Mobilā versija
-1.9°C
Lidija, Lida
Pirmdiena, 16. janvāris, 2017
1. jūlijs, 2016
Drukāt

Valdis Krastiņš: Eiroparlamenta priekšsēdis paziņo, ka “Brexit” nav ES krīze… Kāds melis! (8)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Valdis Krastiņš, bijušais vēstnieks

Britu eirokomisārs Džonatans Hills kā kārtīgs angļu džentlmenis paziņojis, ka pamet posteni (ak, laime “mūsu” Valdim Dombrovskim! Kā tur bija teikts par izstiepšanos uz cita nelaimi?). Bet Eiroparlamenta priekšsēdis Martins Šulcs paziņo, ka “Brexit” nav ES krīze… Kāds melis! Vai arī – kāds oportūnists!

Var patikt vai nepatikt spekulants Džordžs Soross, bet ar viņa aso redzīgumu jārēķinās. Soross uzskata, ka ES stāv sabrukuma priekšā, ka jārīkojas steidzami, nekavējoties, lai šo celtni saglābtu. Un viņam taisnība. Arī franču uzlecošā politiskā zvaigzne Emanuels Makrons ir pārliecināts, ka ES struktūra jāpārskata līdz pašiem pamatiem un turklāt nekavējoties. Plāni šajā ziņā ir arī Itālijas premjeram Mateo Renci. Turpretim Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers ir primitīvi nikns, grib sodīt Apvienoto Karalisti, lai nevienam nerastos vēlme sekot britu piemēram. Tādās pašās domās ir vācu finanšu ministrs Volfgangs Šoible. Bet Vācijas kanclere Angela Merkele, prātīga sieva, runā, ka Eiropas Savienībai nevajadzētu tik ļoti steigties. Tātad juceklis un pretrunas uz katra soļa.

Kādas ir Latvijas intereses, kas aizstāvamas šajā sastrēgumā? Jebkuram saprātīgam cilvēkam Latvijā ir skaidrs, ka ES izjukšana būtu mums katastrofāla neatkarīgi no tā, patīk mums Brisele vai ne. Tādēļ svarīgi saprast, kas Briselē cīnās par savu posteni un algu, un kam svarīga ir eiropeiskā kopdarbība (kāda nu tā šobrīd iespējama). Ar tiem otrajiem jāsadarbojas, lai izveidotu tādu Eiropas Savienību, no kuras nebēgtu franči, nīderlandieši, austrieši un citi. Tas nozīmē, ka jāatsakās no superalgām, superpensijām, eiroierēdņu armijas, no nevajadzīgās Eiroparlamenta braukāšanas starp Briseli un Strasbūru un citām lietām, kas kaitina un izraisa eiropiešu sašutumu. Jāsaprot, ka pašreizējā Brisele ir pārvaldes orgāns, kas nav ticis ievēlēts (izņēmums ir tikai Eiroparlaments), kam tādējādi nav saiknes ar iedzīvotājiem un tātad nav arī īsti likumīga mandāta. Ja to nesapratīs un turpinās pa vecam, ES turpinās brukt – lēnām un neatvairāmi. Šajā situācijā laiks mūsējiem pierādīt, ka neesam garā un rīcībā sīki. NA deputāts Edvīns Šnore visnotaļ pamatoti runā par to, ka Eiropas Komisijas priekšsēdim Žanam Klodam Junkeram ir jāatkāpjas no sava amata, pretējā gadījumā komisija turpinās iesākto un Eiropa mūsu acu priekšā pamazām izirs.

Bet briti patiesībā ir nobalsojuši par savas gadsimtiem vecās Apvienotās Karalistes sadalīšanos. Ka sekas būs tādas, viņiem neteica ne Boriss Džonsons, ne citi izstāšanās apoloģēti. Nu lepnajam britu lauvam aizcirsta aste.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Visu mūžu Eiropa ir pastāvējusi kā nacionālu valstu kopa. Tas, ka viņa nevar tada būt, ir eirokrātu blefs, ar ko viņi baro tautu. Eiropas ienaidnieki ir globalistu spēki, kas atriebē par savas iedomātas imperijas izgāzto projektu centīsies provocēt naidus un sķelšanos.
    Jākoncentrējas lai vaistis cita citu atbalstītu teritoriālajā vienotībā u.c. jautājumos.

    • Golbalisti atriebē Eiropā gribētu startēt kā Putins Ukrainā. Provocēt sķelšanos, nemierus, vājināt valstis.
      Lai pierādītu, ka vai nu ar mums vai nāve. Viņi to nevar paveikt, ja valstis cita citu atbalsta.

  2. Gaksts pats pilns ar meliem un puspatiesķībām. Ka jau eirokrātam.
    Sākot ar to, ka Soross šeit parādīts kā nez kāds viedais pareģis nevis ķā caurkritušais galvenias migrantu afēras kūrētājs. (nu ja nedrīksti teikt taisnību – ja tev ļaundari draud par to – tad vismaz paklusē. nevis runā aplamības)
    Tur nav ko saglābt. E.S. ir tikusi domāta tautu un valstu likvidācijai. Viņa “”saglāba”” sevi pati. Tas ir taspats, kas saglabt Vienotību. muļķīgs pasākums un- priekš kam.
    Kādi spēki turpina mūs maldināt, lai vārītu (nogalinātu latvju tautu un valsti) lēnāk.

  3. Kāds populists!

    Briti vienmēr ir bijuši “īpaši” savā dalībā ES. Britiem jau no paša sākuma bija kadze ar dažādiem izņēmumiem un speciālajiem noteikumiem ES. Tie nekad nav EU pieņēmuši pilnībā, kā pārējais kontinents. Nav nekāds brīnums, ka uz populisma viļņa Anglijas vidienes laucinieki nikni nospieda Leave pogu, pat ja lielākā daļa no viņiem nemaz negribēja no ES izstāties – viņi tikai gribēja savai pašu valdībai parādīt savas dusmas. Līdz ES rūpēm Angļu lauķim ir tik pat tālu kā līdz Marsam. Ko tieši pieņem Brisselē viņiem nakad nav uztraucis.

    Eiropai atliek vien noskatīties no malas, kā Britu valdība tiek vai netiek galā ar saviem vēlētājiem. Kad nākošo pāris gadu laikā kļūs visiem acīmredzamas tādas aplamas izstāšanās sekas, kad britu lauki paliks vēl tukšāki un nabagāki, tad nevienam vairs nekur citur Eiropā nākošās paaudzes laikā neienāks prātā doma izstāties no ES.

  4. krīze nav, salašņām būs jāiet pie darba, varbūt viss uz labu.

  5. Visiem vēstniekiem tagad ir obligāti jānēsā rugājus uz sejas apakšdaļu. Jāizskatās kā jefiņiem.

  6. Pareizi rūkts! Cik savā galvā saprotu, tad veco ES valstu galvās par jaunu valstu uzņemšanu vidžinājās doma, ka jaunās valstis būs TIRGUS PLACIS VECAJĀM SĒNĒM. Jaunās valstis būs satelīti, kuri riņķos pēc vecajo likumiem. Ko BRATANI liks , to arī darīs. Punkts un āmen!

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Krievija šodien

Savā pirmajā pēcvēlēšanu preses konferencē šonedēļ arī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atzina, ka kiberuzbrukumos Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu kampaņas gaitā ir vainojama Krievija. Arī citās valstīs izskan bažas par Krievijas ietekmi nākotnē. “Izslēgt iespējamos Krievijas mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu procesu Zviedrijā nedrīkst,” tā par Zviedrijas premjerministra Stefana Lēvena paziņoto raksta lsm.lv. Komentējot Zviedrijas Ārpolitikas institūta pētījuma secinājumus par Krievijas dezinformācijas kampaņu, viņš norādījis, ka pirms 2018. gada vēlēšanām zviedru valdība kiberuzbrukumus uzskata par vienu no galvenajiem nacionālās drošības draudiem. Līdzīgas bažas vācu izdevumā “Tagesspiegel” paudusi arī autore Klaudija fon Zalcena, atgādinot, ka arī Vācijas federālais konstitūcijas aizsardzības dienests ir vērsies pie sabiedrības ar līdzīgiem brīdinājumiem. Kopīgi ar izlūkdienestiem ir izstrādāts ziņojums par Krievijas darbībām un ietekmi uz Vācijas politisko klimatu.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+