Egils Līcītis: Partija nes draudzīgas labdienas 1
Ar dabas untumu šad un tad tiek radīts godīgs politiķis, taču 99 procentos gadījumu nācijas morālie līderi, gādājot vietu Saeimā, spiesti izmantot pīārščiku profesijas ļaužu pakalpojumus. It sevišķi tie, kas no jauna gribētu slēgt līgumus par Saeimas telpu īri, obligatoriski vērsīsies pie piedzīvojušiem reklāmistiem, lai ar sistemātisku pumpēšanu vēlētāju galvās parādītu, ka tauta noslīks mesijas partijas nopelnos un labdarībā. Lai partija izrieztu krūtis, tukšo politiskā spēka čaulu sabiedrisko attiecību speciem un produkta attīstības vadītājiem jālīdzē piepildīt ar plāniem, kas izskatās stipri kā guļbūve un dziļi kā senlejas, jārada preču zīme, ko sīkpilsoņi turētu par paliekošāku vērtību nekā Garnjē laboratorijās izgudrotais matu mazgājamais līdzeklis.
Pēc glītas summiņas iebāšanas kabatā pīārščiki amatu kandidātiem sasola septītās debesis. Būs deklamēšanas un iegaumēšanas treniņi, kokles spēlēšanas stundas vēlētāju jutekļu un maņu iespaidošanai, mediju nodarbības, pēc kurām pat stostiķis dziedās kā lakstugailis, un vīrelis, kurš mūžā izlasījis tik vien kā vilcienu kustības sarakstu un telefongrāmatu, pārtaps par intelektuālu prāta spīdekli. Normāli iedzīvotāji aizdomātos – paga, vai blēži mani nemēģina apvest ap stūri? Normāli ļaudis reklāmas rīmām neuzticētu pat sludinājuma rakstīšanu par pazudušu kaķi, bet bailēs par likteni trīcošas partijas blefotājiem izgrūdīs tūkstošus, ko saziedojuši līdzjūtīgi sponsori. Mūsu demokrātijas tēviem prātā nenāk, ka zēni sagrābs kā ar stangām un nolaidīs dulburu politiķu naudas makiem asinis! Miljonārus, partiju finansētājus pīārščiki apstrādājuši un aptīrījuši līdz pēdējam miljonam! Kungi, tirgus te ir nevietā! – reklāmisti pamāca naudasmaisus. – Ko runājāt uz tautu, atlēca kā zirņi no sienas? Kad nopirksiet mūsu firmas paņēmienus un padomus, viss jūsu teiktais izklausīsies pēc vērā ņemamas trokšņošanas! Reitings ir nulle? Mēs pacelsim uz nulle komā seši! Antiņi notic, ka ar pīārščiku radošās mākslas un instruktāžas palīdzību viņi gūs popularitāti masās, gaismu ar dzirkstošu humoru iznesīs tautā, priekšvēlēšanu programmu sēnalu ludziņas vērtīsies par varenām simfonijām. Piķojiet tik ragā, iemaksājiet fondā par labu Latviju! Reklāmisti (konsultanti, kā naudu pa logu izmest ārā) politiskajiem varoņiem iestāsta – jūsu programma būs rada Glika Bībeles jaunajam tulkojumam, tā būs visas cilvēces zināšanu summa. Ļautiņi, lasot šo dokumentu, slaucīs acis, kā būtu lasījuši “Grāfienes Ģenovevas ērkšķaino ceļu”. Jums ticēs, ka partija nes draudzīgas labdienas, dibinās valsts degvīna monopolu un apliks sāli ar nodokli, tikmēr citas partijas iztaisīsim par pērtiķu būdām, un nacionāļi netiks nākamā valdībā!
Kāda ap pirkstu tīšana! Agrāk es neliktos zinis par politiķu cerību ruinēšanu un laupīšanu gaišā dienas laikā, iešmugulējot lētus, paviršus cukurfabriku darinājumus. Bet mūsdienās partijām jāpārtiek no ienākumu minimuma. Sponsors ir rets putns šai finanšu tuksnesī, kad sabrukuši grandiozi pīārščiku uz māla kājām stutēti projekti. Katrs uzņēmējs, kurš norūpējies par valsti un atlicis kādu miljonu partijas uzturēšanai, riskē, ka kombinatori taisni pie viņa izlietos savu miljonāru aptīrīšanas mākslu. Redzēju sižetā, cik laba sirds ir Jūlijam Krūmiņam, kad viņš reiz savā namā kā ķeizaru uzņēma bomzīti, ģērba, sasildīja, lēja labu, nostāvējušu dzērienu un pacienāja ar cigāru. Tagad Jūlijkungs esot nokāvies ar smagām domām par nākotni un attīstību, bet viņam pašam jābūt dikten uzmanīgam – skat, pīārščiki uz pirkstgaliem jau zogas klāt, lai putinātu gadiem krāto mantu un pēc tam pazustu Baltezera krūmos, ka ne čiku, ne grabu.
