Mobilā versija
Brīdinājums +20.4°C
Maksis, Maksims, Raivis, Raivo
Pirmdiena, 29. maijs, 2017
17. marts, 2016
Drukāt

Pilsonība skolotājiem nav obligāta. Atbilde “LA” lasītājam

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Mūsu lasītāju J. Skribli satrauc tas, ka par skolotājiem Latvijas skolās var strādāt personas, kas nav Latvijas pilsoņi.

 

Izrādās, ka Izglītības likums, kas nosaka prasības skolu pedagogiem, tiešām neprasa, lai skolotāji būtu Latvijas pilsoņi. Šāda prasība nav izteikta arī citos normatīvajos aktos. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Inta Stīpniece skaidro, ka saskaņā ar likumu par pedagogu drīkst strādāt Latvijas Republikai un tās Satversmei lojāla persona, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.

Arī skolu direktoriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav obligāti jābūt pilsoņiem. Saskaņā ar Izglītības likumu par izglītības iestādes vadītāju drīkst strādāt Latvijas Republikai un tās Satversmei lojāla persona ar nevainojamu reputāciju. Izglītības iestādes vadītājam arī nepieciešama normatīvajos aktos noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija, kas atkarīga no izglītības iestādes rakstura. Vispārējās izglītības iestādes vadītājiem nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība vai augstākā un pedagoģiskā izglītība.

Jāpiebilst, ka valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem nepieciešama valsts valodas prasme augstākajā pakāpē, izņemot citu valstu pilsoņus un bezvalstniekus, kuri piedalās izglītības programmu īstenošanā uz starptautiska līguma pamata.

IZM un Izglītības kvalitātes valsts dienesta rīcībā nav datu par Latvijas skolās strādājošo ārvalstu pilsoņu skaitu, taču zināms, ka ir skolas, piemēram, Ziemeļvalstu ģimnāzija, Rīgas Kultūru vidusskola, Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola u. c., kurās strādā citu valstu pedagogi. Viņi var strādāt Latvijas izglītības iestādēs gan kā uzaicinātie viespedagogi no citām Eiropas Savienības valstīm, gan nonākt skolās kā skolotāju apmaiņas programmu dalībnieki, gan ierasties saskaņā ar starpvalstu līgumiem, lai strādātu, piemēram, mazākumtautību skolās.

I. Stīpniece piebilst, ka, lai stiprinātu pedagogu lojālu attieksmi pret Latvijas valsti, Saeima pērnvasar pieņēma grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka jebkuram Latvijā strādājošam pedagogam un skolas vadītājam jābūt lojālam Latvijas Republikai un tās Satversmei.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nodokļu reformas ēnā

Nevienlīdzības plaisa pletīsies vēl?

Eiropas Komisija šonedēļ publiskojusi atzinumu par Latvijas plānotajām nodokļu reformām, norādot arī uz nepilnībām. Citstarp EK aizrāda Latvijas valdībai, ka pārāk maz tiekot darīts, lai samazinātu ienākumu nevienlīdzību un pārliktu nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu, nekustamo īpašumu un kapitālu. Izskan arī viedokļi, ka no nodokļu izmaiņām lielāku labumu gūs uzņēmēji, arī mājsaimniecības ar vidējiem un lieliem ienākumiem, bet ne mazturīgie. Iepriekš arī Pasaules banka aicinājusi Latvijas valdību ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai mazinātu plaisu starp bagātajiem un trūcīgajiem Latvijā. Bankas speciālisti izstrādājuši konkrētu piedāvājumu, kur nodokļu slogs mazo algu saņēmējiem būtu mazāks nekā turīgākajiem iedzīvotājiem. Tomēr šie ieteikumi netiek ņemti vērā, jo esot politiski grūti īstenojami.

Vai atbalstāt obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu?
Komisijas locekle: Nevaru pieļaut vēlēšanu nozagšanu Ventspilī (1)Vēlos dalīties ar valsts augstākajām amatpersonām, drošības iestāžu vadītājiem, plašsaziņas līdzekļiem un visu sabiedrību par satraucošo situāciju Ventspilī, kur pastāv reāli draudi, ka vēlēšanas var tikt “nozagtas”.
Māris Zanders: Nomenklatūras psiholoģija nav mainījusies (10)Pārdomas pēc Aivara Lemberga parādīšanās vairākās 
pirmsvēlēšanu debatēs
Uldis Rutkaste: Nodokļu reforma jāturpina! (4)Budžeta deficīts nodokļu pārmaiņu rezultātā nebūs tik augsts, kā lēš Eiropas Komisija.
Draugiem Facebook Twitter Google+