Mobilā versija
+6.9°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
17. marts, 2016
Drukāt

Pilsonība skolotājiem nav obligāta. Atbilde “LA” lasītājam

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Ilustratīvs attēls

Mūsu lasītāju J. Skribli satrauc tas, ka par skolotājiem Latvijas skolās var strādāt personas, kas nav Latvijas pilsoņi.

 

Izrādās, ka Izglītības likums, kas nosaka prasības skolu pedagogiem, tiešām neprasa, lai skolotāji būtu Latvijas pilsoņi. Šāda prasība nav izteikta arī citos normatīvajos aktos. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Inta Stīpniece skaidro, ka saskaņā ar likumu par pedagogu drīkst strādāt Latvijas Republikai un tās Satversmei lojāla persona, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.

Arī skolu direktoriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav obligāti jābūt pilsoņiem. Saskaņā ar Izglītības likumu par izglītības iestādes vadītāju drīkst strādāt Latvijas Republikai un tās Satversmei lojāla persona ar nevainojamu reputāciju. Izglītības iestādes vadītājam arī nepieciešama normatīvajos aktos noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija, kas atkarīga no izglītības iestādes rakstura. Vispārējās izglītības iestādes vadītājiem nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība vai augstākā un pedagoģiskā izglītība.

Jāpiebilst, ka valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem nepieciešama valsts valodas prasme augstākajā pakāpē, izņemot citu valstu pilsoņus un bezvalstniekus, kuri piedalās izglītības programmu īstenošanā uz starptautiska līguma pamata.

IZM un Izglītības kvalitātes valsts dienesta rīcībā nav datu par Latvijas skolās strādājošo ārvalstu pilsoņu skaitu, taču zināms, ka ir skolas, piemēram, Ziemeļvalstu ģimnāzija, Rīgas Kultūru vidusskola, Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola u. c., kurās strādā citu valstu pedagogi. Viņi var strādāt Latvijas izglītības iestādēs gan kā uzaicinātie viespedagogi no citām Eiropas Savienības valstīm, gan nonākt skolās kā skolotāju apmaiņas programmu dalībnieki, gan ierasties saskaņā ar starpvalstu līgumiem, lai strādātu, piemēram, mazākumtautību skolās.

I. Stīpniece piebilst, ka, lai stiprinātu pedagogu lojālu attieksmi pret Latvijas valsti, Saeima pērnvasar pieņēma grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka jebkuram Latvijā strādājošam pedagogam un skolas vadītājam jābūt lojālam Latvijas Republikai un tās Satversmei.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nedrīkst taču bērt pērles cūkām priekšā!

Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” izteica viedokli, ka Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas aicinājums Valsts prezidentam atcelt īpašo VDK likumu un nodot “čekas maisus” atklātībai ir bijis pārsteigums. Viņa atgādināja, ka VDK izpētes komisijai ir likumdevēja dots uzdevums līdz 2018. gada jūnijam sniegt rekomendācijas valdībai, kā un cik lielā mērā atvērt “čekas maisus”. K. Jaunzeme komisijas priekšlikumu atcelt likumu un vienkārši visu publiskot salīdzināja ar šo cilvēku vārdu izbēršanu uz ielas, lai visi varētu bradāt, bet, par laimi, tiesiskā valstī tā nevarot darīt. “Visu publiskot un iet ar revolucionāro pārliecību nevar, tad “čeka” turpinātu dzīvot,” sacīja Jaunzeme.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+