Pilsonība skolotājiem nav obligāta. Atbilde “LA” lasītājam 0
Mūsu lasītāju J. Skribli satrauc tas, ka par skolotājiem Latvijas skolās var strādāt personas, kas nav Latvijas pilsoņi.
Izrādās, ka Izglītības likums, kas nosaka prasības skolu pedagogiem, tiešām neprasa, lai skolotāji būtu Latvijas pilsoņi. Šāda prasība nav izteikta arī citos normatīvajos aktos. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Inta Stīpniece skaidro, ka saskaņā ar likumu par pedagogu drīkst strādāt Latvijas Republikai un tās Satversmei lojāla persona, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
Arī skolu direktoriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav obligāti jābūt pilsoņiem. Saskaņā ar Izglītības likumu par izglītības iestādes vadītāju drīkst strādāt Latvijas Republikai un tās Satversmei lojāla persona ar nevainojamu reputāciju. Izglītības iestādes vadītājam arī nepieciešama normatīvajos aktos noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija, kas atkarīga no izglītības iestādes rakstura. Vispārējās izglītības iestādes vadītājiem nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība vai augstākā un pedagoģiskā izglītība.
Jāpiebilst, ka valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem nepieciešama valsts valodas prasme augstākajā pakāpē, izņemot citu valstu pilsoņus un bezvalstniekus, kuri piedalās izglītības programmu īstenošanā uz starptautiska līguma pamata.
IZM un Izglītības kvalitātes valsts dienesta rīcībā nav datu par Latvijas skolās strādājošo ārvalstu pilsoņu skaitu, taču zināms, ka ir skolas, piemēram, Ziemeļvalstu ģimnāzija, Rīgas Kultūru vidusskola, Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola u. c., kurās strādā citu valstu pedagogi. Viņi var strādāt Latvijas izglītības iestādēs gan kā uzaicinātie viespedagogi no citām Eiropas Savienības valstīm, gan nonākt skolās kā skolotāju apmaiņas programmu dalībnieki, gan ierasties saskaņā ar starpvalstu līgumiem, lai strādātu, piemēram, mazākumtautību skolās.
I. Stīpniece piebilst, ka, lai stiprinātu pedagogu lojālu attieksmi pret Latvijas valsti, Saeima pērnvasar pieņēma grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka jebkuram Latvijā strādājošam pedagogam un skolas vadītājam jābūt lojālam Latvijas Republikai un tās Satversmei.
