Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. marts, 2016
Drukāt

Pilsonība skolotājiem nav obligāta. Atbilde “LA” lasītājam

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Mūsu lasītāju J. Skribli satrauc tas, ka par skolotājiem Latvijas skolās var strādāt personas, kas nav Latvijas pilsoņi.

 

Izrādās, ka Izglītības likums, kas nosaka prasības skolu pedagogiem, tiešām neprasa, lai skolotāji būtu Latvijas pilsoņi. Šāda prasība nav izteikta arī citos normatīvajos aktos. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Inta Stīpniece skaidro, ka saskaņā ar likumu par pedagogu drīkst strādāt Latvijas Republikai un tās Satversmei lojāla persona, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.

Arī skolu direktoriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav obligāti jābūt pilsoņiem. Saskaņā ar Izglītības likumu par izglītības iestādes vadītāju drīkst strādāt Latvijas Republikai un tās Satversmei lojāla persona ar nevainojamu reputāciju. Izglītības iestādes vadītājam arī nepieciešama normatīvajos aktos noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija, kas atkarīga no izglītības iestādes rakstura. Vispārējās izglītības iestādes vadītājiem nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība vai augstākā un pedagoģiskā izglītība.

Jāpiebilst, ka valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem nepieciešama valsts valodas prasme augstākajā pakāpē, izņemot citu valstu pilsoņus un bezvalstniekus, kuri piedalās izglītības programmu īstenošanā uz starptautiska līguma pamata.

IZM un Izglītības kvalitātes valsts dienesta rīcībā nav datu par Latvijas skolās strādājošo ārvalstu pilsoņu skaitu, taču zināms, ka ir skolas, piemēram, Ziemeļvalstu ģimnāzija, Rīgas Kultūru vidusskola, Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola u. c., kurās strādā citu valstu pedagogi. Viņi var strādāt Latvijas izglītības iestādēs gan kā uzaicinātie viespedagogi no citām Eiropas Savienības valstīm, gan nonākt skolās kā skolotāju apmaiņas programmu dalībnieki, gan ierasties saskaņā ar starpvalstu līgumiem, lai strādātu, piemēram, mazākumtautību skolās.

I. Stīpniece piebilst, ka, lai stiprinātu pedagogu lojālu attieksmi pret Latvijas valsti, Saeima pērnvasar pieņēma grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka jebkuram Latvijā strādājošam pedagogam un skolas vadītājam jābūt lojālam Latvijas Republikai un tās Satversmei.

Pievienot komentāru

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+