Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
6. jūnijs, 2013
Drukāt

Pirmā darba diena pēc dziesmu svētkiem būs brīvdiena; tā būs jāatstrādā

LETALETA

Pirmā darba diena pēc Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem būs brīvdiena, un tā vēlāk jāatstrādā sestdienā, šādus grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja parlaments.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija bija lūgusi papildināt parlamenta ceturtdienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā komisijas sagatavotos grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā.

Likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā, tam noteikts steidzamības statuss tāpēc grozījumus skatīs vien divos lasījumos. Priekšlikumus otrajam lasījumam drīkst iesniegt līdz 11.jūnija plkst. 12, savukārt galīgajā lasījumā grozījumus plānots skatīt parlamentā 13.jūnija sēdē.

Grozījumi paredz darbdienu pēc Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma dienas noteikt par atpūtas dienu, pārceļot darbdienu uz sestdienu tajā pašā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros.

Tomēr šogad, ņemot vērā šā gada jūlija kultūras, atpūtas un sporta pasākumu intensitāti, darbdienu no pirmdienas, 8.jūlija, pārcels uz sestdienu, 23.novembri.

Deputāts Dzintars Ābiķis (“Vienotība”) ceturtdien no tribīnes gan norādīja, ka likumprojekts ir sasteigts un nesamērīgs, jo nepieciešamība pēc brīvdienas skar vien aptuveni 1% Latvijas iedzīvotāju.

Šādi grozījumi ierosināti, lai dziesmu un deju svētku dalībniekiem un skatītājiem būtu iespēja pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncertā un laikus nokļūt mājās.

Vēl tiks precizēti pārejas noteikumi, lai to saskaņotu ar Darba likuma normām un citiem tiesību aktiem.

Dziesmu svētku izskaņā svētdien, 7.jūlijā, notiks galvenais pasākums – noslēguma koncerts Mežaparkā –, kas noslēgsies ar svētku dalībnieku un skatītāju plašu sadziedāšanos, kura tradicionāli varētu ilgt līdz pat rītam.

XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV deju svētki  notiks no 30.jūnija līdz 7.jūlijam. Svētku programmu kopumā veido 51 pasākums ar vairāk nekā 62 norisēm. Svētkiem  gatavojas 40 tūkstoši dalībnieku – kolektīvi no Latvijas, latviešu diasporas un ārvalstīm.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+