Priekšlasījumi Lavijas Universitātē – par vikingiem un raganām 0
Trešdien, 12. februārī, Latvijas Universitātē (LU) gaidāmi divi priekšlasījumi, kas varētu ieinteresēt plašu sabiedrību, liecina informācija LU mājas lapā.
Pulksten 16.00 Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātē notiks šogad pirmā Latvijas Arheologu biedrības sēde. Tajā filoloģijas doktors Sandis Laime stāstīs par savu pētījumu, kas veltīts nakts raganām Vidzemes viduslaiku kapsētās.
Balstoties latviešu folkloras materiālā, grāmatā aprakstīts latviešiem līdz šim mazpazīstams raganu paveids – “nakts raganas” – dēmoniskas, cilvēkiem bīstamas pārdabiskas būtnes, kas radniecīgas tā saucamajām “nelaimīgajām dvēselēm”. Monogrāfija atvasināta no Sanda Laimes 2012. gadā Latvijas Universitātē aizstāvētās doktora disertācijas “Raganu tradīcija ziemeļaustrumu Latvijā”.
Viduslaiku demonoloģijas pētnieks Džefrijs Bērtons Rasels savulaik rakstīja: “Cenšoties neredzēt cilvēcisko ļaunumu, mēs esam pieradinājuši raganas un padarījuši tās komiskas, uzsēdinot uz slotas un uzvelkot tām smailu cepuri. Tā mēs viegli izravējam raganas no savām bailēm un iegalvojam saviem bērniem – un arī paši sev –, ka tādu raganu vispār nav. Bet viņas ir. Vai vismaz reiz bija”.
Savukārt LU Vēstures un filozofijas fakultātē trešdien, 12. februārī, pulksten 18.00 notiks cikla “Vēstures mozaīka” noslēdzošā lekcija par tēmu “Vikingi: vēsture un mīti”, ko lasīs doc. Dr.hist. Andris Šnē.
Tieši vikingu laikmetā (9.-11. gadsimtā) Skandināvijā tapa spilgta kultūra un krāšņi dzejojumi, bet pagāniskās konungu zemes kļuva par kristīgām karaļvalstīm, skaidro A. Šnē. Gan pētnieku, gan sabiedrības interese par vikingiem nerimst jau vairākus gadsimtus, bet vienlaikus par vikingiem ir izveidojušies arī ļoti daudzi maldīgi priekšstati. Lekcijā tiks aplūkots gan vikingu laikmets Eiropā, pievēršoties arī vikingiem Austrumbaltijā, gan ar vikingiem saistītie vēstures mīti, kas joprojām rod izpausmes mūsdienu kultūrā un sabiedrības priekšstatos.
