Mobilā versija
Brīdinājums +18.6°C
Rodrigo, Rauls
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
12. septembris, 2017
Drukāt

Nodokļu atlaides tiem, kas nodarbina zemessargus? (5)

Foto - Normunds Mežiņš/Jaunsardzes un informācijas centrsFoto - Normunds Mežiņš/Jaunsardzes un informācijas centrs

Ūdens šķēršļu pārvarēšana mācībās "Zemessardzes patruļa 2017", kas septembra sākumā norisinājās Talsos un Talsu apkārtnē. Sacensībās piedalījās vairāk nekā 30 komandas no Zemessardzes, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī komandas no Kanādas vadītās NATO daudznacionālā bataljona kaujas grupas Latvijā.

Nākamgad plānots ieviest vairākas ieceres, lai ekonomiski stimulētu uzņēmumus atbalstīt Zemessardzē dienošos darbiniekus. “LA” aptaujātie darba devēji valdības ieceres uztver neviennozīmīgi.

Plānots, ka līdz nākamā gada sākumam būs jāveic grozījumi likumos, lai nodrošinātu darba devējiem iespēju piešķirt uz militāro mācību laiku apmaksātu mācību atvaļinājumu rezerves karavīriem un papildu atvaļinājumu zemessargiem. Tāpat plānots veikt grozījumus Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā, nosakot, ka priekšroka tiek dota uzņēmējiem, kas nodarbina zemessargus, ja citi kritēriji ir vienādi. Bet līdz šā gada 1. decembrim plānots, ka Aizsardzības ministrijai un Finanšu ministrijai jāiesniedz papildu priekšlikumi, kā motivēt un kompensēt darba devējiem izdevumus par dienām, kuras zemessargs pavada mācībās. Viens no šādiem kompensācijas mehānismiem būtu sniegt darba devējiem nodokļu atlaides. Par katru dienu, ko zemessargs pavadītu mācībās, darba devējs saņemtu 20 eiro lielu nodokļu atlaidi. Aizsardzības ministrijas (AM) aprēķini liecina: ja puse (4000) no valstī kopumā esošajiem 8000 zemessargiem mācībās pavada piecas dienas, valsts nodokļos neiekasētu 400 000 eiro.

Kā uzņēmēji vērtē paredzētos atbalsta soļus? Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans teic, ka viņa uzņēmumā strādājot daži zemessargi un “Grindeks” esot atbalstošs viņu vajadzībām, tomēr uz potenciālajām nodokļu atlaidēm viņš raugās skeptiski, jo tās viņa uzņēmumam neradīšot būtisku ietekmi. “Nodokļi jau tā pie mums ir tik augsti, ka neviens investors nenāks. Un valdība tikmēr nezina, kur ņemt līdzekļus,” spriež K. Lipmans, piebilstot, ka šobrīd Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem esot dāsns valsts finansējums. Uzņēmējs arī sacīja, ka būtu gatavs sponsorēt kādus projektus Zemessardzē, kā viņš to darot ar operas, teātra un skolu projektiem.

Tehnoloģiju uzņēmuma “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs teic, ka viņam uzņēmumā esot zināmi divi cilvēki, kas ir Zemessardzē, bet varētu būt arī vairāk, jo informācija par personālu esot konfidenciāla. “Mēs atbalstām savu darbinieku iesaistīšanos Zemessardzē un citās kustībās, kas cilvēku padara gudrāku. Tomēr Zemessardzi mēs neliekam augstāk par citām darbinieku aktivitātēm,” piebilst N. Bergs. Runājot par darbinieku atlaišanu uz zemessargu mācībām, viņš uzdod jautājumu: kamēr darbinieks būs mācībās, kurš tajās dienās strādās, veidos produktus, nodrošinās uzņēmuma funkcionēšanu? “Iedomāsimies, ka tagad visa valdība uz mēnesi dotos mācībās, kas tad viņu vietā darīs darbu?” jautā N. Bergs. Uzņēmējs esot skeptisks par iecerētajām nodokļu atlaidēm, kuras, ņemot vērā uzņēmuma apgrozījumu, neatstās būtisku iespaidu. Tāpat viņš ir piesardzīgs par iespējamiem atvieglojumiem iepirkumos, jo tajos ir jāuzvar labākajam un izdevīgākajam piedāvājumam.

Lauksaimniecības tehnikas tirgotāju “Väderstad Latvija” izpilddirektors Ivars Keviešens informē, ka viņa vadītajā uzņēmumā neesot zemessargu un, ja arī kāds no darbiniekiem par tādu kļūtu, diez vai uzņēmējs atbalstītu šīs viņa aktivitātes darba laikā. “Mūsu valsts nav tik bagāta, lai maksātu aizsardzībai divus procentus no IKP. Lai Tramps mums samaksā, nevis prasa, lai maksājam mēs. Ir tik daudz lietu, kur nepieciešams finansējums, piemēram, pensionāriem. Valsts iecerētās nodokļu atlaides zemessargu nodarbinātājiem man neko būtiski nemainītu. Man nav iebildumu, ja cilvēks uz Zemessardzi dodas brīvdienās. Esmu par to, ka mums ir jācīnās, ja kāds uzbrūk, un arī negribu nekam padoties,” piebilst I. Keviešens.

Autotransporta pārvadājumu uzņēmuma “Rīgas taksometru parks” valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks pieļauj, ka viņa vadītajā 600 darbinieku lielajā uzņēmumā varētu strādāt kāds zemessargs, taču par to darbinieki neinformējot. “Mums tikko viens darbinieks ir saņēmis pavēsti par dalību rezerves karavīru mācībās. Mēs neatteiksim atvaļinājumu, un dosim iespēju piedalīties mācībās. Mēs atbalstām šos cilvēkus, jo viņi atbalsta valsti. Ar plānotajām nodokļu atlaidēm vēl jātiek skaidrībā,” piebilst K. Muižnieks.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. un viniem zarkus par velti

  2. Nav slikta ideja.

  3. ….Mūsu valsts nav tik bagāta, lai maksātu aizsardzībai divus procentus no IKP. Lai Tramps mums samaksā, nevis prasa, lai maksājam mēs……
    …… Esmu par to, ka mums ir jācīnās, ja kāds uzbrūk, un arī negribu nekam padoties,” …..
    ———————————————————————————————————
    Interesanti,tas stulbenis pats saprot ko pateica?

    • Tu pats neapzinies ka esi nenormālais un apsaukā citus kā jau trakie kas neapzinas ka ir traki. Kas mums taisās uzbrukt? Neviens ja vienīgi NATO invāzijas rezultātā netiks provocēts šis uzbrukums. NATO mums nav vairogs, bet mēŗķis.

Draugiem Facebook Twitter Google+