Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. jūlijs, 2012
Drukāt

Referendumu iniciatoriem pirmajā posmā būs jāsavāc 50 000 parakstu

Foto-LETAFoto-LETA

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015.gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 000 parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

Šādu vienošanos atzina arī nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņš pirms koalīcijā panāktās vienošanās Saeimā iesniedza līdzīga veida priekšlikumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Deputāts rosinājis noteikt, ka līdz 2015.gadam pirmajā posmā būtu jāsavāc 30 000 parakstu.

Gadījumā, ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 000 parakstu, kuri būs jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Pēc tam atlikušos parakstus, lai savāktu Satversmē noteikto 1/10 daļas vēlētāju apliecinājumu, turpinās vākt CVK. Ja CVK organizētajā otrajā parakstu vākšanas kārtā tiks savākts nepieciešamais apliecinājumu skaits, CVK lems par referenduma izsludināšanu.

Savukārt, lai rosinātu 1/10 vēlētāju jeb apmēram 150 000 nepieciešamo parakstu savākšanu Saeimas atlaišanas referenduma iniciēšanai, pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas iniciatoriem pašiem būs jāsavāc 10 000 parakstu, norādīja Čepāne un Cilinskis. Pēc tam atlikušo parakstu vākšanu organizēs CVK. VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs to skaidroja ar to, ka 11.Saeimai nevajadzētu lemt par pārāk augstu nosacījumu noteikšanu attiecībā uz iedzīvotāju iespēju viņus atlaist.

Paredzēts, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Šāds regulējums tika noteikts Saeimā iepriekš jau pieņemtajos un Bērziņa otrreizējai skatīšanai nodotajos likuma grozījumos.

Par pārejas perioda sākumu 18.jūlija sēdē lems Juridiskā komisija, skaidroja Čepāne. Viņa pieļāva, ka pārejas periods varētu sākties gan šā gada septembrī, gan nākamā gada janvārī, tomēr par konkrētu datumu vēl ir jāvienojas.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja apgalvoja, ka par šādām sistēmas izmaiņām ir panākta vienošanās ar prezidentu. Viņa neredz pamatu Bērziņa paustajām bažām par to, ka pēc likuma pieņemšanas politikā palielināsies “naudas vara” un varētu tikt atņemtas iespējas “pilsoniskajai sabiedrībai pašai organizēties”. Tas nenotikšot, jo iedzīvotājiem pārejas periodā, neskaitot notāru pakalpojumu izmantošanu, būšot iespējams parakstīties trīs jaunās institūcijās – bāriņtiesās, pagastu pārvaldēs un pašvaldību institūcijās, kuras reģistrē dzīvesvietu.

Par naudas summu, kura būs jāmaksā, lai parakstītos minētajās iestādēs, vēl tiks uzklausīts Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis. Čepāne pieļāva, ka parakstīties varēs, samaksājot apmēram vienu latu. Viņa norādīja, ka nebūtu pareizi noteikt bezmaksas parakstīšanās iespējas, jo Latvija esot “vienīgā valsts” Eiropā, kur referendumā pieņemtie grozījumi Satversmē vai likumos uzreiz stājas spēkā. Vaicāta par situāciju Šveicē, deputāte atzina, ka šajā valstī tomēr ir iespējams tautas nobalsošanā veikt izmaiņas konstitūcijā, taču viņiem neesot tiesību mainīt kādu likumu.

Cilinskis gan domā, ka vislabāk būtu paredzēt, ka bāriņtiesās, pagastu pārvaldēs un pašvaldību institūcijās, kuras reģistrē dzīvesvietu, parakstīties varēs bez maksas.

Ar prezidentu esot panākta vienošanās, ka pārejas periods beigsies 2015.gada 1.janvārī, jo pirms tam vēl ir nepieciešams izveidot elektronisko parakstu nodošanas sistēmu, skaidroja politiķe.

Čepāne arī norādīja, ka par iespējamām izmaiņām Satversmes 78.pantā, kurā noteikts, ka referenduma rosināšanai ir nepieciešams savākt 1/10 daļu parakstu, varētu diskutēt pēc tam, kad būs veikti grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”.

Kā ziņots, Valsts augstākā amatpersona cita starpā savā vēstulē Saeimai raksta: “Jāatzīmē, ka, lai arī personai demokrātiskā procesa vārdā var nākties veltīt zināmu naudas summu, prasība vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, kas tikai palielinās naudas varu politikā un atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai.”

Tajā pašā laikā prezidents, no vienas puses, atzīst, ka likumdevējs ir piedāvājis arī saudzējošākus risinājumus, kuri “varētu būt pietiekami, lai pamatotu attiekšanos no parakstu vākšanas divos posmos”.

No otras puses, Bērziņš savā vēstulē izsaka pārmetumus Saeimai, ka tā jautājumu par pašvaldību institūcijām likumā ir tikai vispārīgi ieskicējusi un nav skaidri noregulējusi. Tāpat likums nesniedz garantijas, ka valsts izveidotā elektroniskā parakstu vākšanas sistēmā nebūs papildus jāmaksā par parakstīšanos.

Prezidents arī iebilst pret iepriekšējā redakcijā paredzēto likuma spēkā stāšanās laiku, – viņš uzskata, ka šī jautājuma risināšanu nevar atlikt uz 2015.gadu, jo tas ir ļoti būtisks jau tagad.

Kā ziņots, Saeimas deputāti 5.jūlijā nodeva izskatīšanai komisijās Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdotos likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” grozījumus, kas paredz stingrākus ierobežojumus referendumu ierosināšanai.

Saeima par likuma grozījumiem trešajā, galīgajā, lasījumā iecerējusi lemt 26.jūlijā, bet 18.jūlijā šo jautājumu sāks skatīt Juridiskās komisijas sēdē.

Kā ziņots, 21.jūnijā Saeimā pieņemtie likuma grozījumi paredzēja, ka referenduma iniciatoriem no 2015.gada pašiem būs jāsavāc vienas desmitās daļas vēlētāju jeb apmēram 150 000 parakstu.

Patlaban referenduma ierosināšanai ir jāsavāc tikai notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas CVK.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+