Latvijā
Politika

Republikāņu “vanagi” Rīgā 16


Džons Makeins
Džons Makeins
Foto – Evija Trifanova/LETA

“Vašingtonā pašlaik valda neparasts laiks. Tomēr mūsu attiecības nemainīsies un turpināsies,” vakar preses konferencē Rīgā uzsvēra ASV ārpolitikas “vanags” republikāņu senators Džons Makeins, paužot ASV gatavību arī turpmāk stingri atbalstīt NATO.

Makeins, kurš nav vairījies kritizēt Trampu, atgādināja, ka liela loma lēmumos par aizsardzību un ārlietām Amerikā ir tieši Senātam. Dž. Makeins pauda atzinību, ka par jauno ASV aizsardzības sekretāru kļūs atvaļinātais ģenerālis Džeimss Metiss, bet viņš ar šaubām raugoties uz nākamo ASV Valsts sekretāru Reksu Tilersonu. Šaubas par viņu ASV sabiedrībā izskanējušas saistībā ar viņa saiknēm ar Krieviju.

Vizītē Baltijas valstīs Dž. Makeins ieradies ar citu “stingrās līnijas” republikāņu senatoru Lindsiju Greiemu un demokrātu partijas senatori Eimiju Klobušāru. L. Greiems atzīmēja, ka Latvija 2018. gadā sasniegs divus procentus no IKP aizsardzībai. “No ASV skatpunkta ar to Latvija izpildīs savas NATO saistības, kas ir svarīgi,” teica L. Greiems. ASV senatori Rīgā tāpat kā iepriekš Tallinā paziņoja, ka Krievija ar kiberuzbrukumiem iejaukusies vēlēšanu procesā ASV. “Kiberuzbrukumi” senatoru uzrunās bija atslēgas vārdi, un tika vilktas paralēles ar Latviju. “Jūs regulāri tiekat bombardēti ar Krievijas propagandu. ASV iecerētās sankcijas, kas ir abu partiju vienošanās, smagi sitīs Putinam,” teica senators, norādot, ka tām varētu būt arī ietekme uz Latvijas ekonomiku. “Tomēr brīvības dēļ ir vērts ciest sāpes,” norādīja L. Greiems.

Nesen Vācijas laikraksts “Bild” ziņoja, ka bijušais ASV Valsts sekretārs Henrijs Kisindžers pēc prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā kļūs par starpnieku ASV un Krievijas attiecību veidošanā un ka viņam esot “ģenerālplāns” Ukrainai. Laikraksta avoti apgalvojuši, ka H. Kisindžers iesakot D. Trampam pieņemt Krimu kā Krievijas teritoriju apmaiņā pret mieru Austrumukrainā. “LA” jautāja, kas senatoriem zināms par šiem izskanējušajiem pieļāvumiem. “Man ir bijusi saruna ar Kisindžeru, un tā bija par brīvību, viņš to lolo un iestājas pret agresiju. Par šiem izteikumiem neesmu dzirdējis, un man par tiem nav ziņots. Ja tādi būtu, es nekad tiem nepiekristu,” sacīja Dž. Makeins. Savukārt L. Greiems uzsvēra: “Krimā notikušais nav likuma, bet gan ieroča vara. “Referenduma” laikā krievu tankus un zaļos cilvēciņus varēja redzēt pagalmos Krimā. Mēs nevaram iedomāties, ka Krima kādreiz varētu piederēt Krievijai,” sacīja L. Greiems.

LA.lv