Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. jūnijs, 2014
Drukāt

Rododendri prasa pacietību
. Iepazīsti selekcionāra Riharda Kondratoviča veikumu (2)

Valdis

'Valdis'

Jau no maija vidus acis priecē rododendru ziedu kupenas. Šajā brīdī īpaši svarīga ir ziņa, ka astoņas jaunas Latvijas Universitātes rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā “Babīte” radītas brīvdabas rododendru šķirnes – četras mūžzaļās un tikpat daudz vasarzaļās – iekļautas Anglijas Karaliskās dārzkopības biedrības starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā. Visu šo dekoratīvo augu šķirņu autors ir akadēmiķis, habilitētais zinātņu doktors bioloģijā, profesors RIHARDS KONDRATOVIČS, kurš rododendriem veltījis jau 57 sava mūža gadus.

Pavisam Latvijas Universitātes (LU) rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā “Babīte” ar profesora Riharda Kondratoviča gādību tapušas 86 rododendru šķirnes – 45 mūžzaļās un 41 vasarzaļā. Tās visas reģistrētas starptautiskajā šķirņu reģistrā, tādējādi papildinot pasaules rododendru klāstu ar jaunām, dekoratīvām un izturīgām šo augu šķirnēm, kā arī nesot pasaulē Latvijas un Latvijas Universitātes vārdu. Gan jaunākās, gan agrāk radītās rododendru šķirnes jau no 15. maija līdz aptuveni 15. jūnijam varat doties aplūkot uz LU rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavu “Babīte”, kā arī uz LU Botānisko dārzu.

Latvijas Universitāte ar rododendriem sāka nodarboties 1957. gadā. Rihards Kondratovičs tobrīd nesen bija absolvējis LU Bioloģijas fakultāti un iecelts Botānis-kā dārza direktora amatā. Vienlaikus viņš turpināja zinātnisko darbību, izvēloties pētīt rododendrus. Pirmos septiņus darba gadus viņam ar kolēģiem gan nācās veltīt tam, lai savāktu Latvijas brīvdabas rododendru kolekciju. No pirmskara laika Botānis-
kajā dārzā bija saglabājušās tikai trīs šo augu sugas. Vēl diezgan daudzu rododendru sugu sēklas zinātnieki saņēma kā dāvanu no citu val-stu botāniskajiem dārziem. Tobrīd bija svarīgi savākt pēc iespējas lielāku šo dekoratīvo augu kolekciju, lai varētu uzsākt selekciju, uzsver zinātnieks. Taču no aptuveni 400 ārzemju botāniskajos dārzos sameklētajām rododendru sugām tikai aptuveni simts LU zinātnieki atzina par derīgām tālākai audzēšanai, jo pārējās nespēja pārciest Latvijas ziemu.

Ar rododendru krustošanu profesors R. Kondratovičs sāka nodarboties 20. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Jāņem vērā, ka no sēklām audzēti rododendri aug lēni un uzzied
tikai piektajā līdz astotajā gadā. Un tikai tad var sākt šo augu izlasi. Turklāt, lai visus iegūtos hibrīdos sējeņus (stādiņus) varētu izstādīt, ir vajadzīgas lielas zemes platības. Botāniskajā dārzā kļuva par šauru, tāpēc ar toreizējā mežsaimniecības ministra Leona Vītola atbalstu 1980. gada vasarā Babītē izveidoja LU rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavu “Babīte”. Bet pirmās jaunās rododen-
dru šķirnes profesoram R. Kondratovičam izde-vās reģistrēt tikai 1999. gadā, tātad pēc vairāk nekā četrdesmit gadu ilga darba.

Kā top jauna šo dekoratīvo krūmu šķirne? Profesors R. Kondratovičs stāsta, ka krustot var gan sugu ar sugu, gan šķirni ar šķirni, gan arī šķirni ar sugu. Izvēlas mātes augu un tēva augu, to ziedus apputeksnē. Iegūtās sīkās sēkliņas (vidēji vienā gramā – 10 līdz 15 tūkstoši, bet dažām sugām vienā gramā pat ap 50 tūkstošiem sēklu), kas sevī nes gan mātes, gan tēva īpašības, iesēj. Iegūtos daudzos mazos stādiņus audzē piecus līdz astoņus gadus, līdz augs uzzied. Tad sāk izlases procesu, izmetot vājākos un neinteresantos augus, kā arī tos, kas līdzinās mātei vai tēvam, bet saglabājot interesantos un no citiem augiem
atšķirīgos. Pēc tam perspektīvos augus pavairo veģetatīvi (ar spraudeņiem vai potēšanu). Novērtē, vai šķirnes kandidāts patiešām ir atšķirīgs no pārējiem zināmajiem rododendriem, vai visiem vienas šķirnes augiem ir vienādas lapas, pumpuri un ziedi, vai tam piemīt stabilitāte – rododendrs, audzēts daudzus gadus pēc kārtas, ir vienāds. Lai radītu, piemēram, jaunu dāliju, flokšu vai gladiolu šķirni, vajadzīgi tikai pāris gadi, bet jaunas rododendru šķirnes izveidošanai vajadzīgi 12 līdz 15 gadi, stāsta profesors Rihards Kondratovičs. Ja darba augļi jāgaida tik ilgi, nav brīnums, ka ar rododendriem izvēlas strādāt tikai retais selekcionārs.

Patlaban LU rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā “Babīte” aug aptuveni 76 tūkstoši augu eksemplāru, no tiem vairāki desmiti tūkstošu ir hibrīdie sējeņi, tātad potenciālie šķirņu kandidāti. Joprojām saglabājušies arī galvenokārt pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados veiktie krustojumi, pavisam 646. No katra šā krustojuma var iegūt neskaitāmus sējeņus. Tāpēc šo laiku, kad var likt lietā iepriekšējos piecdesmit gados paveikto, profesors R. Kondratovičs dēvē par jaunu rododendru šķirņu pļaujas laiku. Tas nozīmē, ka arī nākamajos gados mūs priecēs jaunas skaisti ziedošu rododendru šķirnes.

Jaunākajiem profesora R. Kondratoviča radītajiem rododendriem doti nosaukumi ’Indriķis’ , ’Dzintra’, ’Valdis’,
’Santa’, ’Ringla’, ’Doktors Babarikins’, ’LU Solveiga’ un ’Latvijas Itera’. Kā notiek vārdu došana? Zinātnieks stāsta – pasaulē pieņemts, ka mūžzaļajiem rododendriem, kas veido lielus un spēcīgus krūmus un zied ar spilgtiem ziediem, lielākoties dod vīriešu vārdus, bet vasarzaļajiem, kam krūmi ir mazāki un ziedi maigākas nokrāsas, – sieviešu. Dažkārt šķirnes nosaukumā ietver audzētavas nosaukumu, piemēram, ’Babītes Sarkanais’ vai ’Babītes Baltais’, bet, piemēram, šķirnei ’Indriķis’ nosaukums dots par godu LU zinātņu prorektoram profesoram, rododendru audzētavas “Babīte” atbalstītājam Indriķim Muižniekam. Šķirne ’Doktors Babarikins’ nosaukumu ieguvusi par godu Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūta valdes priekšsēdētājam, lielam rododendru draugam Dmit-
rijam Babarikinam. Savukārt šķirnes ’Latvijas Itera’ zieds atgādina gāzes liesmiņu, tāpēc nosaukts šā gāzes importētāja uzņēmuma vārdā, kas aktīvi atbalsta augstāko izglītību un zinātni. Citkārt rododendri vārdus iegūst, vienkārši ņemot vērā asociācijas ar auga ziediem, lapām un krūma apjomu. Piemēram, ’Dzidra’ ir bagātīgi ziedošs mūžzaļais rododendrs, kas zied ar viegli dūmakainiem, gaiši sārta purpura ziediem, savukārt ’Ringla’
ir vasarzaļais rododendrs, kas priecē ar koši sarkaniem ziediem ar izteikti kruzuļotām vainaglapu apmalēm.

Vaicāju, vai kāda no 86 viņa paša radītajām rododendru šķirnēm profesoram ir īpaši mīļa? Lai gan ar katru saistās savas atmiņas, sirdij īpaši tuvs R. Kondratovičam ir rododendrs ’Lavanda’, kas zied ar lavandai raksturīgās violetās krāsas ziediem. Arī rododendrs ’Aivars Lasis’, kas nosaukts dendrologa, Bulduru dārzkopības vidusskolas skolotāja, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera vārdā, profesoram R. Kondratovičam sirdī iekritis vairāk, bet ne mazāk skaistas un vērtīgas, pēc profesora domām, ir arī šķirnes ’Rasma’, ’Inga’, ’Indra’ un citas.

Šķiet, rododendri jau ir tik ļoti daudzveidīgi un bezgala krāšņi. Vai tiešām ir iespējams radīt vēl kādu nebijušu šo dekoratīvo krūmu šķirni? Profesors R. Kondratovičs teic – viņa sapnis ir radīt ziemcietīgu mūžzaļo rododendru šķirni ar citrondzelteniem ziediem. Tādas nekur pasaulē vēl nav.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. PALDIES PAR SKAISTUMU!

  2. LIELS PALDIES PAR SKAISTUMU BABĪTES RODODENDRU PARKĀ, MAN TĀ GRIBĒTOS TO NOSAUKT!!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+