Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. novembris, 2016
Drukāt

RSU studenti Vējonim, Mūrniecei un Kučinskim prasa skaidrojumu budžeta vietu neesamībai (10)

Foto-LETAFoto-LETA

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studenti valsts augstākajām amatpersonām prasa skaidrojumu par valsts budžeta finansēto studiju vietu neesamību augstskolas sociālo zinātņu studiju programmās.

Kā liecina 100 RSU studentu parakstīta atklātā vēstule valsts augstākajām amatpersonām – Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) un Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) -, studenti ir neizpratnē par to, kāpēc RSU sociālo zinātņu programmām netiek piešķirtas budžeta vietas.

Studenti vēstulē uzsver, ka, piemēram, Latvijas Universitātes (LU) sociālo zinātņu studentiem pieejamas budžeta vietas kā bakalaura, tā arī maģistra līmeņa studijām. Viņuprāt, studējošie atrodas nevienlīdzīgā situācijā, jo, neskatoties uz to, ka abās universitātēs iespējams iegūt vienādus bakalaura un maģistra grādus, LU studiju programmās ir aptuveni 25 budžeta vietas, savukārt RSU tādu nav.

“Svarīgi ņemt vērā, ka gan RSU, gan LU studentiem piedāvā apgūt pilna klāsta sociālo zinātņu programmas gan bakalaura, gan maģistra līmeņos, proti, gan politoloģiju, gan multimediju komunikāciju, gan uzņēmējdarbību un citas, tāpēc valsts attieksmei vajadzētu būt vienlīdzīgai,” vēstulē raksta studenti.

Studenti ir pārliecināti, ka, pamatojoties uz studiju procesā gūtajām zināšanām un prasmēm, kā arī pēc grāda iegūšanas piedāvātajām darba vietām, viņi ir vienlīdz izglītoti un konkurētspējīgi darba tirgū. Tāpēc studenti vērš uzmanību uz, viņuprāt, nevienlīdzīgo attieksmi no valsts puses.

“Esam patiešām pateicīgi, ka vismaz daļai studentu tiek sniegts atbalsts, taču vai pastāvošā nevienlīdzība nepierāda, ka valsts finansēto budžeta vietu sadale nebūtu jāpārskata, padarot to godīgāku pret visām valsts augstskolām?” jautā studenti.

RSU pārstāvji aicina valsts augstākās amatpersonas sniegt atbildes uz studējošo jautājumiem, kā arī rast iespēju tikties ar augstskolas studentiem, lai uzklausītu viņu viedokli par to, “kā Latvijas augstākās izglītības sistēmu padarīt labāku”.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Latvija nav un nebus nakotnes,kamer sede tur tie seima zagli un nekas neuzlabosies!

  2. Kkaa jaamotivee maaciities kko jeedziigu. Kas kko vareetu ieguuldiit valstii… politilogi juristi un veel pljurkas netruukst.

  3. Studenti paši izvēlās, kur studēt. Ja izvēlās studēt LU, var pretendēt uz budžeta vietu. Aizdalīt daļu no šīm vietām uz paralēlu programmu būtu nesaimnieciski. Es ieteiktu aizvērt soc.zin.programmu RSU un nemuļķot studentus. Saražots pietiekami

  4. Studenti to jau 100% neprasa, prasa mācībspēki. Turklāt ziņa bez LA aktuāla ir Kremļa medijiem, kuri tādējādi ar mūsu pašu rokām izplata sagrozītu informāciju.

  5. Strādāt Latvijas labā par kapeikām????Kaunaties rakstītāji!!!Visur ,arī tādiem bakalauriem un maģistriem prasa darba pieredzi…

  6. Kāpēc viņi neprasa kāpēc RSU nav budžeta vietas fizikā, bioloģijā, ķīmijā un matemātikā? Galu galā par budžetu var taču studēt LU un nevis RSU.

  7. Sen bija laiks visās augstskolās ieviest maksas studijas! Tad jaunie ļaudis padomātu ko un kāpēc mācās, kur liks lietā savas zināšanas! Tagad par velti deldē auditorijas solus un tad dodas plašā pasaulē! Kāds no tā labums Latvijas tautai par kuras nodokļiem jaunieši mācās?
    Bezmaksas mācības tikai tur un tiem, kas noslēdz līgumus par to, ka pēc studijām 5 gadus dzīvos un strādās Latvijas valsts un tautas labā! Par savu naudu, lai katrs dara, ko grib un kā grib, bet par mūsu naudu – dzīvo un strādā Latvijā!!!

    • Pilnīgi piekrītu, ja studē par budžeta naudu, tad lai 3-5 gadus arī tepat Latvijā savā specialitātē nostrādā. Un to ierakstīt jau budžeta saņēmēja līgumā.

    • Augstākā izglītība … noder teorētiski. Cik nav dzirdēts un redzēts, izmācās – iegūt bakalaurus un maģistrus humanitārajās zinātnēs un strādā par pārdevējiem. Pasakiet jaunieši, ka tā nav. Ja nevar atrast darbu, tad tā nav valsts problēma. Dzīvojām tirgus ekonomikas apstākļus – pieprasījums pret piedāvājumu.

Draugiem Facebook Twitter Google+