Mobilā versija
+5.8°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
4. janvāris, 2017
Drukāt

Uldis Šmits: Rūgtākā patiesība (5)

Foto Reuters/Scanpix/LETAFoto Reuters/Scanpix/LETA

Tiek apgalvots, ka tagadējos laikus raksturo parādība, kas nodēvēta par “postpatiesību” jeb “pēcpatiesību” – aizvadītā, 2016. gada vārds Vācijā, kā arī Oksfordas vārdnīcas redaktoru skatījumā. Ar paskaidrojumu, ka sabiedriskās domas veidošanā tagad lielāka nozīme ir emocijām, nevis faktiem un objektīvam izvērtējumam. Parasti nosauktie pēcpatiesības triumfa piemēri politikā ir “Brexit” un Donalda Trampa ievēlēšana, kad tīmeklī uzjundītās emocijas un agresīvās kampaņas, tā teikt, apslāpēja saprāta balsi.

Tomēr tas diez vai atbrīvo no atbildības valdošās aprindas, kuru pašapmierinātība un īstenotā politika arī radīja labvēlīgus apstākļus pēcpatiesības uzplaukumam. Jo pašplūsmā atstātās globalizācijas sekas sāpīgi skāra pirmām kārtām Rietumu labklājības valstis, vairojot sociālo nevienlīdzību, atstumtību un nedrošību. Tā dēvētās tradicionālās partijas nav spējušas izvirzīt spilgtus līderus vai piedāvāt pārliecinošus risinājumus. Plašākā nozīmē šo parādību veicina dažādu dzīves jomu “virtualizācija” un mēģinājumi “relativizēt” īstenībai atbilstošus faktus.

Jēdziens ieviesās gadsimta sākumā ASV, kur tas parādījās arī debatēs par 11. septembra atentātu izcelsmi. Bet, kā norāda Oksfordas vārdnīcas redakcija, tieši pēdējā gada laikā vārda “pēcpatiesība” lietojums komentāros un citos tekstos ir pieaudzis neskaitāmas reizes. Galvenais iemesls bija jau pieminētais “Brexit”, ko laikraksta “Guardian” galvenā redaktore Katrīna Vinere nosauca par pirmo nozīmīgo “pēcpatiesības politikas ēras balsojumu”. Aģitētāji par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības ne vien spēlēja uz emocijām, bet izmantoja arī dažādus pārspīlējumus un dezinformāciju, ko vēlāk paši atzina. Piemēram, plaši tiražētais apgalvojums, ka dalība ES valstij nedēļā izmaksā 350 miljonus sterliņu mārciņu, ko pēc izstāšanās varēs ieguldīt veselības aprūpē, bija apzināti melīgs. Taču daži kampaņas organizētāji un finansētāji pēc uzvaras referendumā paskaidroja – ar objektīvu faktu izklāstu neko neizdotos panākt. Bet “Brexit” atbalstošie preses izdevumi, iespējams, bija ielāgojuši 19. gadsimta ievērojamā britu valstsvīra Bendžamina Dizraeli vērojumu: “Avīzēs nav ne vārda patiesības, tamdēļ cilvēki tās arī lasa.” Patiesība mēdz būt garlaicīga (un reizēm nepatīkama). Gluži kā politiķi, kuri to bez sevišķas degsmes aizstāv. Tas nav tas, ko tā sauktais vienkāršais vēlētājs grib dzirdēt un redzēt. Bet ļaužu vēlmes – gan kārotās preces, gan politiskās gaidas – mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ir viegli izdibināmas, sašķirojamas pa kategorijām un manipulējamas.

Saskaņā ar “Politifact” vērtējumu ASV prezidenta vēlēšanu gaitā 26% no Hilarijas Klintones apgalvojumiem būtu apzīmējami kā “drīzāk nepatiesi”, “nepatiesi” vai “pilnīgi nepatiesi”, savukārt Donalda Trampa runās tādi bijuši 70 procenti. Kas netraucēja sasniegt mērķi, jo daudzi balsoja par viņu, pat neticēdami viņa solījumiem. Toties tie atspoguļoja diezgan lielas sabiedrības daļas noskaņojumu un slēptās, kaut varbūt neizpildāmās vēlmes. Protams, bija vēl citi faktori, par kuriem strīdi jo­projām turpinās.

Ne mazums publicistu apšauba arī “pēcpatiesības” jēdzienu vai izturas pret to ar zināmu ironiju, norādot, ka “patiesības ēras” iestāšanās lāgā nav manīta, katrā ziņā ne politikā. Mēs tam varētu piekrist. Īpaši atceroties savu pieredzi t. s. padomju iekārtā, kura balstījās uz meliem. Un arī neatkarību atguvušajā Latvijā, kur valda dažādas puspatiesības, bet meli – tie paši vecie un jaunradītie – atkal kļūst par draudu. Tāpēc labāk sauksim vien lietas īstajos vārdos.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Viņas sētas Ješķiņš Atbildēt

    Interesantas gan ir Klintonu apraudāšanas sesijas. Latviski. Ipaši pirms tie ABI vēl iesēdināti cietumā. Par krāpšanām. Par Amerikas urana izpārdošanu. Par kukuļiem. Par korupciju, izdarot pakalpjumus par kukuļiem.Izlasiet visas tās grāmatas, kuŗas pieejamas par “mīļo Hilariju”.Pat Latvijas mājas lapas piedāvā lasīšanai. Tas nebūt nebūs jāšņurkājās dzirdot Hilarijas vārdu pieminētu.

  2. Kuru patiesību tad sāksim saukt īstajā vārdā? To ka valsti vada kolaboracionisti,kuri raustas kā puņķi uz drāts?To patiesību,ka latviešu strēlnieki cīnijas pret valsts neatkarību?To patiesību ka valsti reāli apdraud Putina karavīri,kuri pilnībā atklājas Jaungada,Uzvaras svētkos un kurus sedz bijušie komunisti,komsorgi,eksčekisti,desantnieku dēli?

  3. Kā dedzīgs dr.phil.Zentas Mauriņas audzēknis atļaušos atkārtot atklāsmi,ka cilvēka dzīve nav dzīparā ieaustu faktu un notikumu kopums,bet katra piedzīvota notikuma emocionāls pārdzīvojums.Tad,kuram ir lielākas izredzes tikt jebkur ievēlētam,populistam vai nepopulistam?

  4. Obamas valdīšanas laikā ASV ārējais parāds palielinājās par 10 triljoniem $ un vidusslāņa skaits samazinājās no 40% līdz 32%.ASV tiek pārpludināta ar ar ķīniešu precēm , nelegāliem imigrantiem un visādām minoritātēm. Tramps grib šo situāciju mainīt,viņš ir baltās Amerikas cerība. Tramps vēlēšanu kampaņu finansēja ar savu naudu,noraidīja lielo sponsoru piedāvāto ,lai turpmāk būtu no viņiem neatkarīgs,bet Klintonei sponsori – valsts neražojošā sektora pārstāvji ieguldīja miljardiem $.

    • Vai te kāds par Trampu ir ko jautājis? Skaidrs, ka tas ir čekas un Asandža producēta personāža. Vai viņam izdosies ko pagriezt Pu par labu – to manīsim drīz. Par laimi viņam tikai četrus gadus nāksies veidot “balto” A.S.V. Kāmēr sapratis kas ir kas un kas vispār ir valsts vadīšana – būs jau finišā.

Draugiem Facebook Twitter Google+