Mobilā versija
+19.2°C
Janīna, Linda
Pirmdiena, 21. augusts, 2017
25. aprīlis, 2017
Drukāt

Rundāles pilī atvērs vēl četras rekonstruētas telpas (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Jaunajā sezonā Rundāles pils apmeklētājus gaida ievērojamas pārmaiņas muzeja ekspozīcijās, vēsta muzejs. Pamatekspozīciju papildinājuši daudzi izcili mākslas priekšmeti, kas tikai nesen nonākuši muzeja krājumā, – gleznas, mēbeles, sadzīves priekšmeti, tāpat jau no 25. maija apmeklētājiem būs pieejamas četras rekonstruētas ekspozīciju telpas.

Otrajā stāvā būs iekārtota hercoga mazgāšanās telpa ar autentisku 18. gadsimta sēdvannu un citiem tikpat interesantiem, telpas funkcijai atbilstošiem sadzīves priekšmetiem. Jau pagājušajā gadā hercoga privātajos apartamentos eksperimentālā variantā bija iekārtots “Medību kabinets”, lai atspoguļotu hercogu Ernsta Johana un Pētera aizraušanos ar medībām. Aizvadītajos mēnešos telpa ir pilnveidota, bagātināta – tagad to grezno izcilu mākslinieku gleznas par medību tēmu, 17. un 18. gadsimta trofejragi, 18. gadsimta medību ieroči un pokāli. Turpinot šajā gadā aktualizēto medību tēmu, pils vestibilos būs apskatāmas divas tematiskas izstādes: “Medības mākslinieku acīm” un trofejragu izstāde, kas taps sadarbībā ar Zemgales virsmežniecību.

“Iepriekš informējām, ka tikai līdz šā gada 24. maijam muzejā būs apskatāms apzeltīts sudraba pokāls, kuru Kurzemes hercogam Ernstam Johanam reiz dāvinājis Polijas karalis Augusts II, taču nesen saņēmām iepriecinošu ziņu, ka unikālais priekšmets paliks Rundāles pils “Medību kabinetā” vēl vienu gadu,” pauda muzeja pārstāve Ilze Kusiņa.

Dekoratīvi lietišķās mākslas ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam” no 25. maija apmeklētāji varēs iepazīt vēl divus vēsturiskos mākslas stilus – ampīru un bīdermeieru. Rundāles pils muzeja kolektīvs pamatoti lepojas ar šo ekspozīciju, jo tā ir vienīgā Latvijā, kas sniedz tik pilnīgu ieskatu Eiropas dekoratīvās mākslas attīstībā, sākot no 15. gadsimta. Daudzi no skaistajiem eksponātiem, kurus te iespējams aplūkot pavisam tuvu, ir tiešām unikāli – vienīgie kādas priekšmetu grupas pārstāvji Latvijā. Netrūkst arī eksponātu, kas liecina par seno Latvijas meistaru izcilību. Pilnībā pabeigtu ekspozīciju “No gotikas līdz jūgendstilam” iecerēts atklāt 2018. gadā, kad būs iekārtotas pēdējās divas telpas.

No 1. maija atkal atvērta arī Rundāles pils muzeja ekspozīcija Jelgavas pilī – Kurzemes hercogu kapenes. Līdz šim pilnībā restaurēti desmit sarkofāgi, daļēja restaurācija, papildinot atsevišķas detaļas, veikta diviem sarkofāgiem, turpinās darbs pie pārējiem. Nelielā priekštelpā blakus kapenēm apskatāmi restaurētie apbedīšanas tērpi, tekstiliju fragmenti un citas senatnes liecības.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

"Daba viņu bija tik ļoti bagātīgi apdāvinājusi." Vijai Artmanei - 8821. augustā VIJAI ARTMANEI apritētu 88. Slavas kalngalā 50 gadu vecumā viņa teikusi: – Baidos, ka tad, kad es teātrim vairs nebūšu vajadzīga, mani aizmirsīs, neviens pie manis vairs neatnāks un es par teātri nekā nezināšu... Tomēr aktrise nav aizmirsta, un, lai to vēlreiz apliecinātu, publicējam gadu pēc aktrises nāves tapušu sarunu par Viju Artmani.
Draugiem Facebook Twitter Google+