Latvijā
Rīga

Sadzirdēt citam citu, mīlēt un piedot… Kristiešu simti Vecrīgā dodas ekumeniskajā Krusta ceļā 16

Foto-LETA

Lielajā piektdienā vairāk nekā 1000 kristiešu devās tradicionālajā Ekumeniskajā Krusta ceļā, kas šogad kalpoja kā kristiešu vienotības apliecinājums Latvijas simtgadē.

Ekumeniskais krusta ceļš sākās laukumā starp Svētā Jēkaba katedrāli un Saeimu, un, kā novēroja aģentūra LETA, uz to bija pulcējušies aptuveni 1000 dažāda vecuma ticīgo. Pasākuma laikā tiem pievienojās vēl vairāk cilvēku. Klātesošajiem tika dalīti īpaši kociņi un Krusta ceļa programma, bet pasākumā atskaņoja reliģiska satura mūziku.

Krusta ceļu pie Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles sāka arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, savukārt arhibīskaps Jānis Vanags to noslēdza pie Doma baznīcas. Garīgās pārdomas vadīja mācītājs Edgars Mažis, mācītājs Ivo Ķirsis, jezuītu ordeņa pārstāvis Jānis Meļņikovs, mācītājs Ģirts Prāmnieks.

Aktieris Ģirts Ķesteris lasīja Svēto Rakstu lasījumus, ievadot katru apstāšanās vietu. Lūgumu par Latviju izteica radio personība Māra Krontāle, dzejnieks Jānis Rokpelnis, brīvības cīnītāja Lidija Doroņina-Lasmane, dziedātāja Ieva Akurātere, kapelāns Mareks Savickis. Savukārt 11 gadus vecais Dāvids Kalniņš, pārstāvot Latvijas bērnus, dalījās ar savu sapni par Latviju. Krusta ceļa saturu veidoja operdziedātāja Evita Zālīte un koordinatore Gunta Ziemele.

Pasākums ik gadu vieno ap 2000 dažādu konfesiju un reliģisko pārliecību, atšķirīgu sociālo pieredžu un tautību cilvēkus.

Baznīcā uzsvēra, ka Latvija pasaulē nereti tiek izcelta kā valsts, kurā ir īpaši stipras ekumenisma tradīcijas – dažādu kristīgo konfesiju spēja savstarpēji sadarboties, būt vienotiem lūgšanās, izceļot kopīgo un cienot atšķirīgo, savukārt ikgadējais Krusta ceļš tam esot spilgts piemērs.

Šī gada Krusta ceļa caurvijošā tēma ir cieņa un tautas atjaunošanās, atskatoties uz Latvijas simtgadi, kā arī, ieskicējot sapņus un cerības par nākotni Latvijā. Krusta ceļš šogad kalpos arī kā liecība spējai sadzirdēt vienam otru, piedot un apliecināt vienojošo – ticību, pārliecību, aicinājumu, savstarpējo mīlestību, kā uz to ir aicinājis Jēzus, informēja baznīcā.

Lielā Krusta ceļa tēma balstās uz Svēto Rakstu fragmentu “Atveriet vārtus, lai ieiet taisna tauta, kas tur ticību.”

Jēdziens “Krusta ceļš” cēlies no latīņu valodas un apzīmē Kristus ciešanu ceļu, ko pēc tam, kad Pilāts bija piespriedis nāves sodu, Jēzus, nesot smago krustu, veica līdz soda izpildes vietai Kalvārijas kalnā, Jeruzālemē. Kā kristiešu tradīcija Krusta ceļš Rietumeiropā kļuva pazīstams viduslaikos. Par visdedzīgāko tā izplatītāju kļuva franciskāņu misionārs svētais Leonards, kurš pēc tā brīža pāvesta Benedikta XIV lūguma 1750.gadā, kas tika svinēts kā Svētais Gads, sāka Lielās Piektdienas Krusta ceļa tradīciju Romā, Kolizejā, ko turpina īstenot katrs nākamais pāvests.

Mūsdienās Krusta ceļš nav tikai pāvestu vai garīdznieku lūgšana, tas ir kļuvis par vienu no biežāk izmantotajām lūgšanu formām Romas Katoļu Baznīcā. Taču arvien plašāku ievērību tas gūst arī citās konfesijās. Tradicionālajā Krusta ceļā ir 14 apstāšanās vietas – stacijas. Tādējādi radies arī senais Krusta ceļa apzīmējums – krusta apstāšanās vietas. Īpaši aktuāls Krusta ceļš ir Lielā gavēņa laikā, kad ticīgie publiski vai individuāli piemin Kristus ciešanas pie krusta, izmantojot jau sagatavotas vai pašu sacerētas meditācijas.

Galerijas nosaukums
LA.lv