Mobilā versija
Brīdinājums +1.8°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
28. jūlijs, 2017
Drukāt

Saeima pieņem nodokļu reformu. Lasi par visām izmaiņām (2)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Saeimas piektdien galīgajā lasījumā pieņēma nodokļu reformas likumus, paredzot virkni būtisku izmaiņu, kas tiks īstenotas no nākamā gada.

Divu dienu laikā Saeimas pieņēmusi 12 ar reformu saistītus likumus, izvērtējot vairāk nekā 300 priekšlikumu. Sēdes ar pārtraukumiem ilga ap četrām stundām.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzrunā parlamentam pateicās par sapratni un atbalstu, to, ka šīs vairāk nekā pusgadu ilgais darbs pie reformas iegūst jaunu vērtību.
Tagad svarīgs uzdevums ir efektīvi izmantot šos rīkus, lai ekonomika augtu, uzlabotos iedzīvotāju labklājība, piebilda premjers. Viņš arī pateicās opozīcijai, kas iesniedza pragmatiskus priekšlikumus, kā arī valdības sociālajiem partneriem. Kučinskis akcentēja, ka pieņemtā reforma ir kompromiss. Pateicības vārdus teica arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), uzsverot, ka citu būtisku izmaiņu nodokļu reformā drīzumā nebūšot, jo šajā jomā ir būtiska stabilitāte.

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 – 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī – 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

No 2018.gada 1.janvāra izmaiņas būs iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), ieviešot progresīvo likmi 31,4 procentu apmērā ienākumu daļai virs 55 tūkstošiem eiro gadā. Savukārt nodoklis ienākumiem līdz 20 tūkstošiem eiro gadā būs 20 procenti, bet ienākumu daļai no 20 tūkstošiem līdz 55 tūkstošiem eiro gadā – 23 procenti. Nodoklis būs lielāks ienākumiem no kapitāla un tā pieauguma, nosakot vienotu likmi 20 procentu apmērā līdzšinējo 10 vai 15 procentu vietā.

Lielāks IIN atvieglojums būs par apgādībā esošu personu – no līdzšinējiem 175 eiro nākamgad to paaugstinās līdz 200 eiro mēnesī. 2019.gadā nodokļa atvieglojums būs 230 eiro, bet 2020.gadā – 250 eiro mēnesī.

Iedzīvotājiem kopējo attaisnoto izdevumu apmērs par medicīnas, izglītības pakalpojumiem un ziedojumiem no nākamā gada būs līdz 600 eiro gadā par katru ģimenes locekli, taču ne vairāk kā 50 procentu apmērā no maksātāja gada apliekamā ienākuma. Līdz šim attaisnoto izdevumu griesti bija 215 eiro gadā par izglītības un medicīnas pakalpojumiem, savukārt par zobārstniecību un plānotajām operācijām – neierobežotā apmērā. Savukārt attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem un dzīvības apdrošināšanas prēmijām atgūtās summas limits varēs būt līdz 10 procentiem no gada apliekamā minimuma, bet ne vairāk par 4000 eiro gadā.

Nākamgad mainīsies IIN likme arī patentmaksām – tā būs 50 vai 100 eiro mēnesī iepriekšējo 43 līdz 100 eiro vietā. Savukārt samazināto patentmaksu no 1.janvāra varēs maksāt arī pirmās un otrās grupas invalīdi.

Nākamgad par 0,5 procentiem palielināsies darba devēja un darba ņēmēja sociālo iemaksu likme. Vienlaikus noteikts, ka viens procents valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu tiks novirzīts veselības aprūpei. Veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai paredzēto līdzekļu izlietojumu noteiks veselības aprūpes finansēšanas likums.

Obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas no 2018.gada būs jāveic no autoratlīdzības. Tās izmaksātājam sociālās iemaksas par autoratlīdzības saņēmēju būs jāveic piecu procentu apmērā. Iemaksas tiks novirzītas pensiju apdrošināšanai.

Obligātās iemaksas vismaz piecu procentu apmērā būs jāveic arī saimnieciskās darbības veicējiem, ja to ienākumi būs līdz 430 eiro mēnesī. Ja ienākumi būs lielāki, no brīvi izvēlētas ienākuma daļas (ne zemākas par valstī noteikto minimālo algu, proti, 430 eiro) būs jāveic sociālās iemaksas 32,13 procentu apmērā, savukārt vēl vismaz pieci procenti no starpības starp izvēlēto summu un faktiskajiem ienākumiem būs jānovirza pensiju apdrošināšanai. Savukārt, ja kopējie ienākumi gadā nesasniegs 50 eiro, sociālās iemaksas varēs neveikt.

Uzņēmējiem no nākamā gada paredzēts jauns ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms, ieviešot reinvestētās peļņas modeli. Tas nozīmē nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai novirzīta citiem uzdevumiem, kas nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Par reinvestēto peļņu nodoklis nebūs jāmaksā, bet sadalītajai peļņai tas būs 20 procentu apmērā. Līdz šim UIN likme bija 15 procenti. Aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20 procentu likmi, līdz ar to fiziskās personas saņemtajām dividendēm vairs nepiemēros IIN.

Attiecībā uz nodokļa atlaidi par ziedojumiem sabiedriskajām organizācijām uzņēmumi varēs izvēlēties vienu no trim iespējām – ar nodokli apliekamo peļņu samazināt par ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā gada peļņas, vai arī par summu, kas nedrīkst pārsniegt divus procentus no iepriekšējā gada kopējās darbiniekiem samaksātās bruto algas, no kuras nomaksāts sociālais nodoklis. Tāpat uzņēmumi varēs izvēlēties samazināt nodokli dividendēm par 75 procentiem no peļņas, bet ne vairāk kā 20 procentus no aprēķinātā nodokļa apjoma.

Tāpat jaunais režīms nosaka, ka UIN pēc 2018.gada 1.jūlija vairs nebūs jāmaksā avansā. Noteikts arī divu gadu pārejas periods iepriekš uzkrātas peļņas izmaksai, to apliekot ar IIN 10 procentu apmērā.

Ar grozījumiem mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā strādājošajiem uzņēmumiem turpmāk tiks saglabāta vienota nodokļa likme 15 procentu apmērā no apgrozījuma, savukārt maksimālais apgrozījums no līdzšinējiem 100 tūkstošiem būs samazināts uz 40 tūkstošiem eiro gadā. Izmaiņas arī nosaka, ka mikrouzņēmuma darbinieks no 2019.gada 1.janvāra drīkstēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.

Vienlaikus no līdzšinējiem 50 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem eiro gadā samazināts slieksnis, līdz kuram uzņēmējs var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Samazināts arī PVN darījumu atšifrēšanas slieksnis no līdzšinējiem 1430 līdz 150 eiro.

PVN reversās maksāšanas kārtība no 2018.gada attieksies arī uz spēļu konsoļu un sadzīves tehnikas piegādēm, kā arī būvmateriālu un metālizstrādājumu piegādēm un saistītajiem pakalpojumiem, tādējādi būs plašāks to nozaru loks, kurām piemēro PVN apgriezto maksāšanas kārtību.

Dodot iespēju fiziskām un juridiskām personām noteiktā termiņā atmaksāt nodokļu parādus, īpašā likumā noteikts, ka no nākamā gada 1.janvāra VID varēs dzēst uzkrātās nokavējuma un soda naudas.

Lai kompensētu nodokļu reformas ietekmē neiegūtos valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumus, no nākamā gada tiks palielināts azartspēļu, kā arī akcīzes nodoklis. Dārgākas kļūs cigaretes, alkohols un degviela, par 30 procentiem pieaugs nodoklis spēļu automātiem un galdiem, kā arī ar nodokli apliks tiešsaistē organizētas azartspēles. Tāpat no nākamā gada laimestiem par summu, kas gadā kopumā pārsniegs 3000 eiro, tiks piemērots progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Jaunais regulējums arī nosaka, ka kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums reizi gadā VID sniegt informāciju par fiziskajām personām, kuru konta apgrozījums iepriekšējā gadā būs pārsniedzis 15 tūkstošus eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 – 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī – 2020.gadā. tas ir bruto vai neto?

Draugiem Facebook Twitter Google+