Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
21. marts, 2013
Drukāt

SC par balsojumu Kozlovska demisijai lems pirmdien; ministrs gatavs atvainoties

Foto - LETAFoto - LETA

“Saskaņas centra” (SC) Saeimas frakcija par savu balsojumu saistībā ar neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (Reformu partija) lems pirmdien, savukārt Kozlovskis ir gatavs atvainoties par 16.martā leģionāru atceres pasākumā pie Brīvības pieminekļa notikušajām nekārtībām, ziņu aģentūra BNS uzzināja Saeimā.

Urbanovičs arī uzskata, ka SC balsojums būs vienots. “Mēs nekad neesam bijuši pret valsti, un mēs negribam ar savu rīcību šai valstij radīt problēmas, bet vairāk tomēr izskatās, ka valdība un šī koalīcija ir problēma, un, iespējams, šī problēma būtu risināma ar koalīcijas darbības izbeigšanu,” teica Urbanovičs.

Lēmuma pieņemšana par balsojumu atlikta, jo SC vēlas būt atbildīgs un nevēlas būt “koalīcijas pažarnieks”, paskaidroja Urbanovičs.

“Visgrūtākais mums būs izšķirties, kādu atbildi mēs dosim saviem vēlētājiem par to, ja, piemēram, mēs palaidīsim garām iespēju šīs koalīcijas mocības izbeigt. Izskatās, ka mūsu balsojums par neuzticību Kozlovska kungam varētu novest pie šīs koalīcijas mocību beigām,” pavēstīja SC frakcijas vadītājs.

Nacionālā apvienība ( NA) pieprasījusi Kozlovska demisiju, jo 16.martā leģionāru atceres dienas pasākumu traucēja tā pretinieki.

Iepriekš NA atzinusi ‒ ja Kozlovskis atvainosies par 16.martā notikušajām nekārtībām pie Brīvības pieminekļa, tā varētu atsaukt ministra demisijas pieprasījumu.

Kozlovskis žurnālistiem sacīja, ka šāda atvainošanās varētu būt iespējama, taču, kā un kad tā varētu notikt, viņš nenorādīja.

“Es domāju, ka varu atvainoties, un es gribētu atvainoties tiem, kuriem šis troksnis traucēja īstenot tos mērķus, kāpēc viņi bija ieradušies pie pieminekļa, un aizvainoja viņus. Tomēr uzskatu, ka jārada precīzs tiesisks mehānisms, lai turpmāk šāda situācija neatkārtotos. Šis mehānisms jārada arī tiem policijas darbiniekiem, kuri tur strādā, lai šādās situācijās viņi nevarētu palikt ar neskaidru regulējumu par turpmāko rīcību,” pastāstīja iekšlietu ministrs.

Kozlovskis pieļāva, ka varētu būt vēl kādas sarunas un tikšanās ar NA pirms pirmdienas balsojuma.

Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis savukārt sacīja ‒ ja Kozlovskim jādemisionē, viņš tiks virzīts atkārtoti iekšlietu ministra amatam.

Dombrovskis uzskata, ka jautājums par koalīcijas galu ir jāuzdod Nacionālajai apvienībai. Ja Kozlovska demisijas pieprasījums pirmdien tiks atbalstīts, nevar izslēgt varbūtību, ka tās būs arī koalīcijas beigas, minēja RP frakcijas vadītājs.

“NA jāuzdod sev jautājums, vai tā joprojām vēlas turpināt strādāt šajā koalīcijā,” teica Dombrovskis.

Kozlovska demisiju pagaidām atbalsta vēl tikai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tādējādi tai pagaidām nav Saeimas vairākuma atbalsta.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 16.marta leģionāru dienas piemiņas pasākumos piedalījās kopumā 3000 cilvēku. Pretējo pušu organizētajos pasākumos par dažādiem likumpārkāpumiem aizturēti kopumā trīs cilvēki. Nesaskaņās iesaistījās arī pasākumu apmeklējušais deputāts Jānis Dombrava (NA).

Šogad 16.martā Rīgas dome atļāva visus pieteiktos pasākumus. Kopumā četras organizācijas pieteica sešus pasākumus. Notika gan leģionāru atceres pasākumi, gan un 16.marta pretinieku akcijas, kuri uzskata, ka šajā dienā notiek nacisma glorifikācija.

“Daugavas vanagu” rīkotais gājiens notika stingrā policijas uzraudzībā. Taču pie pieminekļa notika incidenti. Kad gājiens sasniedza Brīvības pieminekli, tā saucamā antifašistu organizācija ieslēdza trauksmes sirēnas, atskaņoja ļoti skaļu mūziku un lasīja informāciju, cik daudz cilvēku nacisti nogalinājuši Otrā pasaules kara laikā. Tas izraisīja gājiena dalībnieku dusmas, kuri skaļi pauda neapmierinātību. Atsevišķi gājiena dalībnieki nolēma pielikt tam punktu un pārtraukt mūzikas un tekstu atskaņošanu. Sākoties asākām nesaskaņām starp gājiena dalībniekiem un 16.marta pretiniekiem, nepagāja ilgs brīdis, kad mūzikas un teksta atskaņotājus aplenca policisti, izveidojot ķēdi, lai nepieļautu nekārtības.

1944.gada 16.martā sākās Latviešu leģiona cīņas pret Sarkano armiju pie Veļikajas upes Krievijā, kuru dēļ organizācija “Daugavas Vanagi” 16.martu sāka atzīmēt kā Latviešu leģiona atceres dienu. Savulaik likumā “Par svētku un atceres dienām” 16.marts bija Latviešu karavīru atceres diena, bet 2000.gadā to no likuma svītroja.

Šogad leģionāru atceres dienā 16.martā četras organizācijas bija pieteikušas kopumā sešus pasākumus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+