Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. novembris, 2015
Drukāt

Sirmais: Atcelt Dziesmu svētku gājienu – vislielākā IZM kļūda (8)

Foto - LETAFoto - LETA

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku svētku gājiens, kurš oficiāli tika atcelts.

Lēmums šovasar atcelt XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gājienu bijis viens no nepareizākajiem lēmumiem, ko pieņēmusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), šodien svētkiem veltītajā konferencē akcentēja diriģents Māris Sirmais.

Diriģenta ieskatā, svētku dalībnieku gājiens bija psiholoģiski nozīmīgs pašiem svētku dalībniekiem, lai aizmirstu iepriekšējās dienas iespaidus.

Jau ziņots, ka Mežaparka estrādē, kad notika XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums, daudziem dziedātājiem kļuva slikti un viņi paģība. Mediķi slimnīcā nogādāja 17 bērnus. Ņemot vērā minēto, izglītības un zinātnes ministre naktī nolēma atcelt nākamajā dienā paredzēto svētku gājienu, tomēr realitātē gājiens notika un dalībnieki tajā devās brīvprātīgi.

Sirmais sacīja, ka daudzi svētku dalībnieki gaidīja šo svētku gājienu, jo daudziem koncerti un piedalīšanās svētku pasākumos jau bija beigušies. “Tā bija neuzticības izteikšana skolotājiem. Iespējams, ka vajadzēja skolotājiem pateikt, ka viņu rokās ir izlemt, vai viņu bērni ies vai neies gājienā,” sacīja Sirmais, norādot, ka viņu pārsteigusi arī Rīgas pilsētas izglītības iestāžu rīcība, jo daudzas skolas esot aizliegušas svētku gājienā izmantot skolas atpazīstamības zīmi.

Viņš klāstīja, ka aizvadītajos svētkos mēģinājumi nav bijuši ne garāki, ne arī apjomīgāki par iepriekšējo svētku mēģinājumiem. Šoreiz mēģinājumu skaits pat esot bijis mazāks. Tomēr viņš nenoliedz, ka dalībnieku sagatavotības līmenis esot bijis tik labs, ka varēja būt par vienu mēģinājumu mazāk.

“Dažkārt bērniem nākas ciest tehnisko jautājumu dēļ, proti, tiek regulētas gaismas vai skaņas. Uzskatu, ka profesionāļiem, kas nodrošina tehniku, jāstrādā tā, lai bērniem uz tā rēķina nevajadzētu ciest un viņiem nebūtu jānīkuļo,” pauda Sirmais.

Diriģents mudina arī izglītības sistēmu sakārtot tā, lai skolu vadības būtu absolūti ieinteresētas piesaistīt labākos kadrus un personālijas koru, teātra pulciņu, deju kolektīvu un citu radošo nodarbību vadīšanai.

Skatoties uz nākamajiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, diriģents rosina programmu veidot tā, lai vismaz viens koncerts būtu veltīts pašiem dalībniekiem. Tas nozīmē, ka dziedātājiem būtu iespēja apmeklēt dejotāju lielkoncertu, bet dejotāji varētu novērtēt koristu sniegumu. Tas dotu iespēju novērtēt, ko citu nozaru vienaudži var izdarīt.

Atskatoties uz svētku noslēguma koncertā piedzīvoto bērnu ģībšanu, Sirmais neizslēdz iespēju, ka tam par pamatu bija arī masu psihoze. “Iespējams, ka ģībšana, kuras ēnā palika paši svētki, skaidrojama ar emocionāli bagātu aizvadītu svētku nedēļu un negulētām naktīm,” sacīja Sirmais. No viņa teiktā izriet, ka, strādājot pie nākamajiem svētkiem, jādomā, kā vizuāli neuzkrītoši varētu tikt veikts mediķu darbs.

Noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā Mežaparka estrādē teju ikviens varēja redzēt, kā mediķi no estrādēs aizved bērnu, kuram palicis slikti. To visu redzot, nenoliedzami rodas kopējs uztraukums un blakus stāvošajam arī uzreiz šķiet, ka paliek slikti, piebilda diriģents.

Kā ziņots, šodien Rīgas Latviešu biedrības namā notiek XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem veltīta konference “Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tradīcijas attīstība”.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados. XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisinājās Rīgā no 6. līdz 12. jūlijam.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Latvijā kaut kas tiek jaukts – tie nav diriģentu un komponistu izrādīšanās svētki ( tas ir darbs) – tie ir tautas dziesmu svētki un gājiens ir goda izrādījums tautai ( Seilei to nesaprast). Protams arī dejotājiem. Dziesmu sarakstam ir jābūt koru ziņā – ko velas, lai dzied un nevis tuvināto komponistu ”meistardarbus”, kurus ne izdziedāt, ne saprast un kuri tik pat ātri aizmirstas. Tas gods ir tikt koru un skatītāju izsauktajiem uz Lielās estrādes… ( kā savulaik Pauls un Peters ).
    Piezime – šeit ierēdņu un organizatoru darbam ir jābūt tik saistošam un nemanāmam, ka liekas – viss notiek pats no sevis un nekas samāklots.
    Man pat gribētos teikt par dziesmu svētkiem, ka tie īsteni sākas pēc oficiālā koncerta un kad kori paši izsauc dziemas un viss notiek… Tā jaunajiem un jau ar pieredzi svētkos.

  2. Igauņi malači , arī mums kādreiz bija galvenais svētku sajūta. Diemžēl Sirmais šo sajūtu visiem spēkiem cenšas likvidēt. Viņam galvenais profesionālisms. Kaut vai alus tirgošanas aizliegums. Es eju uz svētkiem, izbaudīt milzīgā kora dziedāšanu un kāds kauss alus ne pa gramu nesabojās man šo baudu. Tieši pretēji.
    Vēl gribu piebilst ka uz Daugavas stadionu eju izbaudīt tautas deju svētkus, nevis Daņiļeviča deju svētkus. Sirmais ar Daņiļeviču var izpausties koncertzālēs un arēnās , nevis tautas svētku pasākumā.

  3. Jautājums ir – uz kāda pamata vispār šis Sirmais ir bērnu dziesmusvētku diriģents? Bērnu viņam zināmu apstākļu dēļ nav, profesionālas pedagoga izglītības un pieredzes darbā ar bērniem nav, secinājums – profesionāli nekompetents.Man liekas, ka vajadzētu viņu turēt atstatus no bērniem, lai bērniem drošāk. citādi par dzīvniekiem rūpējas aizsardzības biedrība, bet šādas biedrības, lai pasargātu bērnus no Sirmā nav.

  4. ka M.Seiles rīkojums bija pamatots. Svētku rīkotājiem jāsaprot, ka ir kaut kādas robežas arī mākslinieku godkārībai. Nenoliedzot M.Sirmā fanātisko mūzikas mīlestību, tomēr pār to ir augstākas vērtības, šajā gadījumā bērnu veselība.
    Kas būtu noticis, par ko pārvērstos svētki, ja kāda bērna sirsniņa to neizturētu?
    Un tagad pēc notikušā ieguvums ir liels, jo uz nākošajiem svētkiem nevarēs izlikties, ka problēma nepastāv.
    Igauņi atzīst, ka koru svētkos viņiem vairāk svētku izjūtas būtiskākas, nevis profesionalitātes dīdīšana.
    Arī kora Kamēr pastāvēšanas vēsturē, vai tad M.Sirmajam nav bijušas konfliktsituācijas ar saviem dziedātājiem? Šķiet, ka pat presē par to rakstīts.
    Fanātiskums ir laba lieta, bet masu pasākumos jāievēro kādas robežas.

    • uzskatu, ka nekad neesat bijis dziesmusvētkos kā dalībnieks.pretējā gadījumā zinātu, ka ģībšana, caureja, aizmigšana mēģinājuma laikā utt.- tas viss pieder pie svētku burvības.Un ja laiž bērnu uz tik lielu masu pasākumu ar to bij jārēķinās,nevis jāvaimanā! šis gadījums pierāda to, cik kliedzoši fiziski vāja ir šī datoru paaudze!!!!
      Mani te izbrīna cits jautājums- cik aktīvi tas pats Sirmais uc organizatori un diriģenti iebilda pret izm lēmumu?

  5. Nu cik var ņemties ap gājienu, kurš tomēr notika.

    • Gājiens nenotika.
      Jā, viena daļa dalībnieku gāja svētdienas rītā pa Brīvības ielu, bet….
      TAS NEBIJA SVĒTKU GĀJIENS!!!!!!!!!

  6. Nekas briesmīgs nenotika, ko Sirmais pārspīlē.

Pazīstamajai dziedātājai Marinai Rebekai pasniegs Triju Zvaigžņu ordeniOtrdien, 6. decembrī plkst. 13 izcilajai latviešu operdziedātājai Marinai Rebekai pasniegs Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni, savukārt jau janvārī mūsu titulēto dziedātāju redzēsim komponista Gaetāno Doniceti operas "Marija Stjuarte" koncertuzvedumā.
Draugiem Facebook Twitter Google+