Olimpisko spēļu sacensības vieglatlētikā vakar finālam šķēpa mešanā kvalificējās Madara Palameika, bet to nespēja ne Līna Mūze, ne Sinta Ozoliņa-Kovala.


Lasītākie

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85

Lasīt citas ziņas

Šķēpmetēju kvalifikācijas sacensībās finālam nepieciešamā norma 62 metri pa spēkam bija deviņām dāmām, taču nevienai no trim latvietēm. Tomēr Latvijas rekordistei Madarai Palameikai iekļūšanai fināla ducī pietika ar pirmajā metienā sasniegtajiem 60,62 metriem, kas bija desmitais labākais rezultāts 41 kvalifikācijas dalībnieces konkurencē. Līna Mūze pēdējā mēģinājumā aizmeta šķēpu 59,91 m un palika pirmā zem svītras – 13. vietā, Sintai Ozoliņai-Kovalai – 58,86 m un 20. vieta. Fināls prasīja vismaz 60,11 m tālu metienu, kāds šovasar pa spēkam bijis gan Sintai (61,04 m), gan Līnai (62,01 m). Vistālāk šķēpu vakar aizmeta pasaules rekordiste Barbora Špotākova no Čehijas (66,19 m), bet mājiniecei Goldijai Saijersai, kura pirms mēneša turpat Londonā sasniedza līdzīgu rezultātu (66,17 m), neie­skaitīja nevienu no trim metieniem. Cīņa par medaļām ceturtdien sāksies pulksten 23 pēc Latvijas laika.

Satiek kā māsas

Madara Palameika: “Lielisks starts, būtu vēl priecīgāka, ja trāpītu pāri kvalifikācijas līnijai. Metieni stabili, pēdējā gribēšanas bija par daudz, taču emocionāli jutos labi un parādīju, ka arī tehniski kaut ko varu izdarīt. Galvā viss vēl vārās: sajūta, ka esi olimpietis, ir lieliska. Vakar biju uz pludmales volejbolistu spēli, un viņi arī mani iedvesmoja. Līderu rezultāti parāda, cik apmēram būs jāmet finālā, lai uz kaut ko pretendētu. Dzīvojam visas trīs šķēpmetējas kopā, satiekam kā māsas. Līnai sanāca super! Latviešiem jābūt patriotiem.”

Kokteilis

FOTO. Čārlzs III apmeklējis vēža ārstniecības centru, un mediķi par viņa veselību ir noskaņoti optimistiski

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā

ASV paziņo par sešus miljardu dolāru militāro palīdzību Ukrainai: “Viņiem ir vajadzīgi ne tikai “Patriot””

Līna Mūze: “Šodien pirmo reizi startēju tādā stadionā! Atmosfēra ļoti ietekmēja – pirmajā metienā emocijas no pirkstiem līdz matu galiem, un tas neizdevās. Tad nomierinājos, apradu ar stadionu, trenere Eiduka parādīja, kā vajag, un uzreiz sanāca. Vienmēr var būt labāk, bet olimpiskajām spēlēm šis rezultāts patiešām nav slikts. Ja paveiktos, varētu tikt arī finālā – tas man būtu kā Everestu nogāzt. Ceru, ka puiši šķēpmetēji visi trīs būs finālā. Esmu priecīga savos 19 gados būt olimpiskajās spēlēs, no pirmās dienas izbaudu, atbalstu visus un esam kā komanda – viens par otru ceļamies un krītam.”

Sinta Ozoliņa-Kovala: “Centos, bet ir tā, kā ir. Mēģināšu sevi parādīt turpmāk. Savākties bija nedaudz grūti, taču vainīgs ir atlēts, neviens cits. Laiks mešanai bija ideāls. Vai pārāk daudz nepaņēma A normas sasniegšana? Tā ir māksla sezonas laikā vairākas reizes sasniegt augstāko formas virsotni, bet kādam vairāk laimes, kādam mazāk. Fiziski jūtos ļoti labi, treniņi rādīja, ka varu tālu mest. Acīmredzot kāds tur augšā teica: pagaidi, tava diena vēl pienāks. Ja šoreiz nesanāca, tas nozīmē, ka mani gaida kaut kas vēl labāks. Šīs nav manas pēdējās olimpiskās spēles. Cerēsim, ka trenerei Valentīnai Eidukai veselība turēs un mēs varēsim vēl sevi parādīt. Tagad fanošu par Madaru.”

Pulveris izbeidzies

Poļina Jeļizarova 3000 metru šķēršļu skrējiena finālā ar rezultātu 9:38,56 ierindojās 13. vietā – zemākā, nekā pati bija cerējusi. Lai iekļūtu sešniekā, priekšsacīkstēs sasniegto Latvijas rekordu (9:27,21) vajadzēja uzlabot par astoņām sekundēm. “Nav slikti, ka tiku finālā, bet par 13. vietu neesmu priecīga. Treniņi rādīja, ka varētu tikt sešniekā, taču veselība neļāva par to pacīnīties. Izdarīju visu, kas bija manos spēkos. Iesildīšanas laikā jutos labi, taču skrējienā pēc trim četriem apļiem sapratu, ka līderēm nespēju turēt līdzi un rezultāts nebūs augsts. Galvenais bija noskriet līdz galam,” stāstīja Poļina Jeļizarova, kura pusfinālā skrēja ar paaugstinātu temperatūru un līdz finālam nepaguva atjaunot spēkus.

Šovasar viņa piecas reizes uzlabojusi Latvijas rekordu. Vēl maija beigās Poļinas labākais rezultāts bija 9:52,54, jūnijā izdevās to atbrīvot no 18 sekundēm, jūlijā – vēl no piecām. Rezultātu progress ir fantastisks. “Man viss vēl priekšā,” viņa ir apņēmusies pēc četriem gadiem Rio cīnīties par olimpiskajām godalgām.