Latvijā
Izglītība

Skolotāja bērnus sauc par mēsliem. Sāk pārbaudi par Rīgas skolu3


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: LETA

Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā, kas pirms gada jau nonāca sabiedrības redzeslokā, jo vecāko klašu skolēni uzbruka skolā dežurējošam pašvaldības policistam, atmosfēra nav no veselīgākajām – “Latvijas Avīzes” rīcībā nonācis audioieraksts liecina, ka 3. klases audzinātāja histēriski kliedz, izmēda bērnus, draud atstāt bez pusdienām un saka: “Ar tādiem mēsliem man ir jāstrādā.” No konteksta noprotams, ka “mēsli” ir skolēni.

Uz skolu ar ausu aizbāžņiem

Ierakstu “Latvijas Avīzei” atsūtīja kāda skolēna aizbildnis Andris, kurš nevēlējās, lai tiktu publiskots viņa vārds. Vīrietis apgalvoja, ka konfliktsituācijas klasē esot jau visus gadus, kopš bērns iet skolā. “Klases audzinātājas darba metodes ir kā padomju laikos. Tāpēc bērns negrib iet uz skolu. Mēs pat esam devuši līdzi ausu aizbāžņus, lai vieglāk izturēt klasē valdošo bļaušanu.”

Jau iepriekš vecāki sūdzējušies skolas vadībai, taču tā nav pietiekami reaģējusi, tāpēc Andris nolēmis ierakstīt klasē notiekošo: “Uzstādīju bērna telefonā šādu aplikāciju, kas veic ierakstu. Bērns pats par to nemaz nezināja. Jau pirmajā dienā pēc aplikācijas uzstādīšanas izdevās ierakstīt šo skolotājas psihozi.”

Klausies ierakstu no klases

Kad arī pēc ieraksta noklausīšanās skolas direktora pienākumu izpildītāja Sandra Žvarte neesot pietiekami reaģējusi, viņš vērsies Izglītības kvalitātes valsts dienestā, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI), Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā un arī pie žurnālistiem. Andra ieskatā arī citas iestādes vismaz pagaidām neko nav darījušas.

Aizbildnis sašutis, ka pēc ieraksta noklausīšanās skolas vadība nolēmusi likt skolēniem pirms stundām nodot savus mobilos telefonus skolas personālam. Viņaprāt, tā skola cenšas izvairīties no tā, ka skolēni atkal varētu ierakstīt stundās notiekošo. S. Žvarte toties norāda, ka mācību stundās un mācību sagatavošanas laikā mobilos telefonus aizliegts lietot jau kopš 2016. gada.

Atzīst emocionālo vardarbību

S. Žvarte uzskata, ka esot reaģējusi pietiekami: skolotājai izteikts rakstveida rājiens. Veiktas arī pārrunas. Ar pašu skolotāju “Latvijas Avīzei” neizdevās sazināties, bet skolas vadītāja teica, ka pedagoģe pati atzīstot, ka notikušais ir emocionāla vardarbība, ko izraisījusi konflikta situācija klasē. Viņa arī apzinoties, ka rīkojusies nepieņemami.

“Kopumā skolēnu attiecības ar skolotāju 3. klasē ir labas, uz savstarpēju sadarbību vērstas,” apgalvo S. Žvarte. “Skolotāja klasē stundās strādā viena pati, bez skolotāja palīga, kurš būtu ļoti nepieciešams.”

Klasē nav viegli strādāt, jo visiem skolēniem ir noteiktas dažādas diagnozes, kas saistītas ar garīgās veselības traucējumiem. Gadās, ka kādam no skolēniem ir destruktīva, agresīva, vardarbīga, nekontrolējama uzvedība, kā arī nepieņemama, nekontrolējama rīcība. Ierakstā gan dzirdams, ka vismaz konkrētajā situācijā kliedz tikai skolotāja. Ja arī dzirdams kāds bērns, viņš fonā klusi bubina.

Andris uzskata, ka skolotāja nav gana kvalificēta darbam šādā skolā. Savukārt S. Žvarte stāsta, ka visi skolas skolotāji apguvuši speciālās pedagoģijas kursu, regulāri tiek rīkoti kursi gan par konfliktu risināšanu, gan vardarbību un tās novēršanu. Taču viņa atzīst: pedagogi strādā paaugstinātas spriedzes apstākļos un katrā klasē būtu nepieciešams skolotāja palīgs, ko skola nevar nodrošināt. Skola mēdz strādāt finansējuma trūkumā, jo skolēni tiek uzņemti visu mācību gadu, bet naudas līdzekļi skolai tiek piešķirti, ņemot vērā skolēnu skaitu uz 1. septembri.
Pēc incidenta ar bērniem runājusi skolas psiholoģe, kā arī ziņots par notikušo VBTAI un atbildīgajam departamentam.

Jautāju, vai arī citās klasēs ir konflikti. S. Žvarte atbildēja, ka ne, vismaz skolas vadībai nav šādas informācijas.

Andris labprāt sūtītu bērnu citā skolā, taču “izglītības kods bērnam ir tāds, ka nav lielas izvēles”. Kaut arī valsts izglītības politika vērsta uz iekļaujošo izglītību, realitātē savam bērnam atrast pretimnākošu “parasto” skolu Andrim nav izdevies.

Aizvien smagākas diagnozes

Pagājušajā nedēļā Latvijas Televīzija vēstīja par incidentu vēl kādā līdzīgā skolā – Jelgavas 1. internātpamatskolā. Šajā skolā skolotāja ar pirmklasniekiem bija runājusi paaugstinātā tonī, nebija laidusi bērnus uz tualeti. Skolas direktore Gunda Balode apgalvo, ka televīzijā atspoguļotais gadījums bijusi ārkārtas situācija. Patiesībā skolēni un viņu ģimenes skolā saņemot atbalstu un bērniem ir ļauts apmeklēt tualeti.

Par konkrēto gadījumu veiktas pārrunas, skolas psihologs izvērtējis skolotājas rīcību un sadarbību ar skolēniem. Informācija nosūtīta arī izvērtēšanai policijai. Bijusi klases vecāku sapulce, kurā par skolēnu pašizjūtu skolā un sadarbību ar skolotāju pozitīvi izteikušies 15 vecāki, viens – atturējies, divi – izteikuši vēlmi sadarbību uzlabot. Skolotāju kvalifikācija tiekot regulāri uzlabota.

Kaut gan nevienai no rakstā pieminētajām skolām nosaukumā nav vārda “speciālā”, tām licencētas tikai speciālās izglītības programmas. Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā īsteno speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem. Jelgavas 1. internātpamatskolā tiek īstenota šāda pati programma, kā arī vēl četras speciālās programmas paredzētas bērniem ar dažāda veida saslimšanām, izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. “Skolā visi skolēni mācās ar pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu,” norāda direktore.

Jautāta, ar kādām problēmām saskaras šādas skolas, S. Žvarte stāsta: gadās, ka garīgās veselības traucējumi bērniem nav tikuši savlaicīgi diagnosticēti, ārstēti un koriģēti, bet vēlāk tie vairs nav labojami. G. Balode piebilst: “Pēdējo gadu laikā skolēni iestājas ar smagākām, komplicētākām diagnozēm. Ne vienmēr izvēlētā mācību programma atspoguļo visus skolēna traucējumus, arvien biežāk tiek novērotas un diagnosticētas dažādas blakusdiagnozes. Skolā vairāk ir sastopami skolēni ar autisma spektra traucējumiem un to iezīmēm, kuriem ir nepieciešama speciāla pieeja un metodes.”

Taču jāņem vērā, ka klases šādās skolās nav lielas un arī kopējais skolēnu skaits nav liels: sanatorijas internātpamatskolā 1. septembrī bija 123 skolēni, bet Jelgavas 1. internātpamatskolā mācās 150 bērni.

Inspekcija sākusi pārbaudi

Saistītie raksti

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sākusi pārbaudi par notikušo Rīgas internātpamatskolā, bet par Jelgavas gadījumu tā vēl nav saņēmusi iesniegumu, tāpēc pārbaude pagaidām nav sākta. Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Renāte Alberga, runājot par Rīgas sanatorijas internātpamatskolu, atzīst, ka kopš 2014. gada tur pārbaudes nav bijušas, jo arī sūdzību nav bijis.

Jautāta, vai speciālās izglītības iestādēs ir vairāk emocionālās un fiziskās vardarbības gadījumu nekā citās skolās, viņa atbild: “Šādas statistikas mums nav, un to arī būtu ļoti grūti apkopot, ņemot vērā dažādu izglītības iestāžu apstākļus (audzēkņu skaitu, veselības stāvokli, uzvedības problēmas utt.). Var teikt, ka kopumā pieaug sūdzību skaits par vardarbības gadījumiem – sabiedrība kļūst arvien vērīgāka un aktīvāk reaģē uz šīm problēmām.” Izmeklēt, vai notikusi emocionālā vardarbība, un sodīt pedagogu var tieši šī inspekcija.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
IeM kategoriski noraida “Tele2” pārmetumus par it kā negodprātīgu rīcību iepirkuma procedūrā
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
Rīgas domes koalīcijā varētu būt izveidojušās jaunas nesaskaņas
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bērna nolaupīšanas lietā ECT atzīst Latvijas pārkāpumu procesuālās vienlīdzības neievērošanā
7 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Sociālās mājas būvniekus Bolderājā pārsteidz uzietā padomju armijas munīcijas noliktava
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
IeM kategoriski noraida “Tele2” pārmetumus par it kā negodprātīgu rīcību iepirkuma procedūrā
6 stundas
LE
LETA
Sports
Svarcēlājs Griškovs par aizliegto vielu lietošanu saņem četru gadu diskvalifikāciju
8 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Naktī Purvciema iedzīvotājs sēž uz vakts un pieķer riepu dūrēju 1
4 stundas
MZ
Māris Zanders
Latvijā
Māris Zanders: Koalīcijā runāšana caur puķēm tāpat neko nedod
9 stundas