Skolotāji atkal neziņā par algām 0
Gadu no gada 1. septembrī nav zināms, cik pelnīs skolotāji, jo algas atkarīgas no skolēnu skaita, bet dati par to tiek apkopoti tikai septembra pirmajā pusē. Šogad šī neziņa sakrīt ar strīdiem valdībā par valsts budžetu tuvākajiem gadiem.
Pietrūka 2,8 miljonu
IZM pārstāve Inta Stīpniece skaidro, ka IZM prasīja vēl papildus 2,8 miljonus latus, lai palielinātu piemaksas pedagogiem, kuri ieguvuši augstākās pedagoģiskās kvalifikācijas pakāpes – 3., 4. un 5. Šīs piemaksas būs attiecīgi 8, 20 un 25 procenti no vidējās samaksas par likmi – 280 latiem.
IZM vēlējusies panākt, lai piemaksas būtu 10, 40 un 50 procentu apmērā, taču šāds algu palielinājums neskartu visus skolotājus – daļa nav ieguvuši kvalifikācijas pakāpes, daļai – jo sevišķi jaunajiem skolotājiem – ir vien 1. vai 2. pakāpe.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka algu palielinājumam jāattiecas uz visiem skolotājiem, un izvirzīja prasību – visām skolotāju algām jāpieaug līdz vidēji 310 latiem par likmi.
Šo prasību izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis nav virzījis tālāk izskatīšanai valdībā. Un, LIZDAS priekšsēdētājas Ingrīdas Mikiško vārdiem runājot, notiek “spēlēšanās ar koeficientiem un piemaksām”.
Viņa skaidro, ka pēdējo gadu laikā pedagogu algu aprēķināšana kļūst aizvien sarežģītāka un skolotāja algu ietekmē jau ap 20 faktoru. Tostarp skolotāju algu negatīvi var ietekmēt arī lēmums palielināt skolēnu skaitu uz vienu skolotāja likmi. Situācijā, kad bērnu skaits krītas, tas nozīmē, ka šajā mācību gadā valsts apmaksās mazāk likmju nekā pērn. LIZDA un arī daļa pašvaldību iebilst pret modeli “Nauda seko skolēnam” un proporcijas palielināšanai nav piekritusi.
Trešdien par protestiem vēl nelems
Pagājušās nedēļas otrajā pusē LIZDAs pārstāvji tikās ar finanšu ministru un premjeru. Vj. Dombrovska sarunā klāt nebija. I. Mikiško stāstīja, ka pedagogu pārstāvji izklāstījuši savas prasības un uzklausīti, taču nekādus solījumus nav saņēmuši. Tomēr 4. septembrī paredzētā LIZDA padomes sēde, kurā bija plānots lemt par skolotāju protestiem, atlikta uz vēlāku laiku, kad būs gūta skaidrība sarunās ar valdības pārstāvjiem.
Atbildot uz finanšu ministra bažām par nezināmo skolēnu skaitu, IZM nedēļas nogalē izplatīja paziņojumu, no kura noprotams, ka IZM zināšanas par skolēnu skaitu atkarīgas no pašvaldību sniegtajiem datiem. Šā gada pavasarī IZM pirmo reizi skolēnus saskaitīja arī mācību gada beigās, un skaits izrādījās par 4 968 bērniem mazāks nekā mācību gada sākumā. Jūnijā savus datus iesniedza Latvijas Pašvaldību savienība, un saskaņā ar tiem šā gada 1. septembrī varētu būt par 2000 skolēnu mazāk nekā pērn. Taču atsevišķās pašvaldībās prognozē izglītojamo skaita pieaugumu. Piešķirot finansējumu skolotāju algām saskaņā ar pavasara datiem, atsevišķas skolas saņemtu mazāk naudas, nekā tām pienāktos.
