Mobilā versija
+2.4°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
26. maijs, 2016
Drukāt

Egils Līcītis: Slava dziest jeb Saldā dusā uz Vairas lauriem (18)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Nesen dāma Vaira Vīķe-Freiberga pārmeta mūsdienu valsts darbiniekiem, ka tie negrib kāpt uz parketa ārzemju palaco, Vaithauzēs, dauningstrītās, neapmeklē pat Briseles stiklotās augstceltnes, bet dod priekšroku mājas dzīves ērtībām, lāčojot ne tālāk kā apkārt tēvijai. Tas bija iedrošinājums kautrīgajiem līderiem veidot valstisku darbību un betonēt ārpolitisko pozīciju visos virzienos, nepārkoksnējoties iekšzemes četrās sienās.

Jāpiekrīt Vairai – premjers un prezidents tikai iekšējai lietošanai nedara godu Latvijai, pilntiesīgai OECD loceklei, Stambulas konvencijas parakstītājai, globālai ES spēlētājai ar dominējošo stāvokli Baltijas baseinā. Ak, svētā Jeruzaleme, elle un Indija! Agrāk nordosta un zīd­vesta ceļavēji plandīja mūsu burās, septiņjūdžu zābaki nestāvēja kaktā, un “Air Baltic” flotes flagmaņi dežurēja celties gaisā, lidot aiz trejdeviņām zemēm. Augstāko amatpersonu koncertdarbība notika 80 dienās apkārt zemeslodei, izceļojās vairāk par Marko Polo un Lemjuelu Guliveru. Valsts un Ministru prezidentu maršruti ievijās no Silikona ielejas līdz eksotiskām sultānu pilīm, Havajām un Okeānijas atoliem. Divpusējās attiecības stīgojot, viņi tikās ar ājatollām un pāvestiem, šīs zemes varenajiem, Džordžu Sorosu ieskaitot. Latvijas ārpolitiķu neapciemots palika vien papuasu karalis, huronu un irokēzu virsaiši. VVF šaudījās kā tīģeriene, bet arī Ulmanis, Zatlers, Bērziņš dega nepacietībā sastapt sev līdzīgus fenomenus. Vieni tālbraucēji labprātāk vesternizējās, turpretī otri devās uz krāšņām Orienta zemēm. Nesām pasaulē Rietumu vērtības līdz pat mūžamežiem! Cik reižu kā civilās krīzēs, tā militārās zonās netikām lūgti par vidutājiem pie miera noslēgšanām un par koordinatoriem sarežģītos noregulējumos. Ar bitītes gudrumiņu bijām līdzcietīgi, bet nereti vedinājām uz spēka lietošanu. Mūsu ārpolitikai arvien bija jauni produkti, ko piedāvāt, neredzēti stipra eirogravitācija un cieta piekrišana Monro doktrīnai. Vai darbojāmies Normandijas vai citā formātā – mājup pirmās personas allaž atgriezās ar win – win situāciju. Hokeja čempionāti, olimpiskās spēles nepagāja bez ministru, Valsts un Ministru prezidenta līdzdalības. Starptautiskā arēnā dr. Zatlers bija kopā ar Latvijas sieviešu basketa izlasi no pirmā garām pūtiena grozam līdz finālsvilpei, ģērbtuvei un dušas telpām. Eliti aicināja Vindzoru nama kāzās un pie citiem augstdzimušiem makāniem. Tūristi atrod “Bad & breakfast” viesu mājas, “Hard Rock Cafe” ēdināšanas uzņēmumus, kur pie ieejas šiltītē iegravēts “te atdusējās Latvian premjers”, “lāsi henesī iepurināja Latvian prezidents”. Lai ekselences uzcirstos kā svētdienā, tērēja kilometriem pašaustas vadmalas, importa lateksa, baķiem zīda, brokāta, šujot izejamos tērpus parādēm Ženēvas diplomātiskajos salonos. Visi atceras Vairas pasakainās platmales!

No kādreizējās autoritātes, ietekmes un slavas ir blāva atblāzma. Latvijai nav neapgāžama viedokļa ne par Brexit, ne par misteru Trampu, nenosodām ērmu Junkeru, kas uztiepj Eiropai izglābt pusāfrikas bēgļu. Tagadējie līderi baidās šķērsot dzīves telpas robežas, itin kā no ārzemēm varētu pārvest lipīgas slimības. Angliski un Briseles slengā nerunā, iztiek ar novada izloksni – ārlietās valsti vada Stīvijs Vonders. Tukša niša nepaliek – Putina vice­karalis Urbanovičs laiž vēstuli krusttēvam Obamam Vašingtonā, pat “No sirds Krievijai” priekšsēde ir ārpolitiski kustīgāka ūdenszāle par oficiāliem starptautniekiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Ko dod kontakti, ja nav neatkarīgas politikas. Mēs nespējam nostaties pat līdzās višegradas valstīm. Tādā gadījumā tire kontakti izrādās noderīgi tikai manipulētajiem no Rietumiem. Vieglāk un ērtāk pietikt klāt manipulesanai sev vajadzīgajā virzienā.

  2. Žēl,ka eksprezidente tādā veidā apliecina savu pārākumu,diez vai tā atļautos runāt ar netautiešiem,tas taču tikai Repše untt.,”labs” piemērs”kritikai”,tāda atbalss.
    Viņas milzīgos nopelnus neviens taču nav apšaubījis ,bet Bērziņš arī ir ekspr. ,varbūt drusku taktiskāk?

  3. Visvairāk cienītie valstsvīri vai sievas ir tie, kuri domā vispirms par savu tautu (Ulmanis, Trumens, de Golls), nevis par sevi. Necienu Vairu, jo viņa ir aroganta.

  4. Loti tuvu pareizam.

  5. Kaut kāds murgs!

  6. Nezinu ka nu kuram, bet es personigi ta ari nesapratu,ko sis zurnalists gribeja pateikt. Gribedams sevi pataisit par baigo Asprati, bet paradija savu neprasanu izklastit cilvekiem jegu par ko vipar ir runa. Varam redzet, ka zurnalists ir stipri parkarsis saule vai ari ..

  7. Ar savu pārpūlēšanos Atbildēt

    autors diemžēl izsmej vienīgi pats sevi.

  8. Ak dies, kas par murgu 😱

  9. ieva no lietuvas Atbildēt

    vai visu to nevarēja pateikt vienkāršāk, bez cakām, tamborējumiem un papīra puķēm

    • lietuvā tādu ievu nepazīstot.
      ieteica pameklēt čaka ielas pavārtēs.

      • Manas domas par šo izpuškoto stilu saskan pilnīgi ar Ievas domām.
        Nav skaidrs, kādu funkciju seit pilda tādi komentētāji kā ” noskaidrots” Parādīt zemo sarunu kultūru??
        Var pat lamāties, ja tas ir vietā, motiveti un izprotami. Sajā gadījumā trūkst loģikas.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Iesniegts Kopdzīves likuma projekts…

Koalīcijas politiķu vairākums pašlaik pauž skeptisku vai noraidošu pozīciju iespējai atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu par Kopdzīves likuma pieņemšanu, ziņo LETA. Konceptuāli šo iniciatīvu atbalsta partijas “Kustība “PAR!”” deputāti. “Vienotībā” viedokļi bijuši gan atbalstoši, gan noliedzoši, Nacionālā apvienība neatbalsta, Zaļo un zemnieku savienība par nostāju spriedīšot pēc iniciatīvas nonākšanas Saeimā. Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 000 parakstu par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā. Parakstu vākšanu pirms nepilniem trim gadiem uzsāka politiķis Juris Pūce (“Latvijas attīstībai”). Viņa ieskatā likuma pieņemšanas nepieciešamību nosaka tas, ka vairums Latvijā dzīvojošo pāru jau patlaban nav laulāti, bet viņu savstarpējās juridiskās attiecības un attiecības pret valsti nav pietiekami aizsargātas. Iniciatīva attiecas gan uz pretējā dzimuma, gan viendzimuma pāriem.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+