Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. maijs, 2014
Drukāt

Slovjanskas dakteris Pāvels grib bēgt uz Daugavpili
 (1)

Foto no arhīvaFoto no arhīva

Darbam Daugavpils reģionālajā slimnīcā pieteicies traumatologs no Slovjanskas slimnīcas Ukrainā. Dakteris piezvanījis un interesējies par juridisko procedūru, kas jāveic, lai varētu braukt uz Latviju un sākt strādāt, pastāstīja Daugavpils slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode.

Mediķis ir absolvējis Kara medicīnas akadēmiju un pēc Ukrainas standartiem ir augstākās kvalifikācijas traumatologs. Slimnīcas vadītāja atceras, ka daktera vārds ir Pāvels, diemžēl uzvārdu neesot nofiksējusi, bet vienojušies sazināties, lai varētu informēt Ukrainas ārstu, kādi noteikumi jāievēro, lai viņu varētu pieņemt darbā. Kad Vaivodes kundze interesējusies, kāpēc viņš izvēlējies Latviju, Pāvels atbildējis, ka Slovjanskā ir karš un ka vienīgā iespēja ir bēgt, lai atrastu darbu kādā no viņam pazīstamām valstīm.

Aizvadītajā gadā Daugavpils slimnīcā darbā pieņemts arī ķirurgs Jurijs Borisejs no Baltkrievijas, kurš trīs mēnešu laikā izturēja visas nepieciešamās pārbaudes gan Baltkrievijas, gan Latvijas pusē, iemācījās latviešu valodu un patlaban cītīgi gatavojas kārtot eksāmenus, lai Latvijā saņemtu ķirurga sertifikātu. Vispirms gan jānokārto valsts valodas eksāmens augstākajā līmenī – slimnīcas vadītāja ir pārliecināta, ka viņam nebūs grūtību to izdarīt, jo ārstam esot pietiekami labas valsts valodas zināšanas. Kaut arī dakteris ir pieredzējis ķirurgs, tomēr Latvijas likumi liedz viņam operēt patstāvīgi, kamēr nav sertifikāta – tas jādara sertificēta ķirurga vadībā. Tiem ārstiem, kas beiguši medicīnas augstskolas bijušajās padomju republikās līdz 1991. gadam un kuri vēlas strādāt mūsu valstī, ir jāiegūst tikai sertifikāts, jo Latvijā un citās padomju republikās bija līdzīgas studiju pro­grammas. Savukārt tiem, kas augstskolas absolvējuši pēc 1991. gada, Latvijā ir jānokārto augstskolas gala eksāmeni (zinātņu doktoriem) vai arī tiek piedāvāts uzsākt studijas no jauna mūsu valsts augstskolās.

I. Vaivode pastāstīja, ka slimnīcā trūkst visu specialitāšu ārstu un maija sākumā pat izveidojusies tāda situācija, ka bijis jāstrādā bez neirologa. Slimnieki, kuriem bija nepieciešama neirologa palīdzība, vesti uz Rēzeknes un Jēkabpils slimnīcām. Slimnīcai ārstu nepietiekamības dēļ joprojām ir problēmas sastādīt dežūru grafikus. Tāpēc viens no variantiem ir neatteikt darbu trešo valstu mediķiem.

Latvijā ir noteikts – ja pēc vakances izsludināšanas nepiesakās neviens ārsts no Latvijas vai citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tad, veicot nepieciešamās juridiskās procedūras, ir atļauts noformēt darba attiecības ar citu valstu mediķiem.

Aizvadītajā nedēļā Rīgas Stradiņa universitāte un Daugavpils dome parakstīja sadarbības memorandu, kur cita starpā puses apņemas veidot kopīgas aktivitātes studentu un rezidentu teorētiskajā un praktiskajā sagatavošanā, tādējādi palīdzot pašvaldībai piesaistīt jaunos medicīnas speciālistus darbam pašvaldības ārstniecības iestādēs.

Veselības ministrija maija otrajā pusē nodos publiskai apspriešanai priekšlikumus, kā reģionus nodrošināt ar ārstiem. Viens no ministrijas piedāvājumiem ir paaugstināt to jauno ārstu atalgojumu, kas būs ar mieru pamest Rīgu, lai dotos strādāt uz reģionu slimnīcām.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kāpēc ne uz Lvivu ? Vispirms jāizmanto iekšējas patvēruma iespējas.

Draugiem Facebook Twitter Google+