Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. februāris, 2014
Drukāt

Staicelieši grasās atkārtoti prasīt Staiceles atdalīšanu no Alojas novada

Foto: LETAFoto: LETA

Būvniecības uzņēmuma SIA "Re&Re" bez maksas izveidotā uzbrauktuve pie Alojas bibliotēkas, lai turpmāk to ērti varētu apmeklēt gan cilvēki ratiņkrēslos, gan jaunās māmiņas ar ratiņiem.

Protestējot pret Alojas novada izglītības iestāžu reorganizāciju un Staiceles vidusskolas slēgšanu, aktualizējusies Staiceles iedzīvotāju vēlme izstāties no novada; prasību par atdalīšanos tuvākajā laikā paredzēts atkārtoti iesniegt Saeimā un citās atbildīgajās institūcijās, informēja Alojas novada domes deputāts Agris Rubenis (Vidzemes partija).

Pēc viņa teiktā, prasība ar pievienotiem aptuveni 200 iedzīvotāju parakstiem par Staiceles atdalīšanos no Alojas novada tiks ne tikai iesniegta Saeimā, bet arī nosūtīta atsevišķiem politiskajiem spēkiem, tostarp izglītības iestāžu reorganizācijas novadā iniciatoru pārstāvētajai Zaļo un zemnieku savienībai.

Tieši patlaban novadā plānotā izglītības iestāžu reorganizācija ir staiceliešu pretenziju galvenais iemesls. Kā norādīja Rubenis, domes vadība plāno slēgt Staiceles vidusskolas klases, interešu izglītības centru “Krustupunkti”, tāpat izmaiņas piedzīvotu arī citas izglītības iestādes novadā, taču šādiem lēmumiem neesot nekāda pamatojuma.

Staiceles vidusskola, pēc Rubeņa teiktā, esot novadam pat ienesīga, jo tajā mācības apgūst vairāki skolēni no citiem novadiem, kā rezultātā nauda no šiem novadiem “seko skolēnam” uz Alojas novadu, arī skolēnu skaita un citu problēmu skolai neesot, savukārt interešu centra “Krustpunkti” pulciņus izdalīt kultūras centram un citām iestādēm neesot nekāda pamatojuma.

Pēc Rubeņa teiktā, staiceliešiem šķiet netaisnīgi, ka nepieciešamās funkcijas plāno atņemt, kaut arī tās nes nepieciešamo atdevi. “Neesmu pret izmaiņām kā tādām, bet šis jautājums liekas sasteigts un nav izdiskutēts, izvērtēts un galu galā ir pamatots,” reorganizācijas trūkumus minēja deputāts, norādot, ka cīņas pacelšanu Saeimas līmenī saredz kā vienu no retajiem instrumentiem, kā Alojas novadā ir iespējams aizstāvēt savas intereses.

Savukārt novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda (LZS) pastāstīja, ka reorganizācijas plāns ir pamatots un tā mērķis esot uzlabot izglītības piedāvājumu novadā. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pieļauj Staiceles vidusskolas pārveidi par profesionālo vidusskolu. “Mērķis nav par visām varītēm kaut ko slēgt, bet izmantot pēc iespējas lietderīgāk. Piemēram, pagaidām vidusskolām dublējas piedāvājums, tāpēc Staiceles vidusskolā varētu piedāvāt profesionālo izglītību, lai kopumā novada iedzīvotājiem būtu plašākas iespējas.”

Pēc viņa teiktā, novadā ir 470 skolēnu, bet četras pamatskolas, divas vidusskolas, divas mūzikas un mākslas skolas un viena sporta skola. Rezultātā Puikules pamatskolā, kuras iespējamo slēgšanu paredz plānotā reorganizācija, atsevišķās klasēs esot vien divi līdz trīs skolēni, bet citu klašu audzēkņu trūkuma dēļ vispār neesot.

Bārda atzina, ka precīzas izmaiņas, ko reorganizācija varētu paredzēt, vēl neesot zināmas un līdz jautājuma skatīšanai domes sēdē pašvaldības pārstāvji plāno izglītības situāciju novadā pārrunāt ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Savukārt staiceliešu plānus atdalīšanās jautājumu atkārtoti virzīt valsts līmenī Bārda uzskata par “politiskām spēlītēm”, kurām nebūs praktiska rezultāta un kurām nav ekonomiskā pamatojuma, jo Staicele novadā esot saņēmusi gana daudz finansējuma un pašvaldības ieguldījuma.

LETA jau ziņoja, ka 2010.gada 2.martā Alojas novada dome saņēma novada iedzīvotāju iesniegumu par Staiceles atdalīšanos no Alojas novada. Iesniegumam bija pievienoti 405 iedzīvotāju paraksti. Iesniegumā bija norādīts, ka Staicele Alojas novadam pievienota piespiedu kārtā un savstarpējie strīdi sākušies jau novada izveidošanas laikā, bet tagad tie turpinās.

Publiskajā apspriešanā par Staiceles atdalīšanos no novada saņemtas 950 apspriešanas anketas. Tika konstatēts, ka sabiedriskajā apspriešanā nav piedalījies nepieciešamais iedzīvotāju skaits. Lai uzskatītu, ka apspriešana ir notikusi, pašvaldībai bija jāsaņem apmēram 1400 anketas, kuras būtu iesnieguši vismaz 30% balsstiesīgo iedzīvotāju. No aptaujātajiem 89 % Alojas novada iedzīvotāju atbalstīja Staiceles atdalīšanos. Konsultācijās ar juristiem tika secināts, ka šis fakts novada domes deputātiem netraucē lemt par novada robežu maiņu.

Tomēr 2013.gada februārī Saeima opozīcijas rosinātos grozījumus, kas paredzēja Alojas novada sadalīšanu Alojas novadā un Staiceles novadā, neatbalstīja.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+