Stankevičs: atveriet savas sirdis un ļaujiet sevi ”ieraut” Dieva atvarā 0
Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs sprediķī Lieldienu vigīlijas Svētajā misē aicināja atbrīvoties no ”iekšējās verdzības” un tās saitēm, kas laupa cilvēka iekšējo brīvību.
”Ne jau ārējā verdzība ir tā briesmīgākā. Tā briesmīgākā ir iekšējā verdzība. Jo, kā mēs zinām, ebreji tika izvesti ārā no Ēģiptes, bet viņi turpināja iekšēji būt vergi, viņu reakcijas bija vergu reakcijas. Tāpēc Dievs beigās ”apskaitās” un teica: ”Nu nekā! Es gribēju viņus apsolītajā zemē ievest uzreiz, bet viņi nav gatavi, tāpēc viņiem visiem ir jānomirst tuksnesī, un ir jāpiedzimst jaunai paaudzei ar jaunu domāšanu un jaunu mentalitāti. Tikai tad es varēšu viņus ievest tajā zemē, jo vergi tur nevar iet. Tur ir jādzīvo brīviem cilvēkiem,” sacīja Stankevičs.
Viņš norādīja, ka šī verdzība ir mūsos iekšā. ”Tas ir tas dārgākais, kas ir manā sirdī un ko es neesmu atdevis Dievam, kas laupa man iekšēju brīvību. Jā, tas var būt tuvs cilvēks, tā var būt nauda, tā var būt kaut kāda bauda, kaut kādi ieradumi, kaut kādi īpašumi – katram var būt sava joma,” uzsvēra arhibīskaps.
Tomēr ”šodien Dievs mani un tevi aicina iziet no tās iekšējās Ēģiptes, no tās verdzības un saitēm. […] Šķiet, ka tā ir nepārvarama, jo tā ir dziļa un es noslīkšu. Bet, ja mēs tagad sākam iet pāri, izrādās, ūdeņi pašķiras un neiespējamas lietas kļūst iespējamas,” akcentēja Stankevičs.
Viņš sacīja, ka ”pēkšņi notiek kaut kāds klikšķis un, kā mēs dzirdējām lasījumā no Ezehiēla grāmatas, Dievs saka: ”Es jūs aizvedīšu projām no pagānu tautām, es izliešu pār jums tīru ūdeni un jūs tiksiet šķīstīti no visiem jūsu traipiem. Un es jūs šķīstīšu no visiem jūsu dievekļiem. Un es došu jums jaunu sirdi un jūsos iedvesīšu jaunu garu. Un es izņemšu akmens sirdi no jūsu krūtīm un došu jums miesas sirdi.””
Stankevičs skaidroja, ka ”Dievs šeit un šobrīd vēlas mums dot šo jauno sirdi tad, kad mēs izdzīvojam šos Viņa noslēpumus. Atvērsimies šai Viņa klātbūtnei, jo tieši tāpēc liturģija un Svētā Mise ir tik svarīga, ka šeit tie noslēpumi, šeit tie vārdi top miesa. Ja mūsu sirds ir atvērta, tie ienāk mūsos un veic to, par ko runā. Tāpēc Svētā Mise ir kristīgās dzīves centrs un virsotne, un mērķis – tā rāda mērķi un patiesībā īsteno šo mērķi.”
Arhibīskaps uzsvēra, ka atslēgas vārds liturģijai, kuru svinam, ir vārds ”šodien”. ”Kāpēc es teicu, ka vārds šodien ir ārkārtīgi svarīgs? Svētā Mise ir svarīga, jo tur piepildās tas, ko Dievs ir izdarījis mūsu labā. Mūsu grēkā kritusī daba grib būt pašpietiekama. Mēs gribam – ziniet, kā mazs bērns, kad vecāki viņam grib kaut ko palīdzēt izdarīt, bet viņš saka: ”Nē, es pats!” Un ja tas ir kaut kas nopietns, tad viņš visu ”salaiž grīstē”. Mēs esam kā tādi bērni, kuri grib savā dzīvē visu paši iekārtot,” skaidroja Stankevičs.
Tomēr viņš norādīja, ka tieši Svētajā Misē ir iespēja atvērties uz to, ko Dievs ir izdarījis kādreiz, bet kas kļūst klātesošs šeit un šobrīd.
”Es jūs aicinu, dārgie brāļi un māsas, atveriet savas sirdis un ļaujiet sevi ”ieraut” Dieva dotās Baznīcas liturģijas atvarā, lai tā jūs ierauj un pārveido, lai tā jūs pilnā mērā iemērc Dieva žēlastības okeānā, Dieva mīlestības okeānā,” aicināja Stankevičs.
Viņš rosināja padomāt par to, kas jums ir pats dārgākais dzīvē, un iedomāties, ka Dievs lūdz atdot to, kas ir pats dārgākais. ”Ko jūs darītu? Ko es darītu? Jo man arī Dievs to var pateikt un man arī jākonfrontē sevi ar šo jautājumu. Vai mēs esam gatavi, šeit un šobrīd, pieņemt šo lēmumu Viņam to atdot līdz galam? Jo, ja mēs neesam gatavi Viņam to atdot līdz galam, tad tas nostāsies starp mums un Dievu un aizvērs mūs Dieva svētībai,” teica arhibīskaps.
