Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. novembris, 2014
Drukāt

Stāsts par Jēzu un Jūdu Ungārijas jauno laiku vēsturē – pasaules pirmizrāde filmai “1989”

1989_miklos_simon_plum

Miklošs Nemets

Noskaties!

Dokumentālās filmas “1989” pasaules pirmizrāde notiks 5. novembrī plkst.20 kinoteātrī “Kino Citadele”.

To ievadīs Ginta Grūbes vadīta diskusija par Berlīnes mūra krišanu.

Pēc filmas skatītāji visā Eiropā un arī Latvijā varēs tiešsaistē uzdot jautājumus filmas režisoram Andersam Ostergardam, jo arī “Kino Citadele” kinozālē notiks tiešā pieslēgšanās studijai Kopenhāgenā.

Dokumentālā filma “1989” sākas ar kadriem, kā ungāri meklē kapavietu 1956. gada padomju varas vardarbīgi apspiestās revolūcijas simbolam – premjeram Imrem Nāģam, kurš tika sodīts ar nāvi. Mazliet vēlāk lentē parādās tās galvenais varonis un stāstnieks – Ungārijas bijušais tehnokrātiskais premjers Miklošs Nemets.

Visticamāk, lielai daļai no mums vēsturē 1989.gads, saprotams, saistās ar sadošanos rokās Baltijas ceļā un Berlīnes mūra krišanu, taču dāņu režisora Andersa Ostergārda un ungāru režisores Eržēbetas Rādžes filma “1989” vēsta par notikumiem pirms 25 gadiem Ungārijā, un kurus mums kā eiropiešiem jāatceras kā būtiski cēloņsakarību ķēdē, kas aizveda līdz Austrumbloka brīvībai un PSRS sabrukumam.

1988.gadā pie varas Ungārijā nāk premjers Miklošs Nemets, kuram komunistiskā partija paredzējusi marionetes lomu. Tomēr Nemets redz, ka valsts ir parādos, bet sociālisms – izgāzies. Viņš budžeta pozīcijās pamana kādu lielu skaitli – izrādās tā ir uzturēšanas nauda, kas paredzēta “sociālisma paradīzes stūrīša” – Ungārijas (un ne tikai) robežas sargāšanai ar elektrificētu dzeloņdrāšu žogu no pārējās pasaules, tostarp kapitālistiskās Austrijas.

Premjers uzskata: tas ir par dārgu un izdod rīkojumu dzeloņstiepļu žogu nojaukt, ar ko, protams, izpelnās komunistiskās partijas vadības kritiku. Taču pret to neiebilst faktiskais Varšavas pakta valstu pārraugs – PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, kurš to neuzskata par problēmu un pieņem Nemeta ungāriski nacionālo stāju

Filma ir stāsts par politiķa sirdsapziņu – izdabāt partijas vēlmēm, tās netīrajiem noslēpumiem un ārzemju kundzībai vai mainīt lietas uz labo pusi. Zīmīgi ir kadri, kuros Nemets apmeklē tēva mājas, kur ierauga gleznu ar Svēto Vakarēdienu. Tajā viņš redz gan Jēzu, gan Jūdu – tā ir daļa no filmas simboliskās valodas un parāda Nemeta izvēlēto sirdsapziņas virzienu.

Filmas autori atspoguļo ungāru nācijas 1956. gada revolūcijas notikumu traģismu un paša Nemeta sastapšanos ar to bērnībā, kad viņa ģimene klausās revolucionāru pārraides no Budapeštas. Savukārt jaunībā, kad viņš iestājas komunistu partijā, pusgadu Nemeta tēvs ar viņu nesarunājas.

Revolūcija filmā attēlota kā ungāru nācijas sāpe par zudušajām cerībām uz brīvību, pat tik dziļi, ka šķiet, nekad ungāru zemnieks, kas ar un ecē labības lauku, nesacelsies pret kaklakungiem. 1989. gadā Nemets publiski paziņo, ka Imre Nāģs un citi revolūcijas mocekļi tiks ar cieņu pārapbedīti un sarīko valsts līmeņa ceremoniju, satracinot komunistu nomenklatūru. Nemetam pat tiek izteikti dzīvības draudi.

Nāģs ir kā simbols, kura pārapbedīšana vēsta, ka ungāru alkas pēc brīvības ir dzīvas, ka karalis ir ieguvis jaunu dzīvi un daudzus gadus klusētais un apspiestais prasa pēc dzīvības. Ne vien Ungārijā, bet arī pārējās Austrumbloka valstīs.

Galu galā 1989.gadā VDR iedzīvotāji pēkšņi lielā skaitā ierodas “atpūsties” Ungārijā, mērķējot savas “garās brīvdienas” turpināt Austrijā, jo viņi taču zina par cauro žogu! Sākumā valdības vadītājs dod robežsardzei rīkojumu ļaut Austrumvāciešiem šķērsot robežu. Ungārija jau ir kļuvusi par brīvības saliņu, starp citām Varšavas pakta valstīm, kuru vadītājiem pamazām piemetas “drudzis”. Visvairāk noraizējies par savas sistēmas pastāvēšanu ir VDR līderis Ērihs Honekers.

Ostergards un Eržēbeta spilgti filmā izspēlē arī jautājumu par politiķu kļūdām, kuras maksā cilvēku dzīvību. Tā jauns pāris no VDR neko nezina par to, ka Ungārija vēlāk ir pastiprinājusi robežas apsardzi. Austrumvācietes Gundulas vīru Karlu nošauj uz robežas. Tomēr filmas autori uzsver, ka šī cilvēka nāve, nospēlē lielu lomu tajā kā tālāk attīstās notikumi. Ungārijas “paralēle” ir viena no versijām, kāpēc sabruka Berlīnes mūris. Filmas veidotājus var kritizēt, par to, ka liels uzsvars tiek likts uz Ungāriju, tomēr šāda pieeja attaisnojas, jo tā nav pārblīvēta ar informāciju.

Filmu ir vērts noskatīties ikvienam, kurš vēlas uzzināt par mazāk zināmiem katalizatoriem Dzelzs priekškara sabrukšanā. Lentes stāstījums ir vienkāršs, bet maksimāli piesātināts ar informāciju – par 1989.gada notikumiem stāsta Nemets, kā arī Gundula Šafitela (attēlā zemāk) – vāciete, kuras vīru Karlu nošāva uz Ungārijas robežas. Filmā ir inscenējumi ar citiem ungāru un pasaules politiķiem, kā arī savas domas valdība gaiteņos pauž tenkotāji.

filma1989

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+