Praktiski
Tehnika

Suns evolūcijas sacensībā apsteidzis cilvēku, uzskata zinātnieki 16

Foto – Shutterstock

Zinātnieki uzskata, ka uz tā dēvētās evolūcijas kāpnēm suns visnotaļ tālu apsteidzis cilvēku. Pēdējo gadu laikā strauji uzplaukusi tieši suņu ģenētikas izpēte. Izrādās, lai arī cilvēka un suņa gēnu skaits ir aptuveni vienāds, pati genoma uzbūve tomēr ir pārsteidzoši atšķirīga. Piemēram, cilvēkam šūnā ir 46 hromosomas, bet sunim to ir 78, lai gan tajās faktiski glabājas aptuveni vienāds informācijas apjoms. Noskaidrots, ka kaķi savā ziņā ir vairāk līdzīgi cilvēkam, bet suņi gluži otrādi – ļoti atšķirīgi. To apliecinot arī novērojumi suņu selekcijas laukā, jo, lai izveidotu pilnībā jaunu suņu šķirni, nepieciešami vidēji tikai 100 gadi, un tieši tāpēc šobrīd pasaulē ir aptuveni 400 suņu šķirņu, no kurām katra ir savstarpēji nesalīdzināmi atšķirīgāka par jebkādām cilvēku populāciju atšķirībām.

Neskatoties uz to, cilvēks un suns tomēr ir savdabīgi radinieki. Pētnieki pauž, ka jauni dzīvo radību veidi rodas, pateicoties genoma mutācijām. Vidēji divu miljonu gadu laikā notiek viena hromosomas mutācija. Bet suņiem tādas bijušas vairāki simti, tātad – neticami lielā ātrumā! Tāpēc, ja raugāmies no ģenētikas viedokļa, mēs esam vairākkārt primitīvāki par suņiem, tostarp arī par pelēm. Mūsu genoms ir vairāk līdzīgs kaķa, cūkas vai roņa genomam.

Mūsdienu zinātnei suņa genoma īpatnības ir interesantas arī ar to, ka tās varētu atbildēt uz daudziem gluži cilvēciskiem jautājumiem. Piemēram, par gēnu lomu tādu smagu slimību attīstībā, kas pagaidām nemaz tik viegli nepakļaujas efektīvai ārstēšanai – vēzis, aklums, kurlums un sirds un asinsvadu, autoimūnās un neiroloģiskās slimības. Sevišķo suņa genoma apgabalu (SINE) izpēte jau devusi iespēju labāk izprast dažu šķirņu pārmantojamo slimību raksturu. Viena no tādām ir miopātija – pakāpeniska muskuļu atrofija. Līdzīga kaite mēdz piemeklēt arī cilvēku, un pagaidām tā nav ārstējama. Iemācoties ārstēt suņus, iespējams, zinātnieki spēs palīdzēt arī cilvēkam.

Viss sācies no viena vilku bara

Līdz pat šai dienai kinologi nopietni diskutē par mūsdienu suņu izcelšanos. Vieni uzskata, ka dažādas šķirnes izveidojušās no dažādiem mežonīgajiem zvēriem un viņu hibrīdiem. Citi savukārt aizstāv kāda viena senča kandidatūras versiju – konkrēta veida vilku, lapsu vai šakāli no dažādām ģeogrāfiskajām zonām. Mūsdienu ģenētika, iespējams, pieliek punktu šai diskusijai, pārliecinoši paužot, ka visas mūsdienās zināmās suņu šķirnes cēlušās no viena vilku bara, kas pirms aptuveni 15 000 gadu mitis Āzijā. Šo vilku genoma neparastā spēja mainīties arī sekmējusi iepriekš minēto 400 šķirņu rašanos, kas savstarpēji ir tik ļoti atšķirīgas, ka suni ar pilnām tiesībām var dēvēt par pasaules čempionu ārējo dažādību jomā.

Savukārt ar suņu raksturu pētīšanu nodarbinātie pētnieki pauž, ka suņiem piemītot septiņu raksturu tipi, taču tostarp tiem esot arī virkne tādu īpašību, par ko cilvēks aizvien ir dziļā neizpratnē. Lielākā daļa pētījumu veikti ar vācu aitu suņiem un medību labradoriem, tāpēc faktiski itin nekas nav zināms, piemēram, par pitbulu un pūdeļu personībām, un tas pagaidām neļauj pilnībā droši apgalvot, ka suņa raksturs ir atkarīgs no šķirnes.

Pētnieki atklājuši 623 suņu personību iezīmes un lūguši dažādiem neatkarīgiem dzīvnieku uzvedības pētniecības speciālistiem sašķirot tos atbilstoši dažādām kategorijām. Tā rezultātā izveidojās septiņi suņu raksturu tipi: reakcijas spējas, bailīgums, aktivitāte, sabiedriskums, pakļāvība apmācībai, vispārējā pakļāvība un agresija.

Japāņu un korejiešu dažādās rūpes par suņiem

Tostarp cilvēks aizvien vairāk rūpējas par savu mīluli. Piemēram, japāņu uzņēmums Honda Motor Co nācis klajā ar paziņojumu, ka ieplānots kompensēt dzimstības samazināšanās un vienlaikus pieaugošās aizrautības ar mājdzīvnieku turēšanu izraisītās tirgus svārstības. Honda piedāvā jauno savas automašīnas konceptu – pilnībā piemērotu automobili tiem, kuri tur suņus. Tas ir mikroautobusiņš, kura cimdu nodalījums pārveidots speciālā aptuveni takša lieluma suņu ērtībām pielāgotā nodalījumā. Lielāka izmēra suņiem pārveidojama otrā no trim sēdekļu rindām. Mašīnu grīdas nav klātas tepiķiem, bet vienkāršiem paneļiem – lai vieglāk iztīrīt salonu.

Pagaidām izgatavots tikai viens šādi aprīkota mikroautobusa paraugs, taču uzņēmuma vadībai tuvu stāvošas anonīmas personas pauž, ka šis braucamais, uz kura riepām atveidoti dzīvnieku ķepu nospiedumi, izstrādāts speciāla Honda produkcijas pārveides plāna ietvaros, tāpēc drīz varot sagaidīt arī tā sērijveida ražošanu.

Nesen Tokijas autosalonā demonstrēja arī virkni aksesuāru, kas nosaukti – “Ceļo ar suni”, un paredzams, ka šie izstrādājumi jau drīz parādīsies tirgū. Piemēram, suņa šūpulītis maksās aptuveni 440 ASV dolārus, to varēs ērti ar speciālām siksnām piestiprināt pie automašīnas sēdekļa gluži kā bērnu sēdeklīti.

Jāsaprot, ka Honda patiešām mēģina pielāgoties Japānas demogrāfiskās situācijas reālijām, jo nesen valdība izplatījusi informāciju, ka šobrīd dzimstība valstī nokritusies līdz viszemākajai atzīmei – 1,28 bērni uz vienu sievieti. Tas ir jūtami zemāks par rādītāju – 2,1 bērns, kas nepieciešams, lai Japānas 128 miljonus lielā sabiedrība nesāktu strauju samazināšanos. Tostarp pēdējo desmit gadu laikā to japāņu skaits, kuri iegādājas suņus vai kaķus, pārliecinoši un stabili katru gadu pieaug vidēji par 3%. Japānas mājdzīvnieku turētāji galvenokārt ir vientuļās sievietes un bezbērnu ģimenes, un viņi visvairāk iecienījuši mazo šķirņu suņus – čia-hua-hua un takšus. Savukārt Honda analītiķi aprēķinājuši, ka patlaban Japānā reģistrēto suņu un kaķu īpašnieku skaits ir lielāks par 15 gadu vecumu sasniegušo bērnu skaitu, kuru kopskaits esot aptuveni 17,7 miljoni…

Saistītie raksti

Mazliet citādi uz šīm lietām paraudzījušies Dienvidkorejas zinātnieki. Viņi radījuši pirmo suņa klonu. Viens no kucēniem miris jau drīz pēc piedzimšanas, bet otrs – afgāņu kurts Snapijs – aizvien jūtoties labi. Vismaz tā korejieši apgalvoja 16 nedēļas pēc šī klona nākšanas pasaulē. Snapijs klonēts no šūnām, kas ņemtas no trīs gadus veca afgāņu kurta tēviņa auss, ko zinātnieki ievietoja olšūnā un stimulēja tās dalīšanos. Vēlāk olšūnu pārstādīja labradora kucei, kura iznēsāja kucēnus. Tie nāca pasaule pēc 60 grūtniecības dienām ar ķeizargrieziena palīdzību.
Snapijs piepulcējies citu zinātnieku klonēto dzīvnieku saimei, ko tagad veido arī aita Dollija, kaķis Sisī un žurka Ralfs. Pētnieki uzskata, ka šie suņa kloni palīdzēs labāk izprast virkni cilvēku slimību.

Neskatoties uz to, ka dzīvnieku klonēšanas eksperimenti vairākkārt veikti veiksmīgi, tieši suņus klonēt ir ārkārtīgi sarežģīti. Korejiešu pētnieku grupa spēja sasniegt tikai trīs veiksmīgas grūtniecības no 1000 eksperimentālo embriju. Viena šāda grūtniecība beidzās ar augļa izmešanu, cits kucēns nomira tūlīt pēc dzemdībām, bet Snapijs izdzīvoja. Šis kucēns pievērsis gan zinātnieku, gan dažādu aktīvistu uzmanību, jo daudzi grūti formulējamu ētisku apsvērumu dēļ uzstājas pret šādiem klonēšanas eksperimentiem. Jāpiebilst, mazliet aizdomīga ir arī tieši korejiešu vēlme uzsākt suņu klonēšanu, sevišķi, ja paraugāmies viņu tradicionālajā ēdienkartē…

LA.lv