Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. februāris, 2016
Drukāt

Anda Līce: Par morāli jādomā tikpat daudz kā par valsts aizsardzības lietām (25)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Vienrīt, iekāpusi vietējā autobusā un redzot, ka brīvu sēdvietu nav, es stāvēju kājās iepretī sēdošam jaunietim. Mūsu skatieni sastapās, jaunais cilvēks novērsās un turpināja sēdēt. Vēl kāds izlikās, ka ir iesnaudies. Man šķita, viņi tobrīd domāja: “Ko tādas tantes dauzās apkārt, nevarēja sēdēt mājās?” Diemžēl man pietrūka dūšas viņus uzrunāt – šī bija viena no tām paradoksālajām situācijām, kad jākaunas otra cilvēka vietā.

Katrai paaudzei nākas ģimenē, skolā un sabiedrībā visu iemācīties no jauna. Tiklīdz izkrīt kāda no šīm sistēmām, sākas sarežģījumi. Ņemot vērā to, ka Izglītības ministrija gadiem ilgi mokās ar izglītības reformām kā govs ar sakām un reformām joprojām neredz gala, ētikas normu skaidrošanai skolās, šķiet, tiek atvēlēts visai maz vērības. Tikmēr ir izaugušas reformētāju paaudzes, kurām pašām jau ir robi smalkajā attiecību kultūrā. Velti cerēt, ka par savstarpējo cieņu runā daudzās sociāli nelabvēlīgajās ģimenēs, kuras tieši cieņas un atbildības trūkuma dēļ par tādām ir kļuvušas. Laikā, kad viss ir relatīvs, kupli sazēlušais individuālisms jau pats par sevi nepieļauj personas ierobežojumus. Un tā mēs nikni minamies uz nākotni kā velosipēdisti pa izdangātu lauku ceļu un esam sasnieguši patiešām kliedzošu sociālo nevienlīdzību, kurai ir vistiešākais sakars ar morāli. Tas vairo skaudību, bailes un naidu un dialogu starp tautu un varu padara neiespējamu.

Visiem pienāk tas negribētais laiks, kad iet mazumā spēki un veselība, sarūk iespējas darba tirgū, pastiprinās nevajadzīguma sajūta, un cilvēks sāk īpaši saasināti uztvert attieksmi pret sevi. No tribīnēm skanošās runas par cilvēku kā augstāko vērtību tad izklausās kā zaimi. Vai tas nav necilvēcīgi, ka vienus un tos pašus izmeklējumus dakteris par pilnu cenu vieniem veic nākamajā dienā, kamēr citiem, kuriem naudas nav, rindā ir jāgaida vairāki mēneši? Un ne jau visi sagaida.

Šais laikos kaunināt kādu par ne visai krietnu rīcību skaitās politnekorekti un dažkārt ir pat bīstami. Taču morāles jautājumi skar pilnīgi visus sabiedrības locekļus, un par tiem jādomā tikpat nopietni kā par valsts aizsardzības lietām. Ir jāmeklē veids, kā uzrunāt tos, kuri, kaut arī viņiem negribētais laiks vēl ir tālu, jau šodien varētu rīkoties tālredzīgi un, tāpat kā uzkrājam pensiju, kādā sirds stūrītī krāt arī tās lietas, kas piederas cilvēcībai. Vecums ir labs skolotājs. Jāteic gan, ne tik daudz pašam, cik citiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Vai to sadzird tie, kuriem būtu jāsadzird?!

  2. Ja man grūti nostāvēt, tad laikam pieklājīgi jāpalūdz vietu, lai varētu apsēsties. Varbūt tā ir lepnība, ka mēs vecākie nevaram palūgt apsēsties. Varbūt nevainosim, ne sevi ne citus, bet saskatīsim to kā kļūdas, kuras var izlabot.

  3. Kādreiz cilvēki varbūt aiz slinkuma, varbūt lai vienkārši atvieglotu savu dzīvi, izgudroja dažnedažādas tehnoloģijas…. bet cilvēkiem pazuda mēra sajūtas, un tehnoloģijas kļuva par atkarību, dzīves formu un cilvēki pazaudēja visu cilvēcisko… diemžēl tika aizmirsts,kā smaržo ziedi, tikko pļauta zāle,kā iedziedas pasaule uzlecot saulei… aizmirsās radīšanas prieks, zaudējuma skumjas un viss dabiskais….. Tās,kam jāturpina šī bezjēdzīgā pasaule, nedēļu gaudos par sabojātu manikīru, bet nepasniegs roku lai palīdzētu vecam cilvēkam.. tie,kuriem būtu jābūt tēviem un jāiemāca dēliem būt vīriešiem , bet meitām jāiemāca cienīt ģimeni….vai tādu maz vairs ir???? Pasaule ir slima un diemžēl lemta iznīcībai, lai varbūt pēc miljons gadiem atdzimtu no jauna,jau citā kvalitātē, jaunos pirmssākumos, kad cilvēkam atkal skaistākā mūzika būs mātes šūpuļdziesma un putnu treļļi… Varbūt… es ceru…

  4. Virsraksts bij daudzsološs. Cerēju izlasīt ko interesantāku un vērtīgāku.
    piedodiet, bet izklausās pēc tipiska vecuma īgnuma, kādas kļūst personas bez izcilības. kaunina, ka nedod vietu, sausi moralizē par morāli u.tml.
    Būtu jarunā šeit par apzinātu sabiedrības morāles graušanu no varas puses, tas dazādajām līnujām (nozarēm), jāanalizē, kādēļ tas ir nepieciesams varai u.tml.

  5. Tieši to pašu reiz piedzīvoju un uzrakstīju agrāk…
    Stingri ielāgoju mātes teikto. Mūsu vecajās mājās nebija nedz radio, nedz televizora, nedz citas elektroniskas žvadzoņas. Toties vakaru pārstāstu vārdam bija milzīgs svars. Manā palaidņa puikas galvā zibenīgi iekalās patiesība, kura līdz šai dienai nav spējusi ļodzīties. Vēl vairāk, esmu pārliecināts, ka tā bija viena nozīmīga daļa audzināšanā, kas vēl šodien dod apziņu, ka vīrišķība sākas tieši ar to. Ar pieklājību.
    Māte reiz stāstīja: “Vācu laikā neatceros tādu piemēru, kad tramvajā kāds no karavīriem „fričiem” nepiedāvātu sēdvietu blakus stāvošai okupētās zemes dāmai.” Savukārt cita kultūra nešķiro, vai vecs, vai jauns, vai klibs, vai akls. Tā cita piekliedz vilcienu, tramvaju, un personiskās sarunas pastiprina publiskā skaļumā, kura priekšā atkāpjas jebkurš mikrofons. Kara laikā tā cita satriekusi arī baisi, jo, piemēram, ateju iemanījusies iekārtot pat bibliotēkā . Un, kad pirmā kārta tapusi ar čupām aizpildīta, kultūras nesēji to smirdoņu apklājuši ar grāmatām un mūrējuši nākamo. Kā tagad? Tik traki nav, bet daudzviet vīriešu „bruņniecība” izpaužas tik savādi, ka pieklājībai it kā neērti pašai no sevis…
    Reiz sniegotā ziemā iegadījās paklaiņot pa Rīgas sāls piecūkotu kupenu ieliņām un varena džipa iedvesmā tapt apšļāktam no galvas līdz kājām. Pie stūres pamanīju jaunekli padsmit gadu vecumā. Ar svarīgu tiesību zinātāja izteiksmi sejā…
    Tramvajā iekāpis, nesēdos, kāda jēga: tā kā tā savu vietu mūža iestādītā audzināšana būs spiesta piedāvāt citam. Ilgi nebija jāgaida. Tieši priekšā viens sēdeklis atbrīvojas. Pametu nepārprotamu mājienu blakus stāvošai kundzei: “Lūdzu!” Simpātiskā dāma vēlīgi, bet noraidoši pagroza galvu. Nebija mūsu laipnības vēl paspējušas apmainīties smaidiem, kad zibeņātrumā to vietu “aizsit” džipa stūrētāja vecuma zvirbulēns ar redzamu vitamīna trūkumu vaigā un muzona pufaikām ausīs. Kādas kājās stāvošas, pavisam vecas māmuļas acis kaut ko skumji meklē logā. Un tad es, pedagogs, ērtajā “kas man par daļu” apziņā neizcēlu to bērnu tiesību baudītāju no siltās vietas un patiesībā gļēvi paklanījos visatļautību sargājošām (veicinošām) inspekcijām. Svelošs kauns.

  6. Ļoti cienu autori, viņas rakstīšanas stilu, kas kulturāli pasaka to, kas citiem neizdodas ar patvarīgām “asprātībām” un ar tukšām pretenzijām uz trāpīgumu.

  7. Diemžēl,ir tā,kā auutore raksta,būdama tradicionālo vērtību cilvēks.

  8. Nav pieliktas algas skolotājiem! Puika huļigāņit, skuķīši izaicinoši sēž== skolotāji klusē un ĻAUJ SEVI NEKAUNĪGI APVAINOT
    PIENAPUIKAM….. Nav pielikta alga,,,,,Vienoti klusē == audzina nekauņas. Palaidnim noklusēt palaidnības== klusēšana – piekrišana! Jo nav palielināta alga!

  9. andai 100% taisnība. uzvedība reizēm kaitinoša – sēž vietās ar spieķa, bērna zīmi un neliekas ne zinis. es gan pieeju un pamāju ar spieķi – uzlec kā dzelts. ja ar draugiem, taad pāriet citā nodaalījumā. bet vai mēs pietiekoši audzinām – piemēram – tagad – mikrofonu laikmetā – vai tad nevar uzturvietu lentā pēc dažieem intervāliem ierunāt – jaunatne – dodiet vietu vecākiem. tāpat ar sab.trans. braukšanas stilu – gāž no kājām esmu braucis kādās 10 eiropas un ASV pilsētās – nu tur sacīkšubraucēji pe stūres nesēž un kustība ir vēl blīvāka nekā pieemums. Vajadzētu komandēt dažus uz stokholmu, siettlu …

  10. …kur morāle….dažs labs pensionārs (vai kāds cits valsts maizē dzīvojošais) aiziet uz lielveikalu un iepērk Lietuvas pienu, Polijas sieru un gaļu, Holandes kartupeļus, kāds nopērk arī agresorvalsts Krievijas šnabi. Bet iegaumējiet – pensionārs var saņemt pensiju (valsts maizē dzīvojošais algu un pensiju), jo latviešu zemnieks no saražotā un pārdotā samaksā nodokļus.
    Ja pensionārs (kāds cits valsts maizē dzīvojošais) nepērk latviešu zemnieka preci, tad šāds pensionārs (valsts maizē dzīvojošais) ir amorāls. Kāda gan valsts aizsardzība, ja Latvijā ražot nav izdevīgi. Ražot nav izdevīgi, jo vietējie pērk importu un atbalsta ārzemniekus.
    Par daudzu amoralitāte liecina šis – viņi 90.gadu sākumā, būdami spēka gados un nebūdami pensionāri, balsoja par exkomunistu Gorbunovu, jo Gorbunovam skaista frizūra un daiļa runa. Tagad Latvija, pateicoties exkomunistiem gorbunoviem, lembergiem, brigmaņiem un pārējie, ir tur kur ir. Kad šie Gorbunova un citu exkomunsitu atbalstītāji paliek veci, tad pēkšņi sāk runāt par morāli un sāk mācīt jauniešus kā jāuzvedas un kā pareizi jādzīvo, un kā pareizi jābalso par pareizo partiju.
    Starp citu, moralizētāja Līce okupācijas gados bija ļoti aktīva komuniste. Tieši tāpēc uz viņas “pamācībām” skatos ļoti kritiski.
    Kopumā cienu pensionārus, īpaši bijušos mežabrāļus, leģionārus un antikomunistus.

  11. Šodien braucu trolejbusā no ārsta pieņemšanas Gaiļezera slimnīcā. Jā, būdama pensionāre, ,,dauzījos apkārt” gaišā dienas laikā, jo naktī transports nekursē un ārsti nepieņem. Sēdēju, jo sēdvietas iekāpjot pietika. Sēdēja arī bariņš medicīnas studentu, dažādu tautību jaunieši. Sēdvietas aizpildījās. Iekāpa sirms kungs ar mazu sunīti rokās. Piecēlās jauns puisis no studentu bariņa, pēc izskata viņš varētu būt pakistānietis, un atvēlēja savu sēdvietu vecajam vīram. Tas bija tik pašsaprotami.
    Pa kuru laiku radies šis cinisms? Pensionāri braucot par velti. Nu un? Varbūt vecmāmiņa no savas mazās pensijas Tev vēl dāvaniņas pērk? Varbūt viņa pārāk ilgi nesusi Tavu skolas somu? Starp citu, pensionāri, kuri nav rīdzinieki, brauc par pilnu samaksu. Jā, jaunībā šķiet, ka vecums ne mūžam nepienāks, tas saprotami, bet no kurienes šis nicinājums?

  12. Tagad ir grūti objektīvi spriest – vajag vai nevajag piedāvāt sēdvietu sabiedriskajā transportā pensionāriem. Pensionāriem brauciens ir par velti vai par puscenu (strādājošajiem pensionāriem). Vai viņiem pienākas privilēģija piecelt kājās jaunāku pasažieri (teiksim, 50-gadīgu vai 60-gadīgu), kurš par braucienu samaksājis neadekvāti dārgo pilno cenu – 1,15 wiro vai pat 2 eiro (biļeti pērkot pie vadītāja)? Un varbūt visu dienu pavadījis darbā kājās stāvot, nevis kā pensionārs – uz dīvāna skatoties seriālus? Protams, te atbilde nevar būt viennozīmīga. Par studentiem un skolniekiem ir cita runa, jo viņiem jau arī ir braukšanas atlaide.

  13. Kapitālists ar morāli nekad nebūs vecs un slims. Amen.

  14. Atdod vietu,pasaudzē-tam jābūt kā signālam,ja redzi iekāpjam par savi redzami vecāku un ,iespējams,nevarīgāku.Ja tas nenotiek,esi izvēlējies nepareizu dzīvesvietu,kurā itviss ir nepareizs.

  15. Nebūs patiesība, ka individuālisms vainīgs pie tā, ja cilvēks nav pieklājīgs un neievēro morāles normas.
    Vainīga ir cilvēka audzināšana, cilvēkam vienkārši ne ģimenē, ne skolā nav ieaudzinātas šīs normas. Un viņš uzvedas kā tāds mazs dzīvnieciņš cilvēku barā. Te tiešām jāņem piemērs no dzīvniekiem: tur lielie
    savā barā, atšķirībā no cilvēku bara, visai ātri noliek mazo individuālistu “pie vietas”. Bet mūsu sabiedrībā pusei tās locekļu ir nospļauties par morāles normu ieaudzināšanu jaunajā paaudzē, jo tā aug nepilnās ģimenēs, vecāku ķildu, neuzticības un šķiršanās gaisotnē, bet skolās dominē visatļautība un morāles normu audzināšanas deficīts. Uz šī fona ir grūti iedomāties, ka šādā vidē audzis jaunietis būs pieklājīgs un ievēros morāles normas sabiedrībā.

  16. Morālas dabas jautājumi hibrīdkara apstākļos Atbildēt

    1. Autobusā iekāpj okupante, kura tērpusies T-kreklā ar putlera ģīmetni, apkrāvusies ar kolorado lenteņiem un visu laiku gānās par fašistisko Latviju. Vai latviešu jauneklim jāpieceļas un jādod sēdvieta šai okupantei?
    2. Autobusā iekāpj latviešu pensionāre. Vai okupantu jauneklim jāpieceļas un jādod vieta latvietei, ja šis okupants uzskata, ka okupantu pienākums ir radīt latviešos tādu diskomfortu, kas novedīs pie tā, ka gandrīz visi latvieši aizbēgs no savas valsts uz, piemēram, Īriju un Angliju, bet Latvijā paliks saimniekot okupanti un kolonisti, un putinisti?

  17. Sofija-kapitālistam,mežonīgajam Atbildēt

    Bet šeit runa jau nav par Rīgu! Bez tam,ceru,ka tev nav totāla amnēzija un esi spējīgs savirknēt savas domas,lai secinātu,ka pensionāri kādreiz arī ir bijuši tādi jaunekļi un jaunietes,kas ir smagi strādājuši,bet viņi savā jaunībā gan bija audzināti cienīt vecus cilvēkus.Ar to cilvēks atšķiras no dzīvnieka,kam vecumā ir jānomirst vientulībā un savā nevarībā.Bet,kā redzams, mūsu valstī līdz cilvēcīgajam kapitālismam vēl tālu.Arvien vēl esam tajā mežonīgā kapitālisma fāzē,kas citur pasaulē bija 19.gsimtā,jo 50 gadus bijām spiesti dzīvot padomju ideoloģijā ,kuras morāles vērtība bija meli un vēlreiz meli,visā un visur.
    PS. Pensionāri vēl arvien tāpat kā strādājošie maksā nodokļus. Tā ir vēl viena amorāla rīcība no valsts puses,jo liek cilvēkam maksāt divreiz-darba mūža laikā un arī vēl līdz savai nāvei.

  18. kapitālists ar morāli Atbildēt

    Pensionāriem braukšana Rīgā ir bez maksas. Jaunietis par biļeti samaksāja ar naudu, ko nopelnījis smagi strādājot. Uzskatu, ka jaunietis pareizi dara nedodot sēdvietu bezmorāles pensionārei. Lai pensionāri saprot un iegaumē – ja gribiet braukt bez maksas, tad brauciet tādā laikā, kad autobusi ir pustukši! Jums ir gana laika, lai uz tirgu vai pie ārsta brauktu tādā laikā, kad autobusos brauc maz strādājošo. Saplānojiet savu laiku!

    • nekad vecs nebūsi!? Dots devējam atdodas desmitkārt! Neaizmirsti pēc gadiem 30 šo, ko teicu, ja vēl kustēsi un brauksi ar kādu sabiedrisko transportu!

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (59)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+