Mobilā versija
+8.1°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Trešdiena, 26. aprīlis, 2017
17. aprīlis, 2017
Drukāt

Turcijā uzvar Erdogans. Kāpēc Eiropa uztraucas? (5)

Foto: EPA/LETAFoto: EPA/LETA

Un tā Turcijas konstitucionālajā referendumā balsis ir saskaitītas. Ar minimālu pārsvaru (51% pret 48% ) uzvarējuši prezidenta Erdogana piekritēji, Turcija kļuvusi par prezidentālu valsti. Pasaulē, it īpaši jau Eiropā, politiskās pārmaiņas Turcijā dēvē par nedemokrātiskām. Bet vai tā tiešām ir?

Vispirms jau jāatzīst, ka pats izmaiņu process ievēro visas Turcijas likumdošanā paredzētās procedūras un norit pilnā mērā demokrātiski. Vai mazāk demokrātiska kļūs pati Turcija? Jautājums – ko katrs saprot ar demokrātiju. Pēc notikušā referenduma Turcija kļūs visai līdzīga patreizējām Amerikas Savienotajām Valstīm, kur tautas vēlēts prezidents vada arī valdību. Bet neviens taču tāpēc nepārmet ASV, ka tā būtu nedemokrātiska valsts.

Tad kāpēc Eiropa tā uztraucas? Iemesli tam ir vairāki, un tie vispirms slēpjas pašā Erdogana personībā. Patreizējais Turcijas prezidents tiek uzskatīts par visai neprognozējamu, Eiropai ne pārāk draudzīgu politiķi. Ja pārmaiņas Turcijā būtu rosinājis cits, Eiropai daudz ērtāks politiķis, visdrīzāk nekādu kritiku mēs nedzirdētu. Patlaban Turcijai tiek pārmests, ka tās integrācijas process Eiropas Savienībā tikpat kā esot apstājies. Bet patiesībā jau pati Eiropa nav tikusi skaidrībā, vai tā tiešām vēlas redzēt savā saimē milzīgo (81 miljons iedzīvotāju!) musulmaņu valsti, kas turklāt pamazām dreifē konservatīva islāma virzienā.

Vēl kāds pārmetums – Turcijā atsākušās runas (pagaidām tikai runas!) par iespējamu nāvessoda atjaunošanu, kas pilnībā nogriezīšot šai valstij ceļu uz Eiropu. Bet nav gan dzirdēts, ka Brisele kādreiz pārmestu ASV par šajā valstī praktizēto nāvessodu.

Tāpat Eiropu baida gan iespējama Sīrijas bēgļu plūsmas atjaunošanās uz Grieķijas salām, gan iekšēja nestabilitāte pašā Turcijā. Referenduma rezultāti uzskatāmi parādīja, ka valsts ir sašķelta ne tikai politiski, bet arī teritoriāli un nacionāli. Pret Erdogana ierosināto reformu balsoja lielās, pa daļai rietumnieciskās pilsētas – Stambula, Izmira un Ankāra, kā arī visa Vidusjūras piekraste, bet to atbalstīja konservatīvie valsts centrālie reģioni un Melnās jūras piekraste. Tāpat pret reformu nobalsoja kurdu apdzīvotie valsts dienvidaustrumi.

Vēl kāda lieta, kas tracina dažus Turcijas kaimiņus – Erdogana izteikumi par kādreizējās Otomaņu impērijas varenības atjaunošanu. Ar to viņš vismaz pagaidām saprot politisku, ekonomisku, ideoloģisku un kulturālu Turcijas ietekmes ekspansiju. Maz ticams, ka šodienas Turcija mēģinātu pievienot sev kaimiņu valstu (piemēram, patlaban irstošās Sīrijas) teritorijas tīri fiziski, līdzīgi kā to izdarīja Krievija ar Krimu.

Tomēr nevar noliegt, ka Turcijas ietekme reģionā gadu no gada pieaug. Par kārtējo apliecinājumu šai tendencei uzskatāms Kazahstānas prezidenta Nazarbajevs pagājušajā nedēļā izteiktais paziņojums par kazahu valodas rakstības pārvešanu no kirilicas uz latīņu burtiem. Tas izsauca milzīgu vētru Krievijas medijos, atskanēja žēlabas par Kazahstānas aiziešanu no “krievu pasaules”. Šķiet gan, ka šo alfabēta reformu vajadzēja izdarīt jau sen, kopā ar Azerbaidžānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu. Turklāt lietas būtība šeit pat neslēpjas ideoloģijā vai politikā. Jebkurš lingvists pateiks, ka tjurku valodām, pie kuras pieder arī kazahu valoda, latīņu alfabēts ir piemērotāks gan par slāvu kirilicu, gan vijīgo arābu rakstu. Bet vismaz Erdoganam šis Kazahstānas lēmums ir vēl viens Turcijas spēka un ietekmes apliecinājums.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Visatlautiba-demokratija EU izpratne ir civilizacijas gals.

  2. Laipni lūgti ES!

  3. Salīdzinot musulmaņu morālās vērtības ar patreizējo eiropiešu izpratni,tad redzams un jūtamas eiropiešu civilizācijas bankrots.
    Turku,kā islamticīgo augstākā vērtība ir bērni ,ģimene,kopiena,valsts,cieņa pret vecākiem, tie ignorē alkoholu.
    Eiropieši ģimenēs bērnu vietā labprātāk tur suņus un kaķus,lielā cieņā ir t.s. seksuālās minoritātes,kas ir galīgi nepieņemami musulmaņiem.
    Erdogans aicina Eiropā dzīvojošo musulmaņiem katrā ģimenē audzināt vismaz piecus bērnus,tiem sniegt labu izglītību.Nav jābūt pareģim lai saprastu šī aicinājuma sekas.

  4. Patiesos iemeslus Eiropa tā arī nav iespējusi vai nav gribējusi saskatīt. Tas ir neoliberālisms, kas valda
    Eiropā un nav vairs pieņemams daļai Eiropas valstu. ES nevēlēšanās ierobežot iekšējo migrāciju noveda pie “Brexit” Anglijā, jo angļi vairs negrib aizņemties naudu un maksāt to izblīdušu pabalstu veidā visiem laimes meklētājiem, kas ieceļo viņu zemē. Neoliberālisms būtībā nozīmē visatļautību, kas valda ekonomikā, finansēs, sociālajā sfērā, un citur un tā galējās formas grauj valsti. Kaut vai tāds “nevainīgs joks” kā Muhameda karikatūru zīmēšana, kas faktiski ievadīja terorisma eskalāciju Eiropā. Eiropas politiķi te neko mainīt negrib. Amerikāņi savas korekcijas izdarīja, tagad arī franči un ungāri nav apmierināti. Tikai konservatīvie Briseles politiķi ne ko redz, ne ko dzird. Būs vien jāsaprot, ka arī demokrātijai ir savas robežas un sarkanās līnijas, kuras ir jāievēro ( arī morāle), jo citādi šī sistēma
    nevarēs pastāvēt.

  5. ļoti demokratisks referendums Atbildēt

    pēc tam kad estrogans uzrikoja linču tiesu visiem kas bija opozicijā pret viņu, ne tikai turcijā, bet vajāja pa visu pasauli opozicionārus, tad ļoti daudzi uzdrikstējās referendumā balot pret estroganu vai ne? tautu tēva staļina metodes musdienu izpildijumā

Atis Klimovičs: Spēka avots – ukraiņu sievietes (27)Bez pārspīlējuma var teikt, ka ukraiņi augstu novērtējuši Latvijas līdzjūtību un atbalstu
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Alkohola promiles budžetā kāps

Finanšu ministrija saskaņošanai nodevusi nodokļu reformas pamatnostādnes. Reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Piemēram, vīna akcīzes nodokli plānots celt par 18% – no pašreizējiem 78 eiro līdz 92 eiro par 100 litriem. Akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% – no 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Premjers Māris Kučinskis rakstā potālā “Delfi” min, ka nodokļu likmju palielinājums galvenokārt skar produktus, “kuri iedzīvotājiem nav vitāli nepieciešami”, proti, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem”. Bet akcīze degvielai tikšot palielināta tikai tādā apmērā, “lai tam nebūtu jūtama ietekme uz tautsaimniecību”.

Vai piekrītat organizācijas "Reportieri bez robežām" secinājumam par preses brīvības mazināšanos Latvijā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+