Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
8. augusts, 2012
Drukāt

Ušakovs: Pašvaldību referendumiem jābūt ar rekomendējošu spēku

Foto - LETAFoto - LETA

Pašvaldību referendumi varētu būt veids, kā uzzināt rīdzinieku attieksmi pret “liela mēroga jautājumiem”, tomēr tiem varētu būt tikai rekomendējošs spēks, uzskata Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).

“Varētu apspriest un diskutēt par referendumiem ar rekomendējošu spēku, kā tas ir, piemēram, Tallinā. Pēc Tallinas pieredzes redzam, ka atsaucība referendumos ir ļoti maza – tajos piedalās 5-8% iedzīvotāju. Diez vai šeit cilvēki uzvedīsies citādāk, kas nozīmē, ka referendumiem varētu būt rekomendējošs spēks, jo aktivitāte varētu nebūt liela,” aģentūrai LETA skaidroja Rīgas mērs.

Iedzīvotāju nobalsošanai Rīgā varētu tikt nodoti tādi jautājumi, kas skar visus pilsētniekus. Kā piemēru Ušakovs minēja Tallinu, kur iedzīvotāji balsojuši par alkohola tirdzniecības laika ierobežojumiem un bezmaksas sabiedrisko transportu.

“Referendumā nevar lemt par, piemēram, Lucavsalas parka izveidošanu, jo tie cilvēki, kas dzīvo te, apkārt, protams, nobalsos par, bet tie, kas dzīvo Bolderājā, nobalsos pret, jo gribēs, lai līdzekļus ieguldītu pie viņiem, kas arī ir loģiski,” norādīja Rīgas mērs.

Ušakovs minēja, ka pašvaldības referendumā būtu apspriežami tikai tie jautājumi, kas ir pašvaldības kompetencē un kuri netiek regulēti valsts likumdošanā vai ar citām normām. Tāpēc Rīgas mērs uzsvēra, ka galvaspilsētā noteikti nevarētu tikt rīkots pašvaldības referendums, piemēram, par krievu valodu kā vēl vienu oficiālo valodu pašvaldībā. “Mūsu kompetence ir, piemēram, parku sakārtošana vai sabiedriskais transports. Citi jautājumi, par ko lemj Saeima, absolūti nav pašvaldību jautājumi,” teica mērs.

Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi pašvaldību likumprojektu par vietējo pašvaldību referendumiem, kas paredz, ka pašvaldību referendumus ierosināt, kā arī sarīkot varēs arī elektroniski, ne tikai klātienē. Likumprojekts Saeimā, iespējams, varētu tikt pieņemts vēl līdz šā gada beigām.

Sākotnējā likumprojekta redakcija paredzēja viena veida referendumus – lemjošos. Tie varētu notikt par nozīmīgu infrastruktūras objektu projektu īstenošanu, izņemot valsts nozīmes infrastruktūras objektus, pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, publiskā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā apspriešanas rezultātus, kā arī par domes atlaišanu.

Pašvaldības referendums būs noticis, ja tajā piedalīsies vismaz puse no attiecīgās pašvaldības domes pēdējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

Februāra nogalē Vietējo pašvaldību referendumu likuma projekts izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Premjerministrs Valdis Dombrovskis pauda skeptisku viedokli, ka iespēja rīkot pašvaldību referendumus var atstāt negatīvu iespaidu uz konkrēto pašvaldību attīstību, savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija pauda bažas, ka likumprojekts pieļauj iespēju pašvaldībās rīkot referendumus par jautājumiem, kas var vēl vairāk saasināt etnisko spriedzi.

Jau ziņots, ka šā gada 18.februārī Latvijā notika referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu. Pret šādiem Satversmes grozījumiem nobalsoja 74,8% vēlētāju, tomēr vairākos novados atbalsts šai idejai bija ļoti augsts. Piemēram, Daugavpilī par krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsoja 85,15% iedzīvotāju, pēc kā pilsētas pašvaldība vēstulē Saeimas deputātiem rosinājusi izdarīt izmaiņas likumdošanā, kas ļautu pašvaldībās, kur lielākā daļa pilsoņu referendumā nobalsoja par otru valsts valodu, saziņā ar iedzīvotājiem izmantot krievu valodu.

Rīgā par krievu valodu kā otru valsts valodu balsoja gandrīz 38% vēlētāju.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+