Kandavas novada pašvaldība nodrošina ne tikai sociālo, bet arī medicīnisko rehabilitāciju 0
Kandavas novada sociālais dienests savulaik tika dibināts kā valsts labklājības reformas pilotprojekts. Kopš tā laika viens no nozīmīgākajām tā darbības virzieniem ir medicīniski sociālā rehabilitācija, kas tiek piedāvāta visiem Kandavas novada iedzīvotājiem, tostarp senioriem. To nodrošina mediķu komanda – fizioterapeits, ergoterapeits, logopēds, diabēta aprūpes māsa un citi speciālisti, kuri uz šejieni brauc pat no Rīgas.
Rehabilitācija izdevīgāka par aprūpi
“Otrdienās mēs pieņemam tikai akūtos slimniekus, piemēram, pēc pārciesta insulta vai citām smagām saslimšanām, operācijām, kuriem vajag atjaunot pašaprūpes spējas. Pie mums pieejami fizioterapeita pakalpojumi, turklāt speciālistei ir arī osteopāta diploms, bet ar pacientiem, kam traucēta runa, piemēram, pēc balsenes operācijas, strādā logopēde,” stāsta Kandavas novada sociālā dienesta vadītājs Ints Leitarts, piebilstot, ka ar sociālā dienesta starpniecību iespējams arī “pasūtīt” psihiatra un psihoterapeita konsultācijas. Invalīdiem, trūcīgiem iedzīvotājiem un bērniem par speciālistu pakalpojumiem nav jāmaksā, bet pārējiem pašvaldība noteikusi nelielu līdzmaksājumu. Sociālās rehabilitācijas nodaļā darbojas diabēta pēdas aprūpes kabinets, kurā var veikt arī ārstniecisko pedikīru. Gulošiem pacientiem šo pakalpojumu sniedz mājās. Diabēta slimniekiem un trūcīgām personām pēdu aprūpi apmaksā pašvaldība.
Nodaļas vadītāja Gunta Krecere uzsver, ka nav iespējams strikti nošķirt rehabilitācijas medicīnisko un sociālo pusi, jo tās galvenais mērķis taču ir panākt, lai saslimis cilvēks nepaliktu uz gultas, bet varētu rūpēties par sevi pats. Tieši tāpēc ergoterapeita vadībā cilvēki ar kustību traucējumiem ne tikai uzlabo savas pašaprūpes spējas, bet mācās izmantot arī dažādus palīglīdzekļus, lai, piemēram, būtu vieglāk uzvilkt kājās apavus vai sapogāt apģērbu. Sociālais dienests iegādājies arī 30 pārus kruķu, ko iedzīvotājiem izsniedz bez maksas. Nav jāmaksā arī par funkcionālo gultu, invalīdu ratiņu un rolatoru izmantošanu, ko dienests ieguvis kā humāno palīdzību.
Arī valsts apmaksātā medicīniskā mājas aprūpe Kandavā ir sociālā dienesta paspārnē. To koordinē ģimenes ārsts, kas izraksta feldšerim aprūpes plānu. No darba brīvajā laikā tajā iesaistās arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi, kuru postenis atrodas dienesta telpās. “Ja būtu vēl viens ergoterapeits un fizioterapeits, mēs varētu attīstīt arī rehabilitāciju mājās. Sākumā par pašvaldības, bet vēlāk – par valsts līdzekļiem,” plāno I. Leitarts.
Kandavnieku rehabilitācijas pakalpojumu modelis balstīts uz Kanādas pieredzi, kā attīstīt rehabilitācijas pakalpojumus pašvaldībā. Sociālā dienesta vadītājs to savulaik apguvis četrgadīgos kursos, ko Nacionālajā rehabilitācijas centrā rīkoja viena no šīs valsts universitātēm. Atšķirībā no Kanādas, kur tā vērsta uz dažādu nozaru speciālistu, piemēram, fizkultūras skolotāju, apmācību, Kandavas pašvaldība nolēma, ka rehabilitācijas pakalpojumus tomēr sniegs mediķi, kas mācīs cilvēkiem arī vingrot, kustēties, vārdu sakot, palīdzēt pašiem sev. “Cik daudz līdzekļu pašvaldība iegulda rehabilitācijā, tik daudz varam paņemt nost aprūpei,” spriež Ints Leitarts. Viņš aprēķinājis, ka sociālais dienests gadā palīdz pāri par tūkstoš kandavniekiem.
Palīdz nokļūt pie dakteriem
Lai gan vēl pirms pieciem sešiem gadiem Kandavā bija slimnīca, tagad, kā stāsta Ints Leitarts, te ir tikai dažas ģimenes ārstu un speciālistu prakses. Ja nepieciešamas ambulatoro speciālistu konsultācijas vai operācija slimnīcā, jābrauc uz 40 kilometrus attālo Tukumu, Dobeli, Jelgavu vai pat Rīgu. Gados veciem cilvēkiem tas ne vienmēr iespējams gan veselības stāvokļa, gan finansiālu apsvērumu dēļ, tāpēc sociālā dienesta rehabilitācijas nodaļa sniedz arī transporta pakalpojumus. Bērniem, invalīdiem un trūcīgajiem šis pakalpojums ir bez maksas, pārējiem par tālākiem maršrutiem, piemēram, līdz Rīgai vai Ventspilij, jāmaksā 7 eiro, bet par tuvākiem – 2 – 3 eiro līdzmaksājums.
“Tālajiem maršrutiem saraksts izplānots jau divus mēnešus uz priekšu,” saka dienesta vadītājs. Ārpus kārtas tiek vesti kandavnieki, kuriem nepieciešama operācija kādā no Rīgas slimnīcām, kur parasti jāierodas jau astoņos no rīta. “Pacients ar kustību traucējumiem vai vecs cilvēks taču naktī ar sabiedrisko transportu turp nenokļūs,” saka Ints Leitarts.
Dienestam ir arī ātrās palīdzības mašīna, ar ko par pašvaldības līdzekļiem pārvadā gulošus slimniekus, kurus izraksta mājās no slimnīcas pēc insulta vai pārciestas operācijas. Slimnīca par šādu pakalpojumu prasa samaksu, turpretī par pacienta pārvietošanu ar sociālā dienesta auto maksā pašvaldība.
Līdz galam neatrisināta problēma ir ilgstoša sociālā aprūpe. Tuvākā vieta, kurā ir sociālās aprūpes gultas, ir Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca. Par to jāmaksā 14 eiro dienā, to var atļauties tikai retais. Tādēļ Kandavā mēģina iztikt ar mājas aprūpi un sociālas pansijas tipa aprūpes namu. Tajā gan ir tikai 25 istabas, tādēļ tas aizvien ir pārpildīts. “Tur cenšamies ievietot cilvēkus, kas pārcietuši amputāciju, arī vecos, vārgos, kuriem nepieciešama diennakts aprūpe,” klāsta sociālā dienesta vadītājs. Dzīve tur nav dārga – pašiem jāveic tikai komunālie maksājumi, bet par apkuri un īri samaksā pašvaldība.
