×
Mobilā versija
-9.3°C
Diāna, Dina, Dins
Sestdiena, 24. februāris, 2018
2. februāris, 2018
Drukāt

Davosas foruma zvaigzne Makrons ceļa kartē ES pieteica divu ātrumu stratēģiju (1)

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Francijas prezidents Emanuels Makrons

Eiropas atgriešanās motīvs bija tas, ko pagājušajā nedēļā pasaules ekonomikas forumā Davosā dažādā mērā uzsvēra Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclere Angela Merkele, Itālijas prezidents Paolo Džentiloni un Spānijas karalis Felipe VI. Lai apliecinātu eiropiešu un, konkrēti, Eiropas Savienības gatavību uzņemties atbildību globālo jautājumu risināšanā pēc pārciestās finanšu krīzes un breksita izraisītā sākotnējā šoka.

 

Makrona efekts

Eiropas politisko līderu komanda bija pacentusies, lai tās, mūsdienīgi sakot, naratīvs jūtami atšķirtos no ASV prezidenta Donalda Trampa lozunga “Amerika vispirms”, kurā, kā daudzi uzskata, ir ietvertas protekcionisma un pat izolacionisma noslieces, ko apliecina arī Baltā nama tagadējā saimnieka tieksme revidēt, viņaprāt, amerikāņiem neizdevīgos starptautiskos tirdzniecības līgumus. Vašingtonas jaunās nostādnes rada šķietamību, ka ASV pagriež pārējai pasaulei muguru, un, ja atceramies, pērn Davosas forumā to centās izmantot Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, uzdodamies par brīvā tirgus un vispār ekonomiskā liberālisma lielāko aizstāvi. (Šogad līdzīgā tonī runāja Indijas premjers Narēndra Modi un, protams, nepiemirsa saukli “Invest India”.)

Amerikāņi tomēr nepavisam negrasās pamest pozīcijas. Tramps ieradās Davosā, ko ASV prezidenti diezgan ilgi nebija pagodinājuši ar personisku klātbūtni, un savā veidā arī izvērsa atgriešanās tēmu: “pasaule piedzīvo spēcīgas Amerikas atdzimšanu”, tāpēc “nekad nav bijis vēl labāks brīdis investēt Savienotajās Valstīs”. Tika sarīkotas vakariņas šauram Eiropas lieluzņēmēju lokam – “Adidas”, “Bayer”, “Daimler”, “HSBC”, “Stat­oil”, “Total”, “Volvo” un citiem dažādu ekonomikas jomu flagmaņiem.

Tajās vienīgais viņa piesauktais Eiropas politiķis esot bijis “lāga zēns” Makrons. Stāsta, ka Baltajam namam ir izveidojušās itin labas attiecības ar Francijas prezidentu (neraugoties uz krasajām domstarpībām Parīzes klimata vienošanās sakarā), pat labākas nekā ar britu premjeri Terēzu Meju. Un, kamēr Merkele raida Vašingtonas virzienā skarbus mājienus, Makrons ir diplomātisks. Turklāt tieši pirms Davosas saieta viņš bija uzaicinājis Versaļas pilī simt četrdesmit pasaules vadošo firmu vadību pārstāvjus un izrādīja īpašu uzmanību moderno tehnoloģiju milžiem no Silīcija ielejas. Makrons visiem paskaidroja, ka “France is back” jeb “Francija ir atgriezusies” globālās skatuves priekšplānā (un tāpēc “Choose France” jeb “Izvēlieties Franciju”). Patiesībā valsts makroekonomiskie rādītāji nav pārāk spoži un, piemēram, ārējās tirdzniecības deficīts pagājušajā gadā ir 63 miljardi eiro, taču atveseļošanās pazīmes pastāv un tas iedrošina. Eiropas līderiem atlika vien spārnoto frāzi vispārināt – “Eiropa ir atgriezusies”, un eirozonas ekonomika atkal aug.

 

Piesardzīgais optimisms

Desmit gadus pēc eiropiešu piedzīvotās finanšu krīzes Davosas foruma namatēvs Klauss Švābs mīļuprāt atvēlēja Eiropai centrālo lomu savā pasākumā un prezentēja auditorijai Makronu kā līderi, kurš “atjaunojis uzticību Francijai un Eiropai un cerību jaunatnei”. Gan nepalika nepamanīts, ka angliski teiktajā runas sadaļā foruma zvaigzne Makrons pārsvarā akcentēja konkurētspēju un produktivitāti veicinošu reformu nepieciešamību, savukārt sociālās atbildības tematiku izklāstīja franciski… Pāris frāzēs tika ietērpta Eiropas Savienībai adresēta sava veida ceļa karte: “Avangardam līdz gada beigām jāpielāgo stratēģija tam, lai Eiropa atkal kļūtu par lielvaru. Tie, kas negrib iet uz priekšu, nedrīkst likt šķēršļus tiem, kam šādas ambīcijas ir.”

Iespēja to īstenošanai nu liekas pavērusies. Eirozonas ekonomikas pagājušā gada izaugsmes prognozes, kas bija 1,4% no IKP, ar uzviju pārsniegtas un saskaņā ar dažām aplēsēm sasniedz 2,4 procentus. Arī globālā mērogā attīstības rādītāji vēsta, kā sacīja SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda, “ļoti labu ziņu”. To apstiprina uzņēmēju aptauja, kuru pirms Davosas foruma tradicionāli veic aģentūra “PwC” (“PricewaterhouseCoopers”) un kura aptvēra 85 valstis. Respondentu vairākums (57%) domā, ka nākamajos divpadsmit mēnešos ekonomikas kāpums turpināsies, bet pērn tādu optimistu bija tikai 29 procenti. Attiecībā uz saviem uzņēmumiem aptaujātie ir krietni piesardzīgāki – 42% raugās tuvākajā nākotnē cerīgi un lielākais optimistu īpatsvars esot amerikāņu biznesa aprindās. Nevis Eiropā, kaut gan speciālistu pareģojumi par šā gada ekonomikas izaugsmes apjomiem eirozonā (līdz 2,7%) izskatās samērā rožaini.

Ir arī visaptverošāki sabiedrības noskaņojuma mērījumi, piemēram, firmas “Edelman” pētījumi, kas atbalsojās Davosā. Tie uzrāda bažas par uzņēmējdarbības vidē gaidāmajām neizbēgamajām pārmaiņām. Digitālo revolūciju un mākslīgā intelekta pielietojumu sabiedrībā uzlūko ne tikai kā progresu, bet arī kā faktorus, kuri var novest pie darba vietu masveida zuduma, jauniem monopoliem, arvien vērienīgākām manipulācijām ar personu datiem un kibernoziedzības izplatības. Tas jāņem vērā, arī veidojot Eiropas vienoto digitālo tirgu.

 

Ģeopolitiskie riski

Pavisam izvairīties no finanšu krīzēm nav iespējams, bet to sekas var ierobežot un tās ir pārvaramas ar centrālo banku un valdību atbilstošiem pūliņiem. Vairāk biedē eventuāla krīze, ko izraisītu organizēts kiberuzbrukums, kas spēj izsist no ierindas savstarpēji saistītas informāciju sistēmas un infrastruktūras. Tāpēc svarīgs šķiet “Microsoft” juridiskā direktora Bredforda Smita Davosā izteiktais ierosinājums attiecināt uz kibertelpu Ženēvas konvenciju, kas uzliek pienākumu militāru konfliktu gadījumos saudzēt civiliedzīvotājus.

Četrdesmit astotais ekonomikas forums tomēr bija veltīts centieniem veidot “kopīgu nākotni sašķeltajā pasaulē”. Bet nākotnes jautājumi nodarbina arī Eiropu. Ne gluži vienotu. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite sakarā ar Briseles ievadīto sankciju procedūru pret Poliju uzdrīkstējās atklāti kritizēt ES “institūcijas”, kuras ar “līdz šim neizmantotu instrumentu lietošanu” tiecas “uzspiest zināmus lēmumus, kas izraisījuši neapmierinātību” un “atstājuši ļoti sliktu iespaidu uz dažu valstu iedzīvotājiem”. Ar to, iespējams, domājot arī Čehiju un Ungāriju, kuras nesen pakļautas līdzīgai tiesiskai procedūrai par patvēruma meklētāju izvietošanas kvotu nepildīšanu.

Taču ir vēl citi strīda āboli, ieskaitot gāzesvada “Nord Stream 2” būvi, un sarežģījumus sola nākamās daudzgadu budžeta shēmas ietvaros gaidāmā naudas dalīšana (vai tiks ievērota apņemšanās rast līdzekļus skaļi pieteiktajiem kopējās aizsardzības projektiem?), jo breksita dēļ ES zaudēs 12 miljardus eiro gadā, un tiek diskutēts par ES naudas piešķiršanas jauniem nosacījumiem. Tādējādi, iekams ES politiķi varēs neviltoti sveikt “Eiropas atgriešanos”, viņiem vēl nāksies atgriezties pie Eiropas problēmu mezglu šķetināšanas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. “Eiropa", ne atgriezies ! Atbildēt

    EuPSR pavisam atklāti pasaka, ka turpinās aplaupīt savas “labprātīgās” kolonijas un par nabadzību vēl uzliks sodus !

Draugiem Facebook Twitter Google+