Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
25. maijs, 2015
Drukāt

Vai Liepājas speciālā ekonomiskā zona un tās uzņēmumi ir valsts valsti? (2)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Kopš 1997.gada marta, kad Liepājas pilsētā savu darbību uzsāka Liepājas speciālā ekonomiskā zona (LSEZ) ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisko preču apmaiņu caur Latviju, tostarp jaunu darba vietu radīšanu, ir pagājuši 18 gadi. Liepājai un tās iedzīvotājiem šāds lēmums šķita ļoti pozitīvs, jo, ar to saistījās jaunu darba vietu radīšana, apkārtējās vides infrastruktūras sakārtošana, kā arī nodokļu atlaižu politikas pieejamība LSEZ teritorijā, kas aizņem 65% no pilsētas teritorijas.

Taču sākotnējie saldie prieki ir nesuši līdzi rūgtu pēcgaršu. Putekļus, kurus rada atsevišķas ostas stividorkompānijas, kas nodarbojas ar beramkravu pārkraušanu, īpaši graudu un to blakusproduktiem, nespēj nodrošināt putekļu neizplatīšanos ārpus ostas teritorijas, kā rezultātā radīti neciešami dzīves apstākļi tuvējo daudzdzīvokļu namu īpašniekiem. Tāpat, atkarībā no vēja stipruma graudu un to blakusproduktu pārkraušanas procesā radītie putekļi izplatās Ziemeļu priekšpilsētā, kas saskaņā ar pieejamiem statistikas datiem ir otrs teritoriālā ziņā lielākais mikrorajons ar lielu iedzīvotāju blīvumu, tostarp 3 skolām, Bērnu un jauniešu interešu centru (Saskaņā ar Liepājas pilsētas domes Būvvaldes veikto pasūtījumu SIA “Grupa 93” 2012.gadā par “Liepājas pilsētas teritoriālo plānojumu” pašreizējās situācijas raksturojumu Ziemeļu priekšpilsētā dzīvo 18445 iedzīvotāju, kas ir 21% no visu iedzīvotāju skaita). Satraucošākais apstāklis, kas graudu un to blakusproduktu pārkraušanas procesā rada apgrūtinājumu iedzīvotājiem ir atmosfērā nonākošais putekļu daudzums un tā struktūra, kurai ir lipīga konsistence, kas pārklāj dzīvojamo māju logus, sienas, autotransportus, un nav viegli notīrāmi. Un visbeidzot gribas minēt iedzīvotāju veselību, un putekļu radītām alerģiskām slimībām, kuru ārstēšana nav lēts un ātrs process.

Pirms mest akmeni LSEZ pārvaldes, valdes, uzņēmēju, pilsētas domes vadības, tās struktūrvienību, Liepājas reģionālas vides pārvaldes dārziņā, centāmies sameklēt attaisnojošus dokumentus, kas atbrīvotu ik vienu iepriekš nosaukto uzņēmumu vai iestāžu personu atbildību situācijas risināšanā. Diemžēl neatradām. Taču mūsu rīcībā ir dokumentu kopums, kas apliecina iedzīvotāju, tostarp mūsu līdzdalību problēmas risināšanā, rakstot sūdzības Liepājas pašvaldības Vides un veselības daļai, Liepājas reģionālai vides pārvaldei, VARAM, kas līdz šim rezultējies ar formālām atrakstīšanās un atrunāšanās procedūrām. Un, ja nu tomēr, pašvaldības amatpersonas, to pakļautībā atbildīgās struktūrvienības, LSEZ pārvalde, valde, Liepājas reģionālā vides pārvalde mēģinātu apgalvot, ka iedzīvotāji nav bijuši pietiekami aktīvi situācijas skaidrošanā, tad gribas jautāt, vai tās pašas amatpersonas nelasa vietējās preses relīzes un apzināti neiepazīstas ar Latvijā esošo likumdošanu, vēl jo vairāk, ka LSEZ valdi pārstāv Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs, divi priekšsēdētāja vietnieki, kā arī ekonomikas ministres vīrs (http://www.liepaja-sez.lv/lv/liepajas-osta/parvalde), kuru atalgojums par darbu valdē mērāms pāri diviem desmitiem tūkstošiem eiro?

Piemēram, vairāki raksti laikrakstā “Kurzemes Vārds” – 2012.gads – “Trīs gadi putekļu jūgā”; 2014.gads “Gribam dzīvot ekoloģiskā vidē”; 2015.gads “Putekļi māc O. Kalpaka ielu”, nerunājot nemaz par rakstiem un tiesas procesu koksa rūpnīcas jautājumā, ir pietiekami daudz, lai pilsētas domes vadība, tostarp domes Vides un veselības daļa sadarbībā ar reģionālo vides pārvaldi spertu minimālu soli problēmas risināšanā. Tāpat LSEZ likuma 7.pantā rakstīts – “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā pilnībā ir spēkā Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti. Ar šo likumu tiek noteikti izņēmumi attiecībā uz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām vienīgi komercdarbības un ieguldījumu jautājumos, ārvalstnieku darba jautājumos, kā arī attiecībā uz rīcību ar nekustamo īpašumu.” Tad kāpēc, ik reizi sūdzoties par putekļu daudzumu, kas nonāk dzīvojamā fondā, ir jāklausās attaisnojošas frāzes par to, ka Ziemeļu priekšpilsēta Liepājā ir viens no rūpniecības rajoniem, un paši iedzīvotāji ir vainīgi, ka šeit dzīvo. Gribētos redzēt kaut vienu LV likumu, vai MK noteikumu, kurā ir atrunāts, ar kādiem dzīves apstākļiem cilvēkiem jārēķinās dzīvojot rūpniecības rajonā, guļamrajonā, centrā, un ko vispār ar šiem terminiem būtu jāsaprot?

Pēc pēdējā raksta š.g. 6.maijā laikrakstā “Kurzemes Vārds”, ar kuru starpniecību tika pausts kārtējais sašutums par “Liepājas Bulk Termināla” darbību, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks G. Ansiņš tā vietā, lai noorganizētu sabiedrisku apspriešanu mikrorajona iedzīvotājiem, tādējādi gūstot daudzpusīgu informāciju par situāciju, attaisnojās, ka “vēlas risināt problēmu praktiski nevis publiski.” Lai situāciju risinātu praktiski, tad tikpat loģiski būtu kopīga došanās uz minēto ostas uzņēmumu, praktiski apskatot reālo situāciju uz vietas, un diskutētu par iespējamiem problēmjautājumu risinājumu variantiem, nevis uzaicināt tā saucamo “sūdzambībeli” uz pilsētas domi.

Par laimi vai drīzāk nelaimi mums kopā ar žurnālisti I. Ozoliņu š.g. 8.maijā bija iespēja tikties Liepājas pilsētas domē ar domes priekšsēdētāja vietnieku G. Ansiņu, domes Vides un veselības daļas Vides aizsardzības vecāko speciālisti D. Liepnieci. “Liepājas Bulk Terminal” pārstāvi A. Kozlovu, Liepājas reģionālās Vides pārvaldes kontroles daļas vadītāju R. Bērziņu. Secinājumi pēc vairāk nekā stundas garās diskusijas ir gaužām bēdīgi, vēl jo vairāk tāpēc, ka cenšoties uzzināt A. Kozlova patieso amatu “Liepājas Bulk Terminal” no Liepājas pilsētas domes 12.05.2012. tika saņemta atbilde, ka A. Kozlovs nestrādā kompānijā “Liepājas Bulk Terminal”, kas veic saimniecisko darbību ostas 51.piestātnē. Rodas loģisks jautājums, kas tad ir A.Kozlovs patiesībā, kāpēc viņa uzvārds, e-pasts un tālruņa nr. ir pieejams LSEZ stividorkompāniju sarakstos, un kurš ir ieinteresēts piesegt A.Kozlovu? Otrkārt, no sarunas audioieraksta, kurā fiksēts A. Kozlova teiktais, ka “Tas ir diezgan sarežģīti sadzīvot terminālam ar dzīvojamajām mājām. Diemžēl tā nav termināla problēma”, liecina par milzīgo cinismu un augstprātību pret iedzīvotājiem. Arī minējums, ka visa pārkraušana ir slēgts process, un atbilst ES standartiem neatbilst realitātei un ik vienam liepājniekam, aizbraucot līdz LSEZ 51. piestātnei ir iespēja par to pārliecināties.

Vai tiešām LSEZ gluži kā Vatikāns Romā, ko mēdzam saukt par Svēto krēslu, ir Liepājas pilsētvalsts ar savu plašo 65% teritoriju no visas kopējās pilsētas platības, kam apkārt ir uzbūvēta siena, kas kalpo kā valsts robeža un uz to attiecas teokrātijas pārvaldes forma? Vai Satversmes 115.pants (2), kurš nosaka ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un Vides aizsardzības likumu, kurš vispārīgi paredz sabiedrības tiesības piedalīties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, ir apejams un daudziem liepājniekiem jāsamierinās ar smakām, putekļiem, aizbūvēto pieeju kādreizējai pludmales zonai, un jau nākotnē ar koksa rūpnīcu iepretim mācību iestādei?

Informāciju sagatavoja Kristīne Dzelme un Sandra Zubkova.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. ŠEit ostā notiek pēc korumpēto prātiem jau kuro gadu !

  2. Pilnībā atbalstu raksta autores zinot, kas notiek Rīgā. Žēl tikai, ka valdībai, pašvaldībai un ministrijām tas šķiet mazsvarīgi. Kā saka, roka roku mazgā un viens otram nekodīs

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+