Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. decembris, 2013
Drukāt

Arī Tiesībsarga birojs rosina diskutēt par izglītību tikai latviešu valodā (16)

Foto - LETAFoto - LETA

Ir jāpastiprina valsts uzraudzība pār mazākumtautību skolām, turklāt vidējā izglītība būtu iegūstama tikai latviešu valodā. Tādus secinājumus paudis Tiesībsarga birojs pēc tam, kad veicis mazākumtautību skolu monitoringu, kura rezultāti vakar tika prezentēti ikgadējā Tiesībsarga biroja konferencē.

Monitoringa laikā Tiesībsarga biroja pārstāvji apmeklēja 49 mazākumtautību skolas; tika anketēti 49 skolu direktori, kā arī 3272 skolēni. Novērotas 215 mācību stundas. Lai noskaidrotu, cik lielā mērā skolās ieviests Izglītības likumā prasītais bilingvisms, skolēniem un skolu direktoriem jautāts, kāda valoda kurās mācību stundās tiek izmantota. Tikai 65 procentos gadījumu atbildes sakrita. Bija gadījumi, kad atklājās, kad skolotājs pats nezina, kā stunda būtu jāvada: latviski, krieviski vai bilingvāli.

Skolēniem arī lūdza novērtēt savu valsts valodas prasmi. Izrādījās, ka puse savas latviešu valodas zināšanas vērtē kā labas, bet stundās latviešu valodā runāto viegli uztver 77 procenti skolēnu. Tajā pašā laikā 35 procenti skolēnu anketā atzinušies, ka labprātāk latviešu valodā nemācītos nevienu priekšmetu, bet 40 procenti gribētu latviski apgūt vien dažus priekšmetus (17,5 procenti vēlētos latviski runāt vien latviešu valodas stundās), bet ceturtdaļa krievu skolēnu būtu gatavi visus mācību priekšmetus apgūt latviešu valodā.

Pētnieki novērojuši sakarību starp skolas administrācijas un skolotāju nostāju pret valsts valodu un skolēnu latviešu valodas zināšanu līmeni. Atklājies arī, ka ne visiem skolotājiem ir pietiekams valsts valodas zināšanu līmenis, un par septiņiem skolotājiem Tiesībsarga biroja pārstāvji pat ziņojuši Valsts valodas centram.

Ņemot vērā skolās uzzināto, Tiesībsarga birojs rosinājis palielināt valsts uzraudzību mazākumtautību izglītības iestādēs par valsts valodas lietojumu un izglītības procesa kvalitāti. “Līdz šim ir tā, ka skolas uzrauga it kā pašas sevi. Uzraudzību veic skolas administrācija,” teica biroja tiesiskās vienlīdzības nodaļas juriskonsulte Anete Ilvesa.

“Tā kā 50 procentiem bērnu ir labas valsts valodas zināšanas, būtu nepieciešama pāreja uz vidējo izglītību tikai valsts valodā,” turpināja A. Ilvesa. Izņēmums varētu būt tikai tie bērni, kuri nesen ieradušies Latvijā un vēl valsts valodu nav apguvuši.

Kad lūdzu pašam tiesībsargam Jurim Jansonam plašāk skaidrot šos ierosinājumus, viņš tomēr nebija tik kategorisks kā padotie un sacīja, ka šādi priekšlikumi izteikti tāpēc, lai “provocētu sabiedrībā diskusijas par šīm tēmām”. Jāsaka gan, ka par pāreju uz mācībām latviešu valodā skolās vai vismaz bērnudārzos jau rosinājusi Nacionālā apvienība (NA). Tāpat par to iestājas Eiropas Parlamenta deputāts no “Vienotības” Kārlis Šadurskis. Tā ka diskusijas ir, taču pietrūkst darbu, jo nav plašāka politiskā atbalsta pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā.

Konferencē bija klāt arī NA pārstāve Baiba Broka. No viņas teiktā gan varēja spriest, ka jau tagad, kad vidusskolās cittautieši 60 procentus mācību satura apgūst latviešu valodā, bet 40 procentus – dzimtajā valodā, jauniešu latviešu valodas zināšanas ir gana labas un valsts valodas stilistiku dažs labs krievu jaunietis pat pārvaldot labāk par latviešiem.

K. Šadurskis, kurš arī bija ieradies uz konferenci, gan norādīja, ka līdzšinējā segregētā skolu sistēma neveicina, pat kavē integrāciju: “Cik ilgi turpināsim izlikties, ka Latvijā notiek sabiedrības integrācija uz latviešu valodas bāzes un ka latviešu valoda un kultūra tiešām ir Latvijas sabiedrību vienojošais pamats?”

Viņš atgādināja, ka pagājušā gadsimta beigās politiķi bija vienojušies, ka vidusskolās būs jāmācās tikai latviski, bet, tā kā to nebija iespējams ieviest atbilstoši sagatavotu skolotāju un mācību materiālu trūkuma dēļ, nolēma, ka 40 procenti stundu tomēr varēs notikt krieviski. Tagad varētu pakāpeniski pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, turklāt visās skolās, ne tikai vidusskolās. Tas būtu vajadzīgs ne tāpēc, lai uzlabotu cittautiešu latviešu valodas prasmes, bet gan tāpēc, ka krievu skolās “Latvijai lojālu pilsoņu audzināšana notiek tikai uz papīra”.

Izglītības un zinātnes ministriju šajā konferencē pārstāvēja izglītības un zinātnes ministra ārštata padomniece Liesma Ose. Viņa nesteidzās atbalstīt tiesībsarga idejas, uzsverot ieguvumus, kas radušies bilingvālajā izglītības sistēmā.

Sašutis par Tiesībsarga biroja rosinājumu bija “Saskaņas centra” Saeimas frakcijas deputāts Boriss Cilēvičs, kurš teica, ka nedrīkst neņemt vērā to skolēnu un viņu vecāku viedokli, kuri nevēlas izglītību tikai latviešu valodā.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Atbalstu pilnībā, vai Vācijā mācīsies bērni turciski??? Nē! Nav nekādas integrācijas! Ha iebraukušie imigranti Rīgā mācās —??? krievu skolās!!! ha ha ! Politiskās spēles SC !

  2. Vai juus kadreiz esat satikushi krievu valodaa runaajoshos, kas apmetushies uz dziivi citaas valstiis (injemot bijushaas sowjetrepublikas), nerunaatu shiis valsts valodaa un vinju beerni nemaaciitos skolaa taas valsts valodaa? Es neesmu! Citaas valstiis nez kaapeec krievvalodiigie ir sameeraa chakli citu valodu prateeji! Bet Latvijaa – NEEEE! Vai tieshaam mums buutu jaapiekriit SC un jaauzskata ka visi sheit apmetushies krievvalodiigie ir, atvainojos, stulbi un nespeejiigi iemaaciities valodu?

  3. kāda mazākumtautība???? Vai jūs pāši saprotat / izprotat ko rakstāt? Nevajag jaukt ‘sveštautieti’ un ‘mazākumtautību’ …. ārprāts, kāda beizglītotība!

  4. Es tā arī nespēju saprast, ar ko tas cilvēks īsti nodarbojas? Kāda ir viņa darbošanās jēga?

  5. TIEŠI TĀ!!! SEN JAU VAJADZĒJA BŪT ŠIM JAUTĀJUMAM IZDISKUTĀTAM UN PROCESAM SĀKTAM!? CIK VĒL ILGI TE VILKSIES VISS TAS TRAKUMS AP VALSTS VALODAS APGUVI UN PIELIETOJUMU? NESAPROTU TOS NEPĀRTRAUKTOS IEBILDUMUS DAŽĀDOS VARIANTOS UN ASPEKTOS PRET VALSTS VALODU??? KAS TIE IR PAR CVILVĒKIEM un KUR VIŅI GALU GALĀ DZĪVO???

  6. Kad sāksies diskusija par to, ka ~500 000 krievvalodīgo okupantu un kolonistus jāizraida ārā no Latvijas un jāatgriež atpakaļ PSRS mantiniecei Krieviju, jo Krievija laika posmā no 1945.-1991. okupētajā Latvijā pretlikumīgi iepludināja šos kara noziedzniekus un šo kara noziedzmieku senčus, kuri sadzemdēja jaunas kolonistu paaudzes?
    Un ar kādām tiesībām stulbie politikāņi integrē okupantus un kolonistus latviešu tautā veidojot latkrievu tautu?

  7. Uzskatu ka Latvija ir tikai viena Valoda un tā ir Latviešu un tie kas degradē Latviju ar savu netīro un rupjo valodu nav vietas un tie nekad nebūtu jātbalsta

  8. Paldies Tiesībsargam! Par budžeta naudu mācībām jābūt valsts valodā jau sen…! Kas tie par skolotājiem, kuri neprot un negrib runāt latviešu – valsts valodā!!!?

  9. Lai Cilēvičs aizdodas uz Angliju un pieprasa ņemt vērā vinā viedokli, ka viņš vēlas, lai tur krievu skolēni mācītos krieviski.

  10. RUNAS IR GARAS – DARBS IR ĪSS , NO DARBA VARAS DEPUTĀTI TRĪC !

  11. Ko tur daudz vairs runāt, jānosaka datums 01.09.2014 un jāizpilda. Laicīgi meklējot skolotājus ar ko aizvietot tos kas latviski negrib, vai nespēj mācīt.

  12. Mūsu nacionālās valsts Satversme nekādu okupantu (ne pārģērbtu, ne uniformās, ne viņu ģimeņu, draugu un radu) līdztiesību neparedz; – tā paredz latviešu tautas attīstību tikai humānā komunikācijā ar citām tautām un civilizētas attiecības.
    Tāda nu reiz ir tā mazo un etniski integrēto tautu atšķirība no tās lielās, dezintegrētās un unificētās cilvēku masas, kāda pastāv bijušajās impērijās. Un tāpēc integrēt vēl okupācijas sekas mēs nevaram, jo mūsu nelielās (baltu tautu pēctecībā integrētās) latviešu nācijas dabiskai attīstībai tās nav pielāgojamas. Valodas apguve vien šo “globalizētāju” attieksmi pret nacionālu valsti nemainīs.

    • bet viņi vismaz būs spiesti valodu apgūt, vai arī atteikties no pilsonības, kā arī no uzturēšanās atļaujas nacionālā valstī.

  13. Ir jāsāk nevis diskutēt,bet pāriet uz valsts valodu.Diskutējam jau visu laiku.Ļoti muļķīgi sākt ieviest valodu no vidusskolas.Tas taču skaidrs katram normālam cilvēkam ,ka valodu visvieglāk apgūt bērnībā,bet te visu laiku tikai diskutē.Zinu daudzus krievus ,kuri ved jau 3-4 gadīgus bērnus uz angļu valodas kursiem .Tad kāpēc valsts valodu šajā vecumā nevar mācīt???

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+