Mobilā versija
+1.6°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
15. jūlijs, 2017
Drukāt

Dardedze: Visos sabiedrības slāņos joprojām ir izplatīta bērna fiziska ietekmēšana, pēršana, raustīšana (6)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Tā kā vardarbību un nolaidību pret bērniem medijos visspilgtāk ilustrē atsevišķi ļoti traģiski notikumi, var rasties iespaids, ka tas ir kas ārkārtējs un notiek tikai kādās īpaši nelabvēlīgās ģimenēs.

Realitātē visos sabiedrības slāņos joprojām ir izplatīta bērna fiziska ietekmēšana, pēršana, raustīšana. Līdzās tai savu uzvaras gājienu turpina emocionāla vardarbība – kliegšana, bērna ignorēšana, apvainošana, ņirgāšanās, draudēšana. Seksuālā vardarbība Latvijā ir izplatītākais no policijā reģistrētajiem kriminālnoziegumiem, kas veikti pret bērnu. Un pamešana novārtā – nerūpēšanās par bērna fiziskajām vai emocionālajām vajadzībām – klusi nostājas līdzās. Trīs no četriem vardarbības veidiem (fiziska, emocionāla vardarbība un pamešana novārtā) nereti notiek līdzcilvēku acu priekšā. Un liela daļa cilvēku izvēlas neko no tā nepamanīt, līdz notiek kas neatgriezenisks.Lai iesaistītos, cilvēkam, pirmkārt, ir jāspēj novērtēt pazīmes – kaut kas nav kārtībā. Piemēram, skaidri jāzina, ka atbilstoši likumam pirmsskolas vecuma bērnu nekādos apstākļos nedrīkst atstāt bez uzraudzības, jo viņš pats vēl nespēj pieņemt atbildīgus lēmumus par savu rīcību. Otrkārt, ir jāpārvar savā prātā uzbūvētā šķēršļu josla – ka iejaukties nav pieņemts, vecāku attiecības ar bērnu ir privāta lieta, bērnus audzināt mūsdienās vispār ir grūti, man pašam grūti, es nezinu visus apstākļus un varbūt pēc manas iejaukšanās kļūs vēl sliktāk!

Daudz ērtāk ir ieņemt kādu no divām pozīcijām – vainošana (cilvēks aktualizē jautājumu – kurš un kā jāsoda; vai ģimeni uzmanīja sociālais dienests, policija?) un padošanās (cilvēkam nav ticības, ka kāds varētu mainīt vardarbīgo, nolaidīgo vecāku rīcību). Šie domāšanas veidi meklē atbildīgo ārpus sevis. Turpretī bērnu drošībai visvairāk nepieciešami cilvēki, kuri uzdod jautājumu – ko es varu darīt, lai palīdzētu? Ko es varu darīt, lai tas vairs neatkārtotos? Varbūt turpmāk es, redzot mazu bērnu vienu pašu, apstāšos un pavērošu, vai viņu kāds pavada. Pārkāpšu savām bailēm “ko citi padomās” un pavaicāšu, kur ir bērna vecāki, vai bērnam ir vajadzīga palīdzība. Neatstāšu bērnu vienu: palikšu viņam līdzās, kamēr ierodas pieskatītājs vai policija. Protams, ir jāmāca bērnam uzmanīties no svešiem cilvēkiem, jo viņu nodomi var būt dažādi. Tajā pašā laikā bērnam ir jāzina, ka ārkārtas situācijā – kad viņš ir nomaldījies, nobijies vai apjucis – nav jābēg vai jāslēpjas, bet gan tieši jādodas uz vietām, kur pulcējas daudz cilvēku, un jāsauc palīgā.

Centrs “Dardedze”

Raksts publicēts saīsināti, pilnu 
lasiet la.lv un centrsdardedze.lv

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Gatavojam tautu juvenālās justīcijas ieviešanai pēc Anglijas vai Norvēģijas parauga! Lai plaukst valsts tirdzniecība ar bērniem, kas izņemti no “nelabvēlīgām” ģimenēm, par kādām varēs uzskatīt gandrīz vai jebkuru ģimeni!

  2. laikam tā viš i! Atbildēt

    Ir bērni, kuri” NESAPROT” sacīto! Vecāki audzina un DAUDZ runā , bet bez sekmēm! Te pēriens ir nepieciešamība, lai izbēgtu no nelaimes nākotnē! ”Dardedze” kā nepaklausīgs bērns tīši jauc vārdu jēdzienus. Nezinu nevienu bērnu, kurš nesaprastu, KĀPĒC NOPELNĪJIS PĒRIENU?! Savus 3 bērnus audzināju ar metodēm, kuras pielietoja viņi paši, proti – neatbild vecāku jautājumam vai neievēro sacīto,UTT. To pašu darīju es. Rezultāts nebija slikts, jo izauga normāli domājoši cilvēki ar spēju vērtēt, izlemt, prasmīgi veikt savu darbu, labi vecāki saviem bērniem. Man NEBIJA UN NAV KAUNS PAR VIŅIEM!!! SKOLĀ ARĪ MĀCĪJĀS SAVAI NĀKOTNEI. Savas radušās nepatikšanas pārsvarā risināja katrs pats.

  3. ko darīt >>> tā viš ir Atbildēt

    ka arī daļai pieaugušo arī tā ir vienīgā alternatīva

  4. Tā “Dardedze” ir kā slikti ieprogrammēts dators – neatšķir sišanu no iepēršanas.
    Kamēr nav attīstījies saprāts – dažam bērnam vienīgā alternatīva iegūt paklausību ir bailes no pēriena, citādi lec no logiem, stagā pa plānu ledu, nemācās… u.t.t.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Pašvaldības reformu ceļā

Gan skolu tīkla reformas, gan ieceres pāriet vidusskolās uz mācībām tikai latviešu valodā vēl nepieciešams rūpīgi pārrunāt ar pašvaldībām. Tā vakar LTV “Rīta Panorāma” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš esot ieradis ļoti rūpīgi ieklausīties tajā, ko saka praktiķi, ziņo LETA. Piemēram, jautājumā par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolās Kučinskis un viņa pārstāvētais politiskais spēks pēc būtības izmaiņas atbalstot, taču vēl varot būt diskusijas par to, kā nonākt pie mērķa un cik ilgā laikā tiek sasniegts rezultāts. Kučinskis atzina, ka izglītības ministra Kārļa Šadurska piedāvājumu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne vien vidusskolās, bet arī pamatskolās un sākumskolās nobremzējušas pašvaldības. Premjers atzina, ka kopumā saistībā ar reformām ir jūtamas bailes no pārmaiņām.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+