Eiropas Savienības karogs.
Eiropas Savienības karogs.
Foto: LETA

Vairums Latvijas iedzīvotāju atbalstot ES armijas izveidi 1

Vairāk nekā puse jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Eiropas Savienības (ES) armijas izveidi, secināts šī gada aprīlī veiktajā “Eirobarometra” aptaujā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Lasīt citas ziņas

Kopumā 55% aptaujāto ES dalībvalstu iedzīvotāji atbalsta ideju par ES armijas izveidi, bet vispārliecinošākais atbalsts šai idejai ir Nīderlandē un Beļģijā, kur to atbalsta 74% respondentu, kā arī kaimiņvalstī Lietuvā, kur ideju atbalsta 71% aptaujāto.

Turpretim tikai 39% respondentu Lielbritānijā un 40% – Zviedrijā atbalsta ideju par Eiropas armijas izveidi. Latvijā šo ideju atbalsta 59% aptaujāto, bet Igaunijā mazāk nekā puse – 48%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tikmēr par nepieciešamību visām ES dalībvalstīm veidot kopīgu aizsardzības un drošības politiku ir 75% aptaujāto. Lietuvā un Luksemburgā to atbalsta visvairāk – 87%, kam seko Vācija ar 84% atbalstu. Uzreiz aiz Vācijas seko gan Igaunija, gan Latvija ar 83%, bet vismazākais atbalsts kopīgas ES aizsardzības un drošības politikas veidošanai ir Austrijā un Zviedrijā, kur to atbalsta attiecīgi 57% un 59% aptaujāto.

Aptaujā arī secināts, ka par kopīgu visu ES dalībvalstu ārpolitiku visaktīvāk iestājas Lietuvas pilsoņi, kur 80% respondentu pauda atbalstu šai idejai, kam seko Spānija ar 79% un Vācija ar 77%. Latvijā to atbalsta 66% aptaujāto, bet Igaunijā 68%. Visaktīvāk pret šādu ideju iebilst Zviedrija, kur vairāk nekā puse jeb 55% uzskata, ka kopējai ES ārpolitikai neredz nepieciešamību. Zems atbalsts tam ir arī Čehijā – 43% un Dānijā – 40%.

Vienlaikus Zviedrijā aptaujātie vispozitīvāk uztver terminu “drošība”, kur to kā ļoti pozitīvu novērtējuši 69% aptaujāto, bet visvairāk kā negatīvu to uztver Čehijā – 25%. Latvijā pozitīvi terminu uztver 51% respondentu, ļoti pozitīvi 25%, kamēr kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā, pozitīvi un ļoti pozitīvi šo terminu uztver attiecīgi 88% un 85% respondentu. Kopumā ES 78% aptaujāto šis termins atgādina ko pozitīvu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.