Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evelīna, Mētra, Aurēlija
Svētdiena, 26. februāris, 2017
25. septembris, 2014
Drukāt

Ciemos Kalsnavas ZS “Gulbiškas” vīnogu dārzā lidlaukā

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

To, ka Latvijā, Gaiziņa apkārtnē, iespējams izaudzēt un nogatavināt aromātiskas, gardas vīnogas, kam garšas buķete noteikti ir pārāka par ievestajām, pierādījis dārznieks Pēteris Siliņš. Kalsnavas pagasta zemnieku saimniecībā “Gulbiškas”, vietā, kur 80. gados kolektīvajai saimniecībai “Kalsnava” bijis lidlauks, viņš zem pārseguma iestādījis vairāk nekā simt deserta un vīna vīnogu šķirņu 0,12 hektāru platībā.

Zem plēves pārseguma


“Mūspusē vīnogu audzēšanas apstākļi ir ļoti nelabvēlīgi, visvairāk raižu sagādā pavasara pēdējās un rudens pirmās salnas. Dažos gados stādījumi cieta jau septembra sākumā -6…-7 °C salā, tāpēc vīnkoki slikti pārziemoja,” atceras vīnogu audzētājs.

Ar vīnogu gripu, kā pats sauc šo aizraušanos, Pēteris Siliņš saslimis sen, bet šķirņu kolekciju sācis veidot pirms četriem gadiem. Kolekcija tapusi pamazām, katru gadu iestādot arvien jaunas šķirnes, šogad klāt nākušas septiņas šķirnes.

“Deserta šķirnes audzēt klajā laukā nevar, jo ogas ir skābas, nespēj nogatavoties. Tāpēc izveidoju plēves konstrukcijas ar paceļamām sānu malām. Šāds iežogojums vīnogas pasargā no stipriem vējiem, bet jumts – no lietavām. Vīnkoku slimošanu veicina lieks mitrums. Tiem, tāpat kā tomātiem, nepatīk, ja lapas kļūst mitras, tāpēc sausuma periodos ūdeni vīnogu rindās lejam tieši uz augsnes.”

Saimniecībā “Gulbiškas” vīnogu stādījums izvietots pret rītiem, tomēr vislabāk, ja rindas ir dienvidu–ziemeļu virzienā, jo vīnogulājiem tiek vairāk saules un ogas ir saldākas. Plēves konstrukcijas veidotas, ik pēc 3 m rindā ierokot garus stabus, tādējādi iegūstot vertikālu, 2,5 m augstu sienu. Jumta spice ir apmēram 4 m augsta, jumta slīpums – 45 grādu. Segumam izmantotā plēve kalpo 4–5 gadus. Tai sānos izvilktas stieples, lai plēvi varētu pacelt vai nolaist. Segmateriāla apakšējā mala nedrīkst būt vaļēja, jo, ja dārzā ieskrienas ziemeļrietenis, vējš plīvojošu plēvi var pārvērst skrandās.

Tuvojoties pavasara un rudens salnām, audzētājs plēves sānu malas nolaiž. Tādējādi vīnogas var pasargāt -2 °C zemā temperatūrā. Lielākā salā gan augi apsalst.

Ražojošā stādījumā starp krūmiem ir metra attālums, bet kolekcijas augus, kas vēl jāpārbauda, vīnkopis izvietojis 50–60 cm citu no cita.

“Ja vīnogas audzētu slēgtā siltumnīcā kā tomātus, ogas nogatavotos pāris nedēļu ātrāk. Izmantojot vienkāršu plēves segumu, varu nodrošināt vēdināšanu un ražu iegūstu 2–3 nedēļas agrāk nekā zem klajas debess audzētām vīnogām.”

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+