Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
23. marts, 2015
Drukāt

Vasarā Briselē risināsies pirmie Eiropas latviešu kultūras svētki

Foto - Intars AtstupensFoto - Intars Atstupens

No 18. līdz 21. jūnijam Briselē risināsies pirmie Eiropas latviešu kultūras svētki, vēsta Eiropas Latviešu apvienība (ELA).

ELA pārstāvji norāda, ka svētku rīkošana iecerēta, lai atbilstoši mūsu dziesmu un deju svētku tradīcijām, atzīmētu to, ka Latvija šogad ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts, lai dalītos mūsu priekā ar pasauli un parādītu, ka Latvija un latviešu tauta ir stipras kā nekad agrāk.

Svētku programmā ietverti koru un dažādu paaudžu dejotāju priekšnesumi, zibakcijās un lielkoncertā uzstāsies folkloristi, skanēs latviešu diasporas kamermūzikas un džeza koncerti. Būs dzejas lasījumi, amatnieku meistarklases un sarunas lietišķākiem jautājumiem. “Bibliotēka “Muntpunt” Briseles centrā ir izrādījusi patiesu interesi uzņemt mūs savās telpās 19. un 20. jūnijā,” norāda rīkotāji.

Visi svētku dalībnieki kļūs zināmi šonedēļ, vēl turpinās to reģistrācija. Taču jau šobrīd skaidrs, ka viskuplāk būs pārstāvēta Lielbritānija, būs dalībnieki no Nīderlandes, Vācijas, Zviedrijas, Beļģijas, Norvēģijas, Luksemburgas, Kanādas, Igaunijas, protams, Latvijas un citām valstīm, kura apmetušies latvieši.

Eiropā latviešu dziesmas un dejas ir skanējušas jau trimdas gados. Pirmie vispārējie Eiropas Latviešu dziesmu un deju svētki noritēja Hamburgā 1964. gadā. Svētku idejas autors bija diriģents un komponists Alberts Jērums – viņam arī pieder vārdi: “Dziesmā dzimuši, dziesmā lai daudzinām!”. Nākošie svētki notika Hanoverā (1968), Ķelnē (1973), Londonā (1977) un Līdsā (1982).

Pēdējais Eiropas latviešu dziesmu svētku sarīkojums noritēja Helsingborgā 1989. gadā. Tobrīd noskaņojums bija: “Tagad jau visi brauks uz dziesmu svētkiem Latvijā. Vai ir nozīme Eiropas apjomā vairs ko rīkot?” Šodien, pēc 26 gadiem, pārliecinoši sakām, jā, tas ir gan kulturāli, gan politiski svarīgi turpināt Eiropas Latviešu dziesmu svētku tradīciju, uzsver ELA: “Latvietis šajos svētkos būs ne tikai tas, kuram Latvijas pilsoņa pase kabatā, bet ikviens, kurš izjūt saikni ar Latvijas kultūru. Mūsu svētki ies pāri nacionālām robežām un caur dziesmām un dejām vienos cilvēkus no dažādām Eiropas un pasaules daļām.”

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+