Latvijā
Politika

ASV un Latvijas ebreju organizācijas: īpašumu restitūcija ir jāturpina 16

Ēka Rīgā, Abrenes ielā 2 (bijusī ebreju skola), patlaban stāv tukša, arī tā tiks atdota ebreju kopienai. Foto – Timurs Subhankulovs

Valsts prezidents Raimonds Vējonis darba vizītes laikā ASV, kur viņš piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas 71. sesijā, pēc ebreju organizāciju lūguma, Ņujorkā tikās ar “B’nai B’rith International” un “World Jewish Congress”, un citu ietekmīgu organizāciju pārstāvjiem. Valsts prezidenta padomnieks Jānis Siksnis, kurš bija klāt sarunās, pastāstīja, ka kopīgi tika pārrunātas starptautiskās aktualitātes. Ebreju organizācijas aktualizēja arī jautājumu par Latvijas ebreju īpašumu restitūciju. Valsts prezidents norādīja, ka Latvija ir daudz paveikusi restitūcijas jomā, atgādinot, ka šā gada februārī Saeima atbalstīja sešus likumprojektus par Latvijas ebreju kopienai atdodamajiem īpašumiem.

Raimonds Vējonis arī uzsvēra, ka Latvijā ir daudz darīts holokausta izpētes, izglītības un piemiņas jomā. Tikšanās dalībnieki apliecināja, ka ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Latvijas ebreju kopienu, kā arī starptautiskajām organizācijām.

Ebreju pārstāvji atzinuši, ka Latvijas valdība veiksmīgi sadarbojas ar Latvijas ebreju organizācijām, un izteikuši vēlmi turpināt īpašumu restitūciju. Šāda pati vēlme ir Ebreju draudžu un kopienu padomei, neslēpa padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs. “Ebreju organizācijām piederēja daudz vairāk īpašumu, nekā Saeima piešķīra. Vēl nekas nav beidzies,” sacīja Krupņikovs.

Maija beigās Uzņēmumu reģistrā ir iekļauts ebreju kopienas restitūcijas fonds, bet septembrī tiks pabeigta fonda galvenā pārvaldes orgāna – padomes – izveide. D. Krupņikovs, kurš izraudzīts par fonda vadītāju, pastāstīja, ka to veidos 12 pārstāvji: seši Latvijas ebreju organizāciju, pieci starptautisko organizāciju pārstāvji, kā arī viens valsts institūcijas pārstāvis, kuram būs novērotāja statuss. Starptautisko organizāciju pārstāvji no Amerikas Ebreju komitejas (ASV), Pasaules ebreju restitūcijas organizācijas (ASV), Latvijas un Igaunijas ebreju asociācijas Izraēlā, Apvienotās sadales komitejas (ASV) un Eiropas Ebreju padomes jau ir zināmi, bet drīzumā tikšot izraudzīti arī Latvijas pārstāvji.

Fonds pamazām pārņem valsts piešķirtos piecus īpašumus. 2017. gada beigās tas sākšot pieņemt iesniegumus no personām, kuras ir ieinteresētas līdzekļu saņemšanā, ko fonds sadalīs saskaņā ar statūtiem. Iesniegumus pieņemšot no jebkurām organizācijām, kuru mērķi sakrīt ar fonda statūtos noteiktajiem. Fonds apņēmies ne tikai apsaimniekot nekustamos īpašumus, bet arī pārvaldīt restitūcijas procesā saņemto naudu, kā arī ziedojumus un novirzīt tos ebreju kopienas organizāciju darbībai un projektiem.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš (“Vienotība”) gan neuzskata, ka restitūcija būtu jāturpina. “Principā ebreju īpašumu restitūciju esam pabeiguši. Ja ebreju organizācijām ir kādas prasības, tad lai tās sniedz valdībai. Nedomāju, ka Ārlietu komisija turpinās lemt par restitūciju. Piecu īpašumu atdošana Ebreju draudžu un kopienu padomei, kā arī apgrūtinājuma noņemšana ebreju kopienas namam Rīgā, Skolas ielā, bija īpašs gadījums. Tas bija simboliski, lai izrādītu mūsu labo gribu,” norādīja Kalniņš.

Atgādināšu, ka restitūcijas likumprojektus sagatavoja Ārlietu ministrija un iesniedza tos Saeimā, kur par atbildīgo komisiju tika izraudzīta Ārlietu komisija.

Kad Saeimas komisija apsprieda iesniegtos likumprojektus, D. Krupņikovs norādīja, ka ebreju organizāciju īpašumu restitūciju nevajadzētu vilkt garumā, bet atrisināt vienā piegājienā, atdodot nevis piecus īpašumus, bet 275 īpašumus. Ja nav iespējams tos atdot, tad Latvijas valstij ir jāatlīdzina to kadastrālā vērtība.

LA.lv