Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
19. februāris, 2013
Drukāt

Vēl var nākties tērēt 1 – 2 miljonus

Foto - LETAFoto - LETA

Auditorkompānija “Deloitte Latvia” apstiprinājusi izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīla paustās aizdomas par to, ka studiju programmu izvērtēšanas procesā pieļauti pārkāpumi.

 

Par tiem atbildīgajām personām varētu draudēt gan disciplināratbildība, gan civiltiesiskā vai kriminālatbildība, secināts Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Atklājies, ka kļūdas bijušas faktiski visos studiju programmu izvērtēšanas posmos. Eiropas Sociālā fonda projektu “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” īstenoja Augstākās izglītības padome (AIP).

Uz šā studiju programmu izvērtējuma pamata bija iecerēts veikt studiju virzienu akreditāciju, kam jau gandrīz nolīgta Vācijas akreditācijas aģentūra ASIIN. Patlaban nav skaidrs, cik lielā mērā izvērtējuma datus varēs izmantot akreditācijā. Par to lēmumu 26. februārī varētu pieņemt Ministru kabinets. No R. Ķīļa teiktā var spriest, ka vispareizāk būtu šos vērtējuma rezultātus daļēji tomēr izmantot.

AIP izstrādātā studiju programmu vērtēšanas kārtība neparedz augstskolām pārsūdzēt ekspertu vērtējumu, ko arī auditori atzīst par būtisku trūkumu.

R. Ķīlis norāda – ja vērtēšanas rezultātus pilnībā ņemtu vērā, akreditējot studiju virzienus, daudzas augstskolas varētu sūdzēties tiesā. Ja apšaubītos vērtēšanas rezultātus pilnībā ņemtu vērā akreditācijas procesā, turpmāku sadarbību atteiktu arī ASIIN, kas šādai rīcībai nepiekristu. Jāpiebilst gan – jo vairāk studiju programmu jāpārvērtē, jo ASIIN ir lielākas izredzes nopelnīt.

Studiju programmu akreditācija uz iepriekšēja vērtējuma pamata izmaksātu ne vairāk kā 175 latus par programmu, bet cik izmaksās jauna vērtēšana – nav zināms.

AIP organizētā vērtēšana izmaksāja vienu miljonu latu. R. Ķīlis pieļauj, ka tagad situācijas risināšanai varētu būt nepieciešami 1 – 2 miljoni latu. Lielākā daļa naudas būtu nepieciešama, lai veiktu to programmu pārvērtēšanu, kuru vērtēšanā atklātas nepilnības. Vēl daļa naudas varētu tikt atmaksāta Eiropas Sociālajam fondam, kas finansēja programmu vērtēšanu un var atprasīt ieguldīto finansējumu, ja darbs veikts nekvalitatīvi.

R. Ķīlis gan arī pieļauj, ka akreditāciju tomēr varētu veikt, nemaz neizmantojot šo programmu izvērtējumu. Ministrs solīja vērsties tiesībsargājošās iestādēs, kā arī vēlreiz aicināt Saeimas atbildīgo komisiju izvērtēt AIP darbību.

AIP toties vakar izplatīja paziņojumu, kurā savukārt izteikti pārmetumi ministrijai – auditorfirma bijusi izraudzīta tikai konsultāciju sniegšanai; nav skaidrs, uz kāda pamata tā veikusi auditu. AIP ar audita rezultātiem nav iepazīstināta. Turklāt auditoru paustais esot tikai viedoklis, kas nebūtu jāuztver kā tīra patiesība.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+