Mobilā versija
+4.5°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
12. aprīlis, 2017
Drukāt

Juris Lorencs: Vidusslānis kļūst “plānāks” – nodokļus samaksāt aizvien grūtāk (18)

Juris LorencsJuris Lorencs

Sēžot pie redakcijas telefona un uzklausot lasītāju zvanus, viegli var pārliecināties, ka cilvēkus šobrīd uztrauc nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums. Iedzīvotāju nemieru pamanījusi arī valdība. Finanšu ministrija atbalstījusi Tieslietu ministrijas priekšlikumu – nekustamā īpašuma nodokļa kāpums turpmāk nedrīkstot pārsniegt desmit procentus gadā.

Bet ko nozīmē šie desmit procenti? Tie, kuri šobrīd maksā 100 eiro lielu nodokli, pēc desmit gadiem maksās jau 260. Pieaugums – 2,6 reizes. Savukārt tie, kuri maksā 200 eiro, pēc desmit gadiem jau būs spiesti šķirties no 520 eiro. Pavisam vienkārša matemātika, ģeometriskās progresijas rēķini, patiesībā pamatskolas kurss. Visgrūtāk samaksāt nodokli ir pensionāriem. Vidējā vecuma pensija Latvijā patlaban ir ap 300 eiro, savukārt tās vidējais pieaugums no indeksācijas aizvadītajā gadā bija vien 3,64 eiro. Viegli aprēķināt, ka, pieauguma tempam saglabājoties šādā līmenī, pēc desmit gadiem šī pensija būs vien 336 eiro. Pieaugums – aptuveni 1,1 reizi. Domājiet paši, kā būs.

Protams, viss vēl var mainīties. Eiropā un Latvijā var sākties negaidīts saimnieciskais bums. Taču pagaidām, kā saka, lietas ir tādas, kādas tās ir. Turklāt vēl jāņem vērā, ka iedzīvotāju skaits Latvijā patlaban samazinās aptuveni par vienu procentu gadā. Tātad vismaz pievienotās vērtības nodokļa bāze, kas rodas no pircēju aktivitātes, desmit gadu laikā būs sarukusi par 10%. Rēķinot uz vienu cilvēku, arī šis faktors neizbēgami pastiprinās nodokļu slogu.

Viena no vidusšķiras pazīmēm ir nekustamais īpašums. Latvijai šai ziņā paveicies – līdz ar padomju laikā atņemto īpašumu atgūšanu un dzīvokļu privatizāciju ar sertifikātu palīdzību pirmajos neatkarības gados pie mums izveidojās plašs īpašnieku slānis. Tomēr tas lēnām, bet noteikti samazinās. Visuzskatāmāk šis process vērojams laukos, kur zemes un meži pamazām koncentrējas turīgāko, tostarp arī ārzemnieku, rokās. Bet tagad arī Rīgā un Jūrmalā bieži dzird – mēs vairs nevaram samaksāt nodokli par māju, nāksies to pārdot un pārvākties uz kādu mazpilsētu. Žēl. Vismaz klasiskajā kapitālismā par sabiedrības stabilitātes garantu uzskata tieši vidusšķiru. Iespējams, ka digitālo tehnoloģiju laikmetā to nomainīs citi sabiedrības slāņi, kas kontrolēs kādas jaunas īpašuma formas. Tomēr nekustamais īpašums, kas pastāv jau tūkstošiem gadu, būs svarīgs arī turpmāk.

Un te nu mēs nonākam pie parādības, kas vērojama visā pasaulē un ko nereti dēvē par tradicionālās vidusšķiras “izskalošanos”. Ne tikai Latvijā un jaunajās ES valstīs, arī Rietumeiropā un ASV vidusslānis kļūst aizvien “plānāks”, tam aizvien grūtāk samaksāt rēķinus, nodokļus un kredītu procentus, uzcelt māju, izskolot bērnus un iekrāt pensiju. Atbildes reakcija – vidusšķira esot “sabuntojusies”. Dziļāk paanalizējot labējo spēku panākumus Eiropā, pētnieki secina, ka to pamatā nav tikai naids pret imigrantiem, bet arī vidusšķiras bailes par savu nākotni. Protesta demonstrācijās, kas nupat marta nogalē notika Krievijas un Baltkrievijas pilsētās, piedalījās pirmām kārtām tieši vidusšķira, turklāt valdošo aprindu korupcija bija tikai viens no neapmierinātības iemesliem. Tas, ko šie cilvēki cita starpā vēlējās pateikt Putinam un Lukašenko, – ļaujiet mums vienkārši dzīvot, netraucējiet mūs. Arī Latvijā 2007. gada oktobrī “lietussargu revolūcijā” pulcējās ne jau neapmierinātie strādnieki vai zemnieki, bet gan tie, ko saprotam ar vidusšķiru. Un lai arī prasības tolaik bija nevis ekonomiskas, bet politiskas, tās tomēr tikai vēlreiz apliecināja Latvijas sabiedrības iekļaušanos pasaules kopējās attīstības tendencēs. Problēma tikai tā, ka nākamreiz pie Saeimas skanēs ne vien politiskas, bet jau ekonomiski neizpildāmas prasības. Piemēram – atcelt nekustamā īpašuma nodokli vispār.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Pat bankās par gada depozītu % neizmaksā, bet valsts vēlas 10% palielinājumu nodevās par īpašumu ik gadu …

  2. mums jau vidusslānī g.k. nodokļu zagļi, tāpēc esam debila valsts. Vairumam inteliģences līdz vidusslānim patālu un nav jau arī tā nemaz inteliģence, sadalīti diplomi…no konkurences baidās. Tā, ka nav tik vienkārši.

  3. Ja atceltu nekustamā īpašuma nodokli vispār, Latvija bankrotētu. Bet nodoklis nedrīkst būt nesamaksājams – tam ir jābūt proporcionālam ienākumiem. Un kāds ir iemesls paaukstināt nekustamā īpašuma nodokli kaut vai par 10% gadā? 10% inflācija? Ja tā, paaugstiniet arī minimālo algu par 10% gadā.

  4. latvijā NAV vidusslāņa. Tie 0.6%, kas kaut kā vēl peras virs ūdens nav uzskatāms par vērā ņemamu. latvijā ir vai nu superbgātnieki, vai nu nabagi. Ir tikai balts un melns.

  5. Ar katru gadu politmafijas rindas peaug, pieaug arī algu apetīte….300 000 valstisku krēslos bezdētāju armija ubagu Latvijai ir daudz par lielu…, bet politmafija ir atkarīga no viņu balsīm, tāpēc tiek piedomāti jauni krēsli un algas pieliktas, balsotājs ir svarīgs….vājoņa kantorī algu pielikums, Saeimā algu pielkums, tikai min. algas saņēmējiem piga par EUR 10 mēn…..maximā algu pielikums….EUR 0.05 stundā!

  6. Es savukārt nesaprotu, kā cilvēki nesaprot, ka nodokļi ir jāmaksā. Turklāt par īpašumu tas nodoklis nemaz nav tik liels, pie tam pieejamas visādas atlaides. Turklāt, manuprāt, ir tikai godīgi, ka tie, kuriem ir miljonu vērti īpašumi par tiem arī maksā vairāk. Neesmu dzirdējis, ka kādam šķistu, ka nodoklis par parastu dzīvokli būtu par lielu.
    Acīmredzot, cilvēki arī nesaprot, kādam nolūkam NĪN tiek maksāts, kur tas tiek tērēts un kāda infrastruktūra uzturēta, tas vairāk akmens pašvaldību dārziņā. Bet tas, ka ir jāmaksā, tas ir skaidrs. Un ne visiem bija iespēja par sertifikātiem privatizēt dzīvokli, daži to ir pirkuši, tai skaitā es. Turklāt cilvēkiem, kam nav sava īpašuma, tā iegāde kļūst dārgāka, ja NĪN netiek piemērots, respektīvi, cilvēks ir spiests īrēt vai emigrēt.
    Un vēl, ieteiktu katram parēķināt, vai gadā samaksājat nodokļos 10 000 euro, kas ir minimālā maksa par valsts pastāvēšanu (domāts valsts uzturēšana, summa no katra strādājošā).

    • Lasīju, bet neko nesapratu. Vai varētu uzrakstīt latviski šīs divas domas?: “Turklāt cilvēkiem, kam nav sava īpašuma, tā iegāde kļūst dārgāka, ja NĪN netiek piemērots, respektīvi, cilvēks ir spiests īrēt vai emigrēt.” “Un vēl, ieteiktu katram parēķināt, vai gadā samaksājat nodokļos 10 000 euro, kas ir minimālā maksa par valsts pastāvēšanu (domāts valsts uzturēšana, summa no katra strādājošā).”

  7. nodokļu nebeidzama palielināšana ir sliktas valsts pārvaldes rezultāts. Vēlēšanu sistēma, kur iespējams ievēlēt nekaunīgākos, amorālākos, nevis spējīgākos, ir nederīga un tā jāmaina, ja domājam par nākotni valstij un tautai. Nu bet ja ne, nu tad neko, turpinām grimt šī purva akacī un cerēt, ka kāds labais vientiesis no malas kaut ko par velti atnesīs….

  8. Te vienkārši eiropā / tās tuvumā sen nav bijusi atkal kāda revolūcija…

  9. Vidusšķira pasaulē sāka veidoties pēc 1917.g. revolūcijas un haosa Krievijā .Marksisma-ļeņinisma idejas pārņēma lielas pasaules daļas cilvēku prātus.Izplešoties sociālisma nometnei pasaulē,kapitālisti – ekspluatatori sajuta nāves briesmas un sāka dalīties savos ienākumos ar ekspluatējamiem.Uzņēmīgākiem ļaudīm atļāva izveidot t.s. vidusšķiru,ne tik veiksmīgi saņēma bezdarbnieka pabalstus,iestājās sociāls miers,ko uzturēja tiesības veidot arodbiedrības un streikot.Sociālisms pasaulē beidza pastāvēt,lielkapitālam vairs briesmas nedraud un vidusšķira tad nav vajadzīga.Parādoties kompjuterizācijai,ražošanas robotizācijai samazinās un samazināsies vajadzības pēc darba rokām un zemākos sabiedrības slāņos ietilpstošiem cilvēkiem. Sociālais darvīnisms turpmāk pārņems pasauli.

  10. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

  11. Igaunijā neapliekamais minimums 500!!!! Un aizvien vairāk mūsu nodokļu maksātāju pārreģistrējās uz Igauniju!

  12. Kas ir ”vidusšķira”? … tādas nav! Ir tikai zināma tautas daļa, kam kaut kas pieder: māja ar zemi, dzīvoklis … tam visam kāds grib ”uzlikt ķepu”, lai tauta kļūtu vēl nabagāka. Pat līdz vidusšķirai nenokļuvām …

  13. esmu laikam veca un mulke bet es ari nesaprotu ka man var uzlikt nodokli par to ko pus muzu esmu celis no saviem suri sastradatiem.lidzekliem nenemot ne banka ne no valsts..bija privatizacija spieda cilvekus privatizet dzivoklus tagad pasam par savu ipasumu liek maksat ,ja cilvekiem butu ko maksat visdrizak jau ari maksatu vai tiesam mums visie.m ir japamet Latvija tad jau ari vienu dienu uzliks nodokli par pedejam biksem

  14. Ta ir viss dargs produkti drebes arsti dargi.komunalos ar gada 2 reiz pacel janvari pa apsaimniekosanu pavasari udeni kanalizaciju.cik tad ilgi cels.tik biezi vares atlauties svinet svetkus nabagam bus jadoma vai bernam taisit dzimsanas dienu vai lieldienas un ziemassvetkus svinet.ja visu naudu tur izteres tad atlikuso menesi sedi bada.

  15. Man nekas nepieder un ja piederetu, tad personiski man liekas kad kapec man jamaksa kadam par to kad man kautkas pieder? Izklausas pec kaut kada reketa paveida….un ja to piekopj valsts tad par parejiem vispar nav jabrinas………pat reketieriem ir mazaki procenti…………………………

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Aizbērt Daugavu!

Lai atslogotu satiksmi pār tiltiem, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis rosinājis izskatīt ideju par prāmju un laivu satiksmi Daugavas šķērsošanai.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+