Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
9. oktobris, 2012
Drukāt

Vieglatlētu vasaras savādības

Foto - Juris KalniņšFoto - Juris Kalniņš

Eiropas vieglatlētiem aizvadīto vasaru neparastu padarīja ne tikai laika apstākļi vien. Pirmo reizi sacensību sezonā bija ieplānota nevis viena kulminācija, kā līdz šim, bet gan divas. Helsinkos tūlīt pēc Jāņiem sākās Eiropas čempionāts, un tā pēdējā dienā līdz vieglatlētu sacensībām olimpiskajās spēlēs Londonā bija atlicis tikai mazliet vairāk nekā viens mēnesis. Kā ar šo dupletu tika galā latvieši?


 

Helsinkos desmit

Kvalifikācijas normas abām sacensībām bija dažādas, tomēr sagadījās, ka gan Helsinkos, gan Londonā startēja 22 Latvijas vieglatlēti, tiesa, abas reizes ne vieni un tie paši. Eiropas čempionātā par komandas spožāko zvaigzni kļuva Laura Ikauniece, jo ieguva mūsu vieglatlētikai vienīgo medaļu šogad – bronzu septiņcīņā, turklāt ar personisko rekordu 6335 punkti. Aiga Grabuste jaunajai sāncensei zaudēja desmit punktus un izcīnīja ceturto vietu. Sesto – Ineta Radēviča tāllēkšanā (6,55 m), Poļina Jeļizarova 3000 m šķēršļu skrējienā (9:41,38), Dmitrijs Jur­kevičs 1500 m (3:47,36) un Sinta Ozoliņa-Kovala šķēpa mešanā (59,34 m). Diplomu par sesto vietu pasniedza arī Ronaldam Arājam, kurš pēc ātrā skrējiena 100 m priekšsacīkstēs (10,28) finālā netika līdz finišam, jo savainoja Ahilleja cīpslu tik smagi, ka bija spiests beigt sacensību sezonu.

Helsinkos cerīgi startēja arī šķēpmetējas Madara Palameika (56,82 m, 8. v.) un Līna Mūze (55,60 m, 10. v.), tāpat Jānis Leitis 400 metros (45,88, 9. v.), atkārtojot Latvijas rekordu un kvalificējoties olimpiskajām spēlēm. Gandrīz puse komandas Eiropas pirmajā desmitniekā nudien ir labs panākums, lai gan jāņem vērā, ka šoreiz konkurence nebija tik spēcīga kā citkārt, jo daudzi favorīti nepiedalījās, bet gatavojās Londonai.

Tādēļ jo nepatīkamākas bija dažu ierasto komandas līderu neveiksmes, sevišķi vīru šķēpa mešanā: Aināram Kovalam (76,32 m) un Zigismundam Sirmajam (72,23 m) tikai attiecīgi 15. un 23. vieta, Vadims Vasiļevskis – bez rezultāta. Necik pārsteidzoši tas tomēr nebija, jo mūsu šķēpmetēji pēkšņu nevarību demonstrēja jau gadu iepriekš pasaules čempionātā Dienvidkorejā.

 

Londonā – trīs

Londonā savu prasmi teicami sagatavoties sezonas kulminācijai jau trešo gadu pēc kārtas apliecināja Ineta Radēviča – 6,88 m, četrus centimetrus atpaliekot no pašai piederošā Latvijas rekorda un tikai vienu – no bronzas medaļas. Ceturtā vieta. Madara Palameika tāpat kā Helsinkos izcīnīja astoto, tomēr krietni augstākā kvalitātē (60,73 m). Laikam tikai retais bija cerējis, ka 20 gadus vecā Laura Ikauniece mēneša laikā jau otro reizi pati sevi pārspēs septiņcīņā, taču tā notika – 6414 punkti, atkārtots Latvijas rekords un devītā vieta, nu jau starp visas pasaules lielmeistarēm.

Nacionālo rekordu, kam olimpiskajās spēlēs piemīt īpaša vērtība, sasniedza arī Poļina Jeļizarova 3000 m šķēršļu skrējiena priekšsacīkstēs (9:27,21), taču finālā no tā atpalika vairāk nekā par desmit sekundēm un finišēja 13. vietā (9:38,56). Trīspadsmitā arī Līna Mūze ar šķēpmešanas olimpiskajai debitantei slavējamu rezultātu 59,91 m. Ainārs Kovals šķēpu aizmeta mazliet tālāk nekā Helsinkos (79,19 m), viņa dzīvesbiedre Sinta – mazliet tuvāk (58,86 m), abiem attiecīgi 17. un 20. vieta. Trešajā desmitā ierindojās septiņi mūsu vieglatlēti, pārējie – tālāk, ieskaitot Vasiļevski (72,81 m, 38. v.), bet bez rezultāta šoreiz palika pasaules junioru rekordists Sirmais.

 

Visaugstāk Vasiļevskis

Pavelkot svītru vieglatlētu šovasar sasniegtajiem rezultātiem, redzams, ka no latviešiem visaugstāk ir Vadims Vasiļevskis – 86,50 m, 
ceturtais pasaulē. Zigismunds Sirmais (84,06 m) un Ainārs Kovals (83,89 m) ieņem attiecīgi 14. un 18. vietu. Diemžēl tik tālu viņi savus šķēpus aizmetuši Valmierā, Tartu un Bauskā, nevis Helsinkos vai Londonā. Pasaules otrajā desmitā atrodamas arī šķēpa mešanas dāmas Madara Palameika (62,74 m, 18. v.) un Sinta Ozoliņa-Kovala (62,53 m, 19. v.). Tāpat – septiņcīņnieces Laura Ikauniece (6414, 13. v.) un Aiga Grabuste (6325, 19. v.), Ineta Radēviča tāllēkšanā (6,88 m, 15. v.) un Poļina Jeļizarova 3000 m šķēršļotajā distancē (9:27,21, 19. v.).

Par liela pārsteiguma autori vieglatlētu savādajā vasarā uzskatāma Jeļizarova. Pavasarī kļuvusi par Latvijas rekordisti, viņa savu rezultātu piecos paņēmienos pacēla par 27,73 sekundēm augstāk un pasaules elitē ieskrēja tik platiem soļiem, ka pat noticēt grūti. Latvijas rekordu šovasar sasniedza arī Laura Igaune vesera mešanā 
(68,94 m), tikai sešus centimetrus atpaliekot no olimpiskās kvalifikācijas normas, Krista Obižajeva kārtslēkšanā (4,20 m) un Dmitrijs Jurkevičs neolimpiskajā 3000 m distancē (7:54,83). Rekordu atkārtoja Jānis Leitis 400 m (45,88) un Laura Ikauniece septiņcīņā (6414).

Piebilstams, ka no 47 nacionālajiem rekordiem olimpiskajās disciplīnās (23 dāmām un 24 kungiem) 28 nav pārspēti kopš pagājušajā gadsimta. Paši vecākie ir vīru rekordi 5000 m (13:34,2) un 10 000 m skrējienā (28:25,8). Tie sasniegti attiecīgi 1971. un 1973. gadā, un abu autori Juris Grustiņš un Genādijs Hlistovs jau aizsaulē.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+