Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. jūnijs, 2015
Drukāt

Vienmēr novērtēts sīpols – atceramies, kur tas noder un kā glabāt

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Kā izmantot

• Saldie sīpoli piemēroti salātiem, tie satur vairāk cukura, ir maigāki un kraukšķīgāki, ar plānāku mizu.

• Sarkanie sīpoli ir dekoratīvi un izdaiļo ēdienu. Tos vislabāk izmantot svaigus, jo, termiski apstrādājot, zūd skaistā krāsa.

• Mazus sīpoliņus var marinēt, cept veselus kopā ar cepeti, karamelizēt un grilēt; lielie noder pildīšanai, ēdienu garšas bagātināšanai un ir viegli sagriežami.

• Lai nazis, trauki, griežamais dēlītis neostu pēc sīpoliem, tos var ierīvēt ar citrona šķēlīti vai svaigi spiestu citrona sulu un pēc brīža kārtīgi nomazgāt.

• Lai elpa neostu pēc sīpoliem, iesaka pakošļāt pētersīļu zaļumus.

Lai gan sīpolam maltītē reti kad atvēlēta galvenā loma, svaigs, cepts, marinēts vai kaltēts, samalts un iekļauts garšvielu maisījumā, tas nonāk mūsu galdā ik dienu. Ja zupa, sautējums, mērce, salāti šķiet pārāk pliekani, nereti izrādās, ka trūkst sīpolu.

Pat maksāšanas līdzeklis

Senajā Ēģiptē sīpolus godāja un pielūdza, lika arī kapenēs, lai tie ar savu stipro smaržu modinātu aizgājēju viņā saulē. Romiešu gladiatori ar tiem ieberzēja ķermeni, ticot, ka vairosies muskuļu spēks. Savukārt viduslaikos ārsti sīpolus ieteica lietot pret galvassāpēm, cērmēm un matu izkrišanu. Reizēm sīpolus pat izmantoja par maksāšanas līdzekli naudas vietā.

100 gramos jeb vienā vidēji lielā sīvajā bumbulī ir 60 kcal, kuras galvenokārt veido ogļhidrāti (ap 90%) un olbaltumvielas (ap 8%). Galvenā vērtība ir sēra savienojumi, kas piešķir specifisko smaržu un veselību veicinošās īpašības. Jo sīvāks šis garšaugs un jo vairāk tas liek raudāt, jo vērtīgāks veselībai. Sīpols ir labs šķiedrvielu, flavonoīdu, C un B6 vitamīna avots, kā arī satur pārējos B grupas vitamīnus, K vitamīnu, daudz mangāna, kālija, hroma, nelielā apjomā arī fosforu, kalciju, dzelzi un sēru.

Ir izpētīts, ka, regulāri ēdot sīpolus, par 20% samazinās sirdsslimību risks. Tos iesaka lietot arī osteoporozes profilaksei, lai rosinātu ēstgribu, iekustinātu kūtru zarnu traktu un mazinātu tūsku. Augstā fitoncīdu satura dēļ sīpolus izmanto elpceļu infekciju profilaksei. Savukārt flavonoīdi samazina gremošanas trakta, arī krūšu, prostatas un nieru šūnu audzēju risku, tiem ir pretiekaisuma iedarbība. Sīpolos esošais kālijs piešķir tiem urīndzenošas īpašības un stimulē vielmaiņu šķidruma uzkrāšanās vai aiztures gadījumā. Sīvie bumbuļi uzlabo iekšējo orgānu darbību, pazemina asinsspiedienu, arī holesterīna un cukura līmeni asinīs, stiprina asinsvadu izturību, un tiem piedēvē spēcīgas afrodīzija īpašības.

Kā uzglabāt

Sīpoli jāuzglabā istabas temperatūrā tumšās telpās ar labu gaisa cirkulāciju. Ieteicams siet virtenes un tās pakarināt, lai piekļūtu gaiss.

Nedrīkst turēt kopā ar kartupeļiem, jo sīpoli uzsūc šo dārzeņu mitrumu un sāk bojāties.

Sagriezti sīpoli jāieber maisiņā vai aiztaisāmā kārbā un jāizlieto dienas vai divu laikā, jo vērtīgās vielas tajos noārdās ļoti ātri. Nomizotus un sasmalcinātus sīpolus var arī sasaldēt, tomēr tie zaudē daļu aromāta. Saceptus sīpolus vairākas dienas var turēt cieši noslēgtā, bet ne metāla traukā, jo tādā garšaugs var zaudēt krāsu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+