Vienota fizisko personu reģistra Latvijā pagaidām nebūs 0
Ministru kabineta komiteja šodien noraidīja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto koncepcijas projektu par vienota fizisko personu reģistra izveidi.
Šādi valdības komiteja lēma, ņemot vērā, ka koncepcija varētu radīt papildu administratīvo slogu, kā arī tās ieviešanai vajadzētu samērā lielu finansējumu.
Ārlietu ministrijai bija iebildumi par personu datu aktualizāciju, jo jau patlaban esot problēmas ar valstspiederīgo iedzīvotāju datu aktualizāciju ārvalstīs, tāpēc ministrija uzskata, ka problēmas būs arī ar ārvalstnieku datu aktualizāciju.
Savukārt Finanšu ministrija pauda uzskatu, ka nav lietderīgi dublēt uzdevumus ar citām iestādēm.
Noraidīt koncepcijas projektu ieteica arī IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, skaidrojot, ka minētā reģistra izveide nebūs ministrijas prioritāte, līdz ar to arī finansējums netiks prasīts kā prioritārai vajadzībai.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) secināja, ka ar iesniegto koncepciju ir problēmas visos virzienos, kas arī radīs papildu administratīvo slogu iedzīvotājiem. Premjers norādīja, ka prasītie 774 000 latu koncepcijas ieviešanai būtu jāvērtē nākamā gada budžeta kontekstā, ja koncepcija ir IeM prioritāte.
“Mēs saprotam – ja arī visas pārējās ministrijas, kurām uzliktas papildu funkcijas, prasīs papildu līdzekļus, izskatās, ka veidojas dārga koncepcija. Nedomāju, ka nākamā gada budžetā mēs šādu koncepciju varēsim atļauties,” sacīja valdības vadītājs.
Premjers sākotnēji rosināja novirzīt koncepciju papildu skaņošanai un pie šī jautājuma atgriezties, kad tiks skatīts nākamā gada valsts budžets, taču IeM valsts sekretāre Pētersone-Godmane rosināja šo koncepciju vispār nevirzīt tālākai skatīšanai. Tam piekrita arī ministri, norādot, ka nepieciešamības gadījumā IeM šo jautājumu atkal varēs aktualizēt.
LETA jau ziņoja, ka atšķirībā no Iedzīvotāju reģistra (IeR) Fizisko personu reģistrā bija plānots iekļaut ziņas arī par ārzemniekiem, kuri izmanto Latvijas valsts vai pašvaldības iestāžu pakalpojumus, bet kuriem nav personas koda.
Kā norādīja koncepcijas projekta izstrādātāji, personām, kuras ir IeR likuma subjekti, tiek piešķirts individuāls personas kods, kas tiek izmantots, lai nepārprotami identificētu konkrēto personu gan valsts un pašvaldību iestādēs, gan ziņu apmaiņā un aktualizēšanā starp valsts informācijas sistēmām, gan uzņēmumu informācijas sistēmās, gan privātos darījumos, kā arī elektroniskajā parakstā un fiziskās personas autentifikācijā elektroniskajā vidē.
Savukārt gadījumos, kad Latvijas valsts vai pašvaldību iestādēs vēršas ārzemnieks bez personas koda, tam tiek piešķirts identifikācijas numurs, tomēr ar šo identifikācijas numuru persona atpazīstama vien konkrētās iestādes uzturētajā informācijas sistēmā. Līdz ar to samazinās valsts pārvaldes efektivitāte, jo vairākas iestādes veic vienas un tās pašas personas datu atkārtotu iekļaušanu un uzturēšanu dažādās informācijas sistēmās.
IeM norādīja, ka vienota visu fizisko personu reģistrācija novērstu situācijas, kad vienas un tās pašas ziņas par ārvalstnieku tiek vairākkārt iekļautas un manuāli aktualizētas dažādās valsts informācijas sistēmās. Ja ārvalstnieku datu aktualizēšana notiktu centralizēti, nodrošinot iespēju operatīvi iegūt informāciju par ziņu izmaiņām, zustu nepieciešamība no personas atkārtoti pieprasīt dažādas izziņas un faktus apliecinošus dokumentus.
“Fizisko personu reģistrācija dotu būtisku ieguvumu gadījumos, kad persona ir reģistrēta vairāku valsts vai pašvaldību iestāžu informācijas sistēmās, kā arī reģistrācija varētu dot iespēju ārvalstniekam Latvijā iegūt elektronisko parakstu un sazināties ar iestādēm elektroniski, kā arī iestādēm būtu iespējams elektronizēt ārvalstniekam sniedzamos pakalpojumus, uzlabojot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un efektivitāti,” iepriekš skaidroja IeM speciālisti.
Ņemot vērā minēto, bija iecerēts veidot vienotu fizisko personu reģistru, paplašinot pašreizējās IeR informācijas sistēmas funkcionalitāti.
