Mobilā versija
+1.6°C
Andulis, Alnis
Ceturtdiena, 19. janvāris, 2017
17. aprīlis, 2016
Drukāt

Vieta laivu piestātnei Bastejkalnā. Atbilde “LA” lasītājam

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Drīz sāksies kuģošanas sezona, zīme "P" norāda vietu, kur kanālmalā atradīsies laivu piestātne.

Kāpēc Bastejkalnā vēl nesadīgušā zāliena vidū redzama pieturvietas zīme “P”? Vai kāds kanāla piekrastes nogāzē ierīkos stāvvietu? Izskatās pēc aprīļa joka… Arvīds Rīgā

 

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāvis Jānis Švinskis atbild, ka zīme “P” norāda – kuģošanas sezonā šajā vietā atradīsies laivu piestātne, pie krasta pietauvots peldošs pontons. Zīme “P” tiks aprīkota ar uzrakstu “Tikai ar Rīgas domes atļauju”. Pavisam Rīgas kanālmalā ir četras laivu piestātnes. Kanālmalas apstādījumu ainava ir aizsargājams kultūrvēsturisks piemineklis. Lai cīnītos ar tiem, kuri pamanījušies tūristus un citus interesentus pa kanālu vizināt bez licencēm, pasažierus uzņemot un izlaižot no kuģīšiem un laivām ārpus tam paredzētām vietām (apstādījumos), pilsētas kanāls ir aprīkots ar attiecīgām navigācijas zīmēm, kas aizliedz uzņemt un izlaist pasažierus ārpus piestātnēm. Par iespēju izveidot kuģošanas līdzekļu stacionāras pietauvošanās vietu pērn sludināts konkurss. Uzvarētājfirma par zemesgabala un ūdens nomas tiesībām uz vienu gadu samaksājusi 7,5 tūkstošus eiro. Jautāju, vai tas nozīmē, ka cilvēkam, kurš vēlētos ar savu gumijas laiviņu vai smailīti pavizināties vasarā pa kanālu, arī būs jāmaksā par piestātnes izmantošanu? “Jāmaksā būs tikai komercpārvadātājiem,” skaidro J. Švinskis, piebilzdams, ka pietauvot savu laivu un tad vienkārši atstāt to uz divām stundām piestātnē gan nebūšot ļauts.

Pievienot komentāru

Anna Žīgure: Kapu lieta. Latviju padara par apsmieklu (145)Latviju padara par apsmieklu, apspriežot un izmeklējot, kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie kapavietas.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Augstskolu reforma

Kā intervijā LTV sacījis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, patlaban Latvijā ir ap 900 augstākās izglītības studiju programmu, taču to skaitu vajadzētu konsolidēt līdz 600. Studiju programmas likvidēšot vai apvienošot, ņemot vērā zinātniskos rādītājus, programmu kvalitāti, arī datus par studiju programmu absolventiem – kas ar šiem cilvēkiem notiek tālāk, kur viņi strādā, cik pelna un kādus nodokļus maksā. Turpmākā studiju programmu konsolidācija skaršot atsevišķas valsts dibinātās koledžas, izvērtējot iespējas tās integrēt augstskolās.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+