Latvijā
Politika

Valdība bija spiesta piekāpties lobētājiem 5


Igors Pimenovs
Igors Pimenovs
Foto – Dainis Bušmanis

Vērtējumu nodokļu reformai pirms ceturtdienas Saeimas sēdes deputātam Igoram Pimenovam (frakcijas “Saskaņa” priekšsēdētāja biedram) lūdza “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.

Vai “Saskaņa” kā sociāldemokrātiska partija, kuru jūs pārstāvat, var aplaudēt par Saeimā apstiprināto nodokļu reformu?

Igors Pimenovs: Ja mans uzdevums ir novērtēt šo reformu tikai ar “jā” vai “nē”, tad tomēr – “jā”. Tomēr šķiet, ka ar šo nodokļu reformu valdība ir piekāpusies lielo algu un dividenžu lobētājiem. To būtībā atzinis Ministru prezidents Māris Kučinskis, uzstādamies Saeimā, kad nodokļu reformu apstiprināja pirmajā lasījumā. Toreiz viņš sacīja, ka Saeimā iesniegtais reformas projekts ir kompromiss. Tie lobētāji, kuri sākotnēji iecerētās reformas putnam apgrieza spārnus, ir personas un organizācijas, kuras aizstāv lielo algu un lielo dividenžu saņēmējus. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilda un joprojām iebilst pret nodokļu likmju progresivitāti. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tas izskanēja nepārprotami.

Bet lielo algu saņēmējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme būs lielāka – 31,4%. Peļņas nodoklis – 15% vietā 20%. Dividendēm 10% vietā 20% likme. Kur valdība piekāpusies?

Dividendes vairs netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Tomēr reformas izstrādes sākumā Finanšu ministrijas nodoms bija cits, proti, aplikt visu veidu ienākumus, gan algas, gan dividendes ar vienoto likmi. Arī pieminētā augstākā 31,4% likme ir tomēr zema. Tās neveicinās manāmi sociālās nevienlīdzības mazināšanu.

Kurus no trim reformas mērķiem atbalstāt jūs?

Divus. Pirmkārt, jāveicina ekonomikas izaugsme. Lai uzņēmējs būtu ieinteresēts riskēt ar saviem ieguldījumiem, attīstot ne tikai savu uzņēmumu un ne tikai papildinot savu naudas maku, bet attīstot savu uzņēmumu, arī veicinot ekonomisko izaugsmi. Tāpēc valdība nolēma pārņemt Igaunijas pieredzi, atbrīvojot reinvestēto peļņu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, ko var vērtēt atzinīgi.

Otrkārt, jārunā par iedzīvotāju nevienlīdzības mazināšanu. Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas pirmoreiz tas bija noteikts Laimdotas Straujumas vadītās valdības deklarācijā. Taču viņas otrās valdības deklarācijā iedzīvotāju nevienlīdzības mazināšana vairs netika pieminēta.

Māra Kučinska valdība tagad apņēmusies pie tās ķerties, un es varu to tikai apsveikt. Brīvās ekonomikas valstīs progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana ir paņēmiens, kā iespējams mazināt iedzīvotāju nevienlīdzību. No vēstures zinām, ka to jau sen pielietoja daudzās pasaules valstīs. Arī 1905. gada revolūcijas laikā cariskajā Krievijā viena no protestētāju galvenajām prasībām bija pro­gresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana.

Mūsu lasītājiem rūp, vai nākamgad viņu maciņos būs vairāk naudas, nekā bija līdz šim?

Jā, būs. Samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei no 23 līdz 20% algas daļai līdz 1667 eiro. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu lietās Ilmārs Šņucins deputātiem apliecināja, ka likmes samazinājums skaršot apmēram 90 procentus nodokļu maksātāju. Pēc algas saņemšanas un nodokļu maksājumiem viņu maciņos paliks par 20 līdz 40 eiro vairāk. Bet tas nozīmē, ka palielināsies viņu pirktspēja, savukārt augs pieprasījums iekšējā tirgū, pašmāju ražotāji būs vairāk ieinteresēti savu uzņēmumu attīstībā.

Vai šos 20 līdz 40 eiro “neapēdīs” valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes paaugstinājums par 1%, akcīzes nodoklis degvielai, kas sadārdzinās visu preču un pakalpojumu cenas?

Jā, šo grozījumu uzskaitījumu es varētu turpināt. Mēs, “Saskaņas” deputāti, jau gan balsojām pret.

Atbrīvojot no nodokļiem uzņēmumu nesadalīto peļņu un samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli, valdība rada lielāku iztrūkumu budžetā, jo no budžeta ieņēmumiem tiks izņemta tā naudas summa, kas būtu nodrošināta, ja uzņēmumu nesadalīto peļņu joprojām apliktu ar 15% nodokli, bet visas algas – ar 23%. Nākamgad pietrūks 65 miljoni. 2019. gadā – 284 miljoni, bet 2020. gadā – 271 miljons eiro. Un tas, neskatoties uz visiem Finanšu ministrijā izplānotajiem kompensējošajiem pasākumiem.

Budžeta iztrūkuma kompensācijai paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokli, akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, cigaretēm, degvielai, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, vēl pa kripatiņai pasmels no citiem avotiem.

Manā skatījumā, veselības aprūpe, kam neatliekami vajag papildu naudu, nebija jāsaista ar nodokļu reformu. Papildu naudu veselības aprūpei paņēma tur, kur to nevajadzēja paņemt.

Jūs zināt, kur to paņemt?

Veselībai aprūpei nepieciešamais papildu finansējums bija jāatrod, pārdalot no budžeta nozarēm piešķirto. Ja naudas trūkst medmāsiņām, tad varbūt tā nebūtu jātērē ministrijas ēkas fasādes atjaunošanai.

Es jau sacīju, ka nodokļu reformas plānā valdība bija spiesta piekāpties lobētājiem – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Bankai, Latvijas Darba devēju konfederācijai, neuzdrošinoties aplikt ar progresīvo nodokli dividendes. Tas stāsts jau nav par kādiem parastiem tirgotājiem. Tas ir par lieluzņēmumiem, komercbanku akcionāriem, valstij un pašvaldībām piederošajām kapitālsabiedrībām, kurās apgroza miljonus. Ja turpmāk tiem vairs nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kaut arī uzņēmumu ienākuma nodokļa likme būs lielāka – 20%, to rokās paliks miljonu liela peļņa.

Kad Finanšu ministrija pirmoreiz cēla galdā nodokļu reformas projektu, tad taču paredzēja, ka pilnīgi visi ienākumi tiks aplikti ar vienādu 20% nodokļa likmi!

Tā bija pašā sākumā, jā. Bet maija vidū plāns jau bija pavisam cits. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, skatot grozījumus likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, es ierosināju, lai dividendes apliktu ar tādām pašām likmēm kā algas. Diemžēl komisija to noraidīja. Tā uzskatāmi izpaudās manis pieminētā piekāpšanās lielo algu un dividenžu saņēmējiem.

Jūs tikko gan atzināt, ka 90% iedzīvotāju maciņos būs vairāk naudas. No otras puses, sacījāt, ka vairāk iegūs nevis viņi, bet lieluzņēmēji, banku akcionāri. Kuri tad būs lielākie ieguvēji?

Es teiktu tā. Ar šo nodokļu reformu gan vilki tiks pabaroti, gan kazas vēl būs dzīvas.

Ja vairāk abiem, kur radīsies nauda?

Lielo ienākumu guvēji, protams, būs spiesti maksāt lielākus nodokļus, kaut arī mazāk, nekā patiesībā vajadzētu. Tāpēc jau atskan viņu iebildumi arī pret lielāku uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, pret progresīvo nodokli.

Iznākumā paredzētā nodokļu progresivitāte būs ļoti pieticīga. Savukārt budžetā būs caurumi. Vai tos izdosies aizlāpīt, to redzēsim. Protams, ja nodokļu reformas pasākumi izdosies, tad ir cerības, ka ieņēmumi budžetā palielināsies. Šā iemesla dēļ es, Saeimas opozīcijas deputāts, atbalstu nodokļu reformas plānu, kaut arī mūsu frakcijas jau agrāk vairākkārt iesniegtie priekšlikumi par visu ienākumu veidu aplikšanu ar vienotu likmi, nesadalītās peļņas atbrīvošanu no ienākumu nodokļa, likmju progresijas ieviešanu tika noraidīti. Ja tagad valdība būtībā mēģina iet to pašu ceļu, būtu muļķīgi un bezatbildīgi to neatbalstīt.

No vienpadsmit ar nodokļu reformu saistītajiem likumprojektiem “Saskaņas” deputāti neatbalstīja tikai trīs: Akcīzes nodokļa likumu, likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu. Mūsu ierosinājums bija neaplikt ar nodokli automašīnas, tā vietā paaugstinot akcīzes nodokli degvielai. Kurš biežāk brauc, tam būtu arī vairāk jāmaksā.

Kam nodokļu reforma visvairāk “iegriezīs”?

Ja notiks tā, kā pašlaik rakstīts nodokļu plānā, tad, pirmkārt, ceļot akcīzes nodokli degvielai, uz piegāžu rēķina celsies visu preču un pakalpojumu cenas. Finanšu ministrijā gan skaidro, ka šis palielinājums nebūšot liels – par 0,3%. Otrkārt, papildu naudu veselības aprūpei valdība grasās atrisināt, izpurinot iedzīvotāju kabatas.

Gribam vēl jautāt par parlamentārās izmeklēšanas komisiju oligarhu lietā, kur jūs esat izvirzīts no “Saskaņas”. Ko komisijai vajadzētu panākt?

Vispirms jānodala cinisms no nozieguma. Žurnālā “Ir” publicētās sarunas lasot, runātāju tonis bija nekaunīgs, augstprātīgs un izaicinošs. Tas izraisa sašutumu. Ļaudis, kuri ciena sabiedrību, tā nedrīkst runāt. Pavisam cits jautājums – vai šādas sarunas ir noziegums. Tiesā var nodot tikai tādu materiālu, kurā ir acīmredzami likumu pārkāpumi. Komisijas uzdevums varētu būt arī cits, proti, noskaidrot, cik lielā mērā šīs “Rīdzenes” sarunas ir saistošas citiem politiķiem. Kādi ir tie kanāli un tās saites, kas politiķus dara atkarīgus. Komisijas uzdevums, manuprāt, būtu sagatavot tādus likumprojektus, kas mazinātu Saeimā un vietējās pašvaldībās ievēlēto deputātu atkarību. Piemēram, mainīt vēlēšanu sistēmu, lai deputāti būtu vairāk atkarīgi no saviem vēlētājiem.

Kāpēc komisijas vadītāja amatam jūs izvirzījāt Ingunu Sudrabu, kuru noraida “Vienotība” un Nacionālā apvienība?

Ingunu Sudrabu izvirzīju tāpēc, ka viņai ir gan zināšanas, gan piemīt 
stingrs un neatkarīgs raksturs, ko varētu vēlēties daudziem vīriešiem, kuri ikdienā ir man apkārt. Tāpēc esmu pārliecināts, ka viņa ar šo pienākumu tiks veiksmīgi galā. Uzskatu, ka saceltais tracis ap viņas izvirzīšanu nav saistāms ar šo oligarhu lietu. Drīzāk tas ir mēģinājums torpedēt nodokļu reformu.

LA.lv