Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
23. aprīlis, 2015
Drukāt

“Visvairāk sāp kara radītās ciešanas” (2)

Okupācijas muzeja fotoOkupācijas muzeja foto

Atrazdamās pašreiz savā ilggadīgajā dzīvesvietā Minsterē, ar interesi šķirstu vietējo vācu avīzi “Westfaelische Nachrichten”. Un ar gandarījumu secinu – labi, ka vācieši atgādina saviem tautiešiem, kas notika un ka vēl dzīvie atceras Otrā pasaules kara beigu mēnešus, nedēļas. Aprīļa sākumā pirms 70 gadiem šo Vācijas daļu ieņēma britu un amerikāņu armija. Avīzē parādījušās fotogrāfijas no tām dienām, cilvēku personīgie stāsti un ko viņi domā šodien.Man tas liekas interesanti – mani vecāki un vecvecāki (no Krustpils pagasta) arī pārcieta kara pēdējos mēnešus pie kāda ne pārāk labestīga, bagāta vācu zemnieka šajā apkaimē. Latvijā šādu dzīves stāstu jeb atmiņu virkni uzņemtu mazliet citādi. Bet mūsu tēvzemei arī karš beidzās 8. maijā, taču turpinājās bargi gadu desmiti. Latvijā vēl ir pietiekami daudz dzīvu aculiecinieku. Aija Ebdene Minsterē

A. Ebdenes vēstule rosināja pajautāt “LA” lasītājiem: “Kādas ir jūsu pārdomas par vēsturi un šodienu Otrā pasaules kara beigu septiņdesmitgades sakarā?”

Ilmārs Kopštāls Durbē, pensionārs: “Esmu karu piedzīvojis, jo man ir 87 gadi. Tas bija smags laiks un nav saprotams tam, kas nav tajā laikā dzīvojis. Jaunie cilvēki to vēsturi neizprot. Un viņiem par to nepietiekami stāsta.”

Dzintra Geka, kinorežisore: “Nevajadzētu aizmirst vēstures mācības. Vissvarīgāk ir pieminēt daudzos nevainīgos cilvēkus, kuri cieta no okupācijas. Kara beidzamajā gadā vairāk nekā 150 000 cilvēku no Latvijas bēga uz Rietumiem, lai netiktu pakļauti padomju režīma represijām. Tāpēc visvairāk ir rūgtu pārdomu par ciešanām, ko karš un okupācija nesušas latviešu tautai.”

Gunārs Nāgels, Latvijas Okupācijas muzeja direktors: “Kā Austrālijā dzimušu latvieti mani vienmēr kaitina Latvijā izplatītais uzskats, ka Otrais pasaules karš beidzās 8. vai 9. maijā. Ja arī Eiropā karojošās valstis bija izbeigušas savstarpējo cīņu, tad tomēr Japāna turpināja karot līdz 1945. gada augustam. Tieši Japānas drauds kara laikā okupēt mazapdzīvoto Austrāliju bija iegansts Austrālijas valdības pēckara rīkotai lielai imigrantu vervēšanas akcijai, kuras rezultātā no 1947. līdz 1951. gadam ap 20 000 latviešu pārcēlās uz Austrāliju no bēgļu nometnēm Vācijā.

Arī Latvijā karš nebija beidzies, jo partizānu cīņas turpinājās vēl daudzus gadus. Liekas, ka Latvijā trūkst saprašanas par kara darbību pēc 1945. gada 8./9. maija. Gan par partizāniem, gan par trimdu varēs vairāk uzzināt pārbūvētajā Okupācijas muzejā 2017. gadā, bet tagad ierobežotā veidā to var redzēt pagaidu ekspozīcijā Raiņa bulvārī 7.”

Jānis Zvaigzne, pensionēts pedagogs Litenē: “Kara laikā biju bērns, atceros, kā mēs, ģimene, slēpāmies pagrabā un ka bērnība pagāja ārkārtīgi grūtos apstākļos. Kad beidzās karš, man bija pieci gadi. Vēlāk, ejot uz skolu, uz ceļiem redzēju pamestu kara tehniku. Tagad manī dusmas un sašutumu rada tas, ka neatkarīgas valsts dažas pašvaldības atbalsta 9. maija svinēšanu. Šis datums tiek saistīts ar padomju “atbrīvotāju” ideoloģiju, tāpēc tas nav pieņemami.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Man tolaik bija 14 gadi. Vācijas kapitulāciju sagaidīju Meklenburgā, nelielā lauku ciematā Dālendorfā. Nekad neaizmirsīšu to sirsnību un laipnību pret mums, cilvēkiem, kas zaudējuši Dzimteni. Sarkanarmieši ienāca 28. aprīlī. Redzēju visas tās šausmas, padomju karavīru zvērības pret civiliedzīvotājiem, tanku kāpurķēdēm sašķaidītos Austrumprūsijas bēgļu pajūgus, marodierismu, izvarotās sievietes un meitenes, to skaitā manu draudzeni, Ingi, 15 gadīgu jauku meiteni – viņu izvaroja un nošāva. Tā kā mēs bijām padomju okupācijas zonā, vajadzēja atgriezties Latyvijā. Tagad, pēc neatkarības atgūšanas , esmu atjaunojis sakarus ar toreizējiem, vēl dzīvajiem, draugiem.

  2. Par vēsturi tiek runāts par maz, ja palūkojam uz kaimiņu valstīm, tad tur vēstures jautājumi tiek skaidroti vairāk un, šķiet, izpratne ir lielāka. Vairāk nepieciešams runāt, skaidrot un spēcīgākiem jākļūst vēstures skolotājiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+