Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
4. septembris, 2014
Drukāt

Obama: aizsargāt Tallinu, Rīgu un Viļņu tikpat svarīgi kā Berlīni, Parīzi un Londonu 
 (1)

Foto no Valsts prezidenta kancelejas arhīvaFoto no Valsts prezidenta kancelejas arhīva

ASV prezidents Baraks Obama vakar vizītē Igaunijā paziņoja, ka ikviena NATO dalībvalsts nepieciešamības gadījumā tiks aizstāvēta atbilstoši NATO līguma piektajam pantam, un uzsvēra, ka Tallinu, Rīgu un Viļņu ir tikpat svarīgi aizsargāt kā Berlīni, Parīzi un Londonu.

“Mēs būsim stingri un vienoti šī brīža pārbaudījuma priekšā. Mēs aizstāvēsim savas NATO sabiedrotās, un tas nozīmē ikvienu sabiedroto,” sacīja Obama runā “Nordea” koncertzālē Tallinā. “Tādas valstis kā Latvija, Igaunija un Lietuva nav pēcpadomju teritorijas. Jūs esat suverēnas un neatkarīgas nācijas ar tiesībām pieņemt savus neatkarīgus lēmumus,” sacīja Obama. “Vienu reizi jūs zaudējāt savu neatkarību. Ar NATO jūs to nekad atkal nezaudēsiet,” uzsvēra Obama. Savā runā Obama pieminēja arī padomju deportācijas un mežabrāļus, kas cīnījās pret padomju varu. “Šis brīvības sapnis izdzīvoja cauri okupācijas un apspiestības gadsimtiem. Tas pārdzīvoja masu deportācijas, kas atrāva vecākus no viņu bērniem. To pretojoties aizstāvēja mežabrāļi, un spēcināja dzejnieki un rakstnieki, kas uzturēja dzīvas jūsu valodas un kultūras,” sacīja ASV prezidents.

Latvija uzņems ASV karaspēku un bruņojumu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, pēc triju Baltijas valstu prezidentu tikšanās ar ASV prezidentu Baraku Obamu Tallinā teica Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, pateicoties ASV prezidentam par atbalstu Eiropas un Baltijas reģiona drošībai. Latvijas prezidents atzīmēja, ka transatlantiskās attiecības un ASV klātbūtne Eiropā ir izšķirošas eiroatlantiskajai drošībai. Eiropai ir jāiegulda vairāk naudas aizsardzībā, un Latvija palielinās aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP līdz 2020. gadam. Notikumi Ukrainā ir vēl viens pierādījums tam, ka steidzami jāsamazina atkarība no viena energoresursu piegādātāja. Tādēļ ASV iesaistīšanās ir ļoti svarīga centieniem stiprināt energoapgādes drošību un izstrādāt integrētus energoresursu tirgus reģionā.

Latvijas prezidents uzsvēra, ka Baltijas valstis un ASV ir sadarbības partneri, kurus saista kopīga uzticība demokrātiskai pārvaldībai, tiesiskumam, cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošanai.

“Igaunija nekad nebūs viena,” vizītē Tallinā vakar paziņoja ASV prezidents Baraks Obama. “Kā prezidents es gādāšu, ka mēs izpildām šo solījumu. Reaģējot uz Krievijas rīcību Ukrainā, mēs nosūtīsim papildu lidmašīnas [NATO] patrulēšanas misijai Baltijas valstu gaisa telpā. Mēs turpinām rotācijas kārtībā mainīt lidmašīnas Baltijas valstīs,” Obama teica kopīgā preses konferencē ar Igaunijas prezidentu Tomasu Ilvesu. ASV prezidents uzsvēra, ka NATO līguma piektais pants, kas noteic, ka uzbrukums vienai alianses dalībvalstij ir uzskatāms par uzbrukumu visai aliansei, ir nelokāms. ASV pilnībā atbalsta Igauniju drošības jautājumā, paziņoja Obama, apstiprinot, ka Baltijas valstīs un Polijā tiks pastiprināta ASV gaisa spēku un desanta vienību klātbūtne. ASV prezidents atgādināja, ka tiek izstrādāti Baltijas valstu reģiona aizsardzības plāni un Vašingtona vēlas dot nepārprotamu signālu Krievijai.

“Mēs runājam arī par jaunu iniciatīvu, kas paredz palielināt ASV līdzdalību reģionā,” norādīja Obama, piebilstot, ka Igaunijā varētu tikt izvietota papildu rotējoša gaisa spēku vienība. Viņš norādīja, ka Emarī gaisa spēku bāze ir ideāla vieta, lai izvietotu to kontingentu, ko nosūtīs NATO dalībvalstis, lai sagatavotu ātrās reaģēšanas spēkus Baltijas reģiona drošības nostiprināšanai. Tomēr Baltā nama saimnieks neko neteica par pastāvīgu jaunu NATO militāro bāzu izvietošanu reģionā, par ko pirms vizītes runāja amatpersonas. Obama minēja Igauniju kā piemēru pašas ieguldījumam kolektīvajā drošībā, kam vajadzētu sekot arī citām NATO dalībvalstīm. “Tādēļ, ka mēs esam stājušies pretī kopā, Krievija ir samaksājusi rūgtu cenu par savu rīcību,” piebilda ASV prezidents. Viņš arī uzteica Igaunijas sniegumu, norādot, ka “1,3 miljonu cilvēku veidota valsts patiešām pārspēj pati sevi”.

Obama uzteic 
Igaunijas demokrātiju


Ilvess, atklājot preses konferenci un sveicot Obamu Igaunijā, pateicās viņam par ieguldījumu pasaules politikas virzībā un tās vadībā, kā arī uzsvēra, ka “jūsu vizītei ir spēcīgs vēstījums”. Tāpat Ilvess uzsvēra, ka “mēs savas saistības NATO uztveram ļoti nopietni”. Pirms tikšanās ar Ilvesu un kopīgās preses konferences Obama izdarīja ierakstu viesu grāmatā Igaunijas prezidenta rezidencē Kadriorgas pilī. “Ir gods apmeklēt Igauniju – 
valsti, kas parāda, ko brīvi cilvēki kopā var sasniegt. Stiprināsim savu draudzību nākamajām paaudzēm,” viesu grāmatā ierakstīja ASV prezidents.

Preses konferencē Obama atgādināja par tikšanos Baltajā namā pirms gada, kad Obama uzņēma visu trīs Baltijas valstu prezidentus, kā arī par Ilvesa dzīves gadiem, kas pavadīti Pensilvānijas štatā, kur joprojām Ilvesa ģimene pavada daudz laika. Obama jokoja, ka Ilvess pazina ASV roka leģendu Brūsu Springstīnu, vēl pirms viņš kļuva slavens. “Igaunija ir viens no lielākajiem veiksmes stāstiem. Jūs esat izveidojuši rezonējošu demokrātiju,” uzteica ASV prezidents.

Aicina pārskatīt NATO 
un Krievijas pamataktu


Fotto - AFP/LETAFotto - AFP/LETA

Pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu Eiropai ir jāsaskaras ar jaunu un neparedzētu drošības vidi un tādējādi daži no NATO un Krievijas pamatakta nosacījumiem ir uzskatāmi par spēkā neesošiem, preses konferencē sacīja Igaunijas prezidents Tomass Ilvess, piebilstot, ka Krievija ir pārkāpusi NATO un Krievijas pamataktu. Ilvess savu atbildi saistīja ar NATO un Krievijas 1997. gada līguma nosacījumu, ka NATO apņemas pašreizējā un paredzamā drošības vidē īstenot savu kolektīvo aizsardzību un citus mērķus, garantējot nepieciešamo sadarbības spēju, iesaisti un pastiprinājuma spēju, nevis papildu pastāvīgu kaujas spēku izvietojumu.

Igaunijas prezidents uzsvēra, ka drošības situācija pēc Krievijas agresijas Ukrainā ir dramatiski mainījusies. Atbildot uz to pašu jautājumu, Obama norādīja, ka apstākļi ir acīmredzami mainījušies un par to tiks runāts šodien un rīt Velsā notiekošajā NATO virsotņu apspriedē. “Mūsu galvenā prioritāte ir bijis nodrošināt, ka nav nenoteiktības tad, kad runājam par mūsu saistībām saskaņā ar [NATO līguma] 5. pantu pret mūsu sabiedrotajiem,” viņš teica. “NATO daudz plašāk ir jāaplūko savas aizsardzības spējas kopumā un jāpārliecinās, ka tās ir atjauninātas un nodrošinātas ar pietiekamiem resursiem,” uzsvēra ASV prezidents. “Acīmredzami Ukrainā notiekošais ir traģisks, tomēr domāju, ka tas mums sniedz iespēju ar jaunu skatījumu paraudzīties un saprast, ka mūsu NATO saistības ir izpildītas, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ es šodien esmu Igaunijā,” teica Obama.

Vācijas kanclere Angela Merkele vakar paziņojusi, ka pašreizējās vienošanās starp NATO un Krieviju netiks mainītas, vienlaikus uzsverot, ka tas nenozīmē, ka Baltijas valstu aicinājumi NATO Ukrainas krīzes kontekstā netiks uztverti nopietni. “NATO apspriedē tiks izlemts par nopietniem pasākumiem”, lai palielinātu NATO reaģēšanas spējas, tostarp Baltijas reģionā, teica Merkele.

Mudina cīnīties 
pret “Islāma valsti”


ASV prezidents Baraks Obama vizītē Tallinā paziņoja, ka, lai iedarbīgi vērstos pret džihādistu ekstrēmistu grupējumu “Islāma valsts”, ir nepieciešama starptautiska sadarbība, tādēļ ASV veidos koalīciju, lai novājinātu un iznīcinātu šo grupējumu. Obama brīdinājumu par vēršanos pret “Islāma valsti” pauda pēc tam, kad Baltais nams apstiprināja, ka video, kurā redzams, kā Irākas un Sīrijas džihādistu grupējums “Islāma valsts” noslepkavo Sīrijā sagūstīto amerikāņu reportieri Stīvenu Sotlofu, ir autentisks. Preses konferencē Tallinā Obama izteica līdzjūtību Sotlofa tuviniekiem un uzsvēra, ka tāda barbariska rīcība neiebiedēs ASV tās cīņā pret džihādistu grupējumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. … Vai gadiem noverotas un turpinosas neattiecigas kermena kustibas, seju izteiksmes un sabiedrisko saistibu jokaina dazadiba vai pat iztrukums, arpus formala diplomatiska protokola, arkarteji norada uz vina postenim lidzigo un specifiski parejo Baltijas valstu prezidentu neuzticibu musu Berzinam un vina politikai …?.

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+