Mobilā versija
+23.0°C
Vineta, Oļegs
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
14. jūnijs, 2017
Drukāt

Volejbola netīrā veļa – spēlētāji atsakās spēlēt izlasē Vildes vadībā (1)

foto: volejbols.lvfoto: volejbols.lv

Vairāki Latvijas izlases volejbolisti pavēstījuši, ka turpmāk vairs nespēlēs galvenā trenera Raimonda Vildes vadībā, kuram gan pašlaik nav spēkā līguma ar Latvijas Volejbola federāciju (LVF).

Vēstuli parakstījuši Romāns Saušs, Hermans Egleskalns, Deniss Petrovs, Reinis Pekmans, Aleksandrs Kudrjašovs, Ruslans Sorokins un Edvarts Buivids. Vilde Latvijas izlasi trenē jau vairāk nekā desmit gadus. Maija beigās valstsvienība piedalījās pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā, piecos mačos tiekot pie viena panākuma.

Kā vēstīts vēstulē, vairāki volejbolisti pirmdien piedalījušies LVF valdes sēdē un pēc tās pieņemts kategorisks lēmums.

“Ja pēc tikšanās ar LVF prezidentu Ati Sausnīti un pirms LVF valdes sēdes mums vēl bija ilūzijas par LVF valdes ieinteresētību izlases trenera darba izvērtēšanā un izlases darba uzlabošanā, 12.jūnija valdes sēde mums ir atvērusi acis – valdes darbība ir formāla, un tā nav ieinteresēta ātra risinājuma meklēšanā,” teikts vēstulē. Nav skaidrs, kā 21.gadsimtā vēl var darboties ar tādām metodēm – nepārtrauktas atsaukšanās uz komisiju veidošanu, nolikumu izstrādāšanu, tajā pašā laikā ir pilnīgs sistēmas (kritēriju) trūkums izlases trenera darbības izvērtēšanā.”

Volejbolisti pauž sarūgtinājumu, ka valdes sēdē nesastapa Vildi, kurš arī nebija sagatavojis atskaiti par savu darbību, tomēr Sausnītis norādījis, ka Vildem vairs nav spēkā esošs līgums, tāpēc no viņa arī netiek prasīts darba izvērtējums.

Raimonds Vilde Latvijas volejbola izlasi vada vairāk nekā desmit gadus, un ne reizi Latvijas izlase nav kvalificējusies Eiropas čempionāta finālturnīram, lai gan igauņi to ir paveikuši jau trešo finālturnīru pēc kārtas, vēstīts vēstulē.

“Te varam atzīt daļu vainas mēs kā spēlētāji, jo kopā ar treneri, apkalpojošo personālu, menedžeri esam viena komanda katrā no šiem atlases turnīriem. Tomēr kāpēc mieles pēc padarītā darba ir tikai mums?” jautājis izlases spēlētājs Aleksandrs Kudrjašovs.

Kā norādīts vēstulē, Vilde ir arī LVF Treneru komisijas vadītājs, kur viņam jāvērtē pašam savs darbs, turklāt šogad vēl nav notikusi neviena Treneru komisijas sēde.

“Vairāk nekā desmit gadu laikā, kopš Raimonds ir pie stūres, nav tikusi izstrādāta sistēma jauno treneru piesaistei darbam izlasē, nav arī par trenera atskaites par paveikto darbu,” atzīmējis viens no izlases līderiem Egleskalns.

“Lai arī šobrīd no LVF puses tiek ieturēta pauze līdz izlases treneru kritēriju izstrādei, mūsu visu nostāja nav mainījusies – nepieciešamas kardinālas pārmaiņas izlases darbā, un Raimonda Vildes vadībā mēs neesam gatavi turpmāk spēlēt,” norādījis Pekmans.

“Mēs spēlējam labās Eiropas volejbola līgās, mūsu priekšgājēji ir spēlējuši vēl augstāka līmeņa volejbola čempionātos, bet galvenā atziņa, ko izlases treneris min pēc katra turnīra – pieredzes trūkums. Vai tiešām šis arguments var kārtējo reizi kalpot kā attaisnojums un vai pieredzes trūkums ir attiecināms tikai uz mums? Varbūt tas ir attiecināms arī uz treneru korpusu?” jautāts vēstulē. “Mūsu novērojumi ir, ka izlases darba organizācijā nekas būtiski nav uzlabojies pēdējos 5-6 gadus. Piemēram, šogad uz pasaules čempionāta atlases turnīru Ļubļanā izlase devās 14 stundu ilgā lidojumā cauri visai Eiropai, bet jau nākamajā dienā izlasei bija jāaizvada svarīga spēle ar Izraēlas valstsvienību. Nav skaidra izlases trenera otra asistenta un ārsta izvēle izlases komplektācijā, atstājot ārpus pieteikuma divus spēlētājus, – visas komandas turnīrā pieteica 14 spēlētājus, bet Latvijas izlase – 12.”

“Viedokļu apmaiņa LVF valdē parādīja Latvijas volejbola oficiālo personu izpratnes trūkumu par procesiem Latvijas volejbolā – izlašu trenēšana ir prestiža jautājums, un ir jāuzrunā konkrēti pretendenti, nevis jāgaida, ka kāds pieteiksies (ja vispār uzzinās par šādu konkursu). No LVF valdes sēdē redzētā radās iespaids, ka konkurss tiks rīkots ķeksīša pēc un, ļoti iespējams, tiks izraudzīts iepriekšējais treneris vai arī treneris, kas atbildīs tikai LVF valdes un tai pietuvināto personu prasībām,” uzskata Egleskalns.

Vēstulē atzīts, ka neformāli dzirdēta pietiekami liela interese gan no Latvijas, gan ārvalstu treneriem par iespēju trenēt Latvijas izlasi, un finansiālie nosacījumi šajā gadījumā nav noteicošie. Pekmans pagājušo sezonu veiksmīgi aizvadīja Beļģijas čempionātā un no ārvalstu treneriem dzirdējis tikai labus vārdus par Latvijas spēlētājiem.

“Arī mana kluba treneris būtu gatavs uzņemties Latvijas izlases vadību, ja šāda iespēja tiktu dota. Nauda nav noteicošais jautājums, jo izlases trenēšana ir labs ieraksts CV un iespēja parādīt sevi citā līmenī,” uzskata Pekmans.

“Ja izlasei nav pietiekami finanšu līdzekļu, kā to apgalvo LVF, nav saprotams, kāpēc nevar uzzināt, kādu algu saņem Raimonds Vilde un viņa palīgi. Nav arī brīnums, ka Latvijas izlasei nav sponsoru, jo sponsoru piesaistīšanas priekšnosacījums ir caurskatāma un sakārtota vide,” izteicies Saušs. “Pie sponsoru piesaistes arī netiek mērķtiecīgi strādāts. Veids, kā tiks organizēts konkurss uz izlases trenera amatu, izskatās tāds, lai neviens nopietns pretendents tajā nepieteiktos. Labie treneri ir jāmeklē un jāuzrunā, bet LVF prezidents runā tikai par valsts finansējuma nepietiekamību.”

Patlaban Latvijas izlases darbība tiek nodrošināta tikai ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumu. Saskaņā ar 2017.gada LVF budžetu vīriešu izlases programmai bija atvēlēti nedaudz vairāk par 62 000 eiro.

“Valdes sēdē nesaņēmām arī skaidrojumu, kādēļ tiek atvēlēta nauda Latvijas izlases startam pasaules Universiādē, ja lielākā daļa no Latvijas izlases sastāva (Saušs, Egleskalns, Buivids, Pekmans) ir atteikusies tajā startēt, ja to trenēs Vilde. Sarunā pirms LVF valdes sēdes ar Sausnīti bija solīts, ka Universiādei var tikt izskatītas arī citu treneru kandidatūras, ja uz turnīru brauks Latvijas izlase labākajā sastāvā. Valdes sēdē nesadzirdējām skaidru atbildi, ka Universiādes izlases galvenais treneris nebūs Raimonds Vilde,” izteicies Saušs.

Kā ziņots, vēl viena atklātā vēstule tika izplatīta jūnija sākumā, kad vairāki bijušie Latvijas vīriešu volejbola izlases līderi atklātā vēstulē kritizējuši LVF un valstsvienības treneru darbu. Savu parakstu zem tās vēstules lika Gundars Celitāns, Ansis Medenis, Viktors Koržeņevičs, Austris Štāls, Valters Ramma, Armands Celitāns un Artis Caics.

Pērn Latvijas izlase aizkļuva līdz Eiropas čempionāta izšķirošajai kvalifikācijas kārtai, kurā tomēr piekāpās Igaunijai. Pagājušajā nedēļā Latvijas volejbola izlase bez vairākiem līderiem spēlēja pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīra otrajā kārtā, gūstot vienu panākumu piecos mačos.

Latvijas izlasi jau ilgstoši trenē viens no visu laiku labākajiem valsts spēlētājiem, kuram šogad palīdzēja arī pasaulē atzītais treneris Boriss Kolčins. Tāpat pērn izlasē tika piesaistīts igauņu statistiķis.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Iesaku kādam no žurnālistiem atskatīties pēdējo gadu volejbola jaunatnes izlašu rezultātus Eiropas un pasaules čempionātu kvalifikācijās:pārsvarā pēdējās un priekšpēdējās vietas grupās. Tas liecina, ka tuvākajā nākotnē arī nacionālās izlases būs vājas, trenēs tās Vilde vai Kolčins, vai…Visa atbildība jāuzņemas federācijai, jo gadu no gada runā par nesakārtotību,par nekompetenci, par draudzeņu būšanām, bet nekas jau nemainās.

Intervijas un apraksti
Viedokļi un komentāri
Video, foto
Draugiem Facebook Twitter Google+