Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
7. augusts, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Latviešu strēlnieki ir gan slavēti, gan zākāti (21)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas simtgades svinībās tika bieži pieminēts avīzē “Dzimtenes Vēstnesis” 1915. gada 10. augustā nodrukātais uzsaukums “Pulcējieties zem latviešu karogiem!”. Bet tas būtu arī īpašu pārdomu vērts. Kaut vai tāpēc, ka Kārļa Skalbes un Ata Ķeniņa sacerētais (un Krievijas Valsts domes deputātu Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša parakstītais) teksts ir viena no izteiksmīgākajām liecībām par latviešu intelektuāļu lomu Latvijas valsti veidojušajos notikumos. Aicinājumā zināmā mērā atbalsojās iedvesmojošie saukļi, ar kādiem gadu iepriekš, Pirmajam pasaules karam sākoties, tajā iesaistītās valdības izvadīja uz fronti mobilizētos pilsoņus. Viņiem solīja ātru uzvaru un atgriešanos mājās uz nākamajiem Ziemassvētkiem. Kad karš atvēlās līdz Kurzemei, urrāpatriotiskais noskaņojums Eiropā jau bija pagaisis, bet Krievijai draudēja sakāve – iemesls, kas pamudināja varu atļaut latviešu strēlnieku bataljonu formēšanu “zem divgalvainā ērgļa spārniem”, kā bija sacīts uzsaukumā. Taču tas saturēja frāzes, ko cara cenzori agrāk būtu svītrojuši, un zemtekstu, ko slēpa aicinājums cīnīties “ar latviešu karogu par Latvijas nākotni”.


Diez vai kāds šo nākotni spēja īsti skaidri iztēloties, jo Latvija toreiz nepastāvēja pat kā atsevišķs administratīvi teritoriāls veselums. Skaidri izteikta bija vienīgi nepieciešamība atvairīt “mūsu vēsturisko ienaidnieku”. Latviešu rakstnieki un mākslinieki ne vien aicināja, bet arī paši gāja strēlniekos – Edvarts Virza, Jānis Akuraters, Jāzeps Gros­valds un daudzi citi. 1915. gadā izdarāmā izvēle likās šķietami pašsaprotama, bet frontes pārvietošanās uz Austrumiem un Krievijā nobriedušie revolucionārie satricinājumi padarīja šo izvēli dramatiski sarežģītu. Iespējams, pats pirmais Vakareiropā nonākušais stāvokļa izvērtējums bija 1917. gadā radītās Latviešu Pagaidu nacionālās padomes uzdevumā tapušais Virzas raksts “Izpostītā Latvija”, ko viņš pārtulkoja arī franciski. Tajā attēlotas sekas, ko izraisījis Vācijas un Krievijas karš Baltijas telpā un strēlnieku bieži vien veltīgi nestie upuri, savukārt Krievija parādīta kā sveša vara, no kuras jāatbrīvojas. Nacionālā padome, kur darbojās arī Skalbe un Akuraters, izvirzīja Latvijas neatkarības ideju jau pavisam nepārprotami.

Dažādos laikmetos latviešu strēlnieku gaitas un vairākas ar tām saistītas personības bijušas pakļautas visplašākajam vērtējumu spektram – pilnīga noklusēšana un kautrīga pieminēšana, slavināšana un zākāšana. Padomju ērā aizliegtais Edvarts Virza ir karojis 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonā, ko komandēja Jukums Vācietis, nākamais Padomju Krievijas bruņoto spēku pirmais virspavēlnieks, kuru mūsdienās ne īpaši mīl atcerēties ne Latvijā, ne Krievijā, kur, tiesa, viņu uzlūkoja ar aizdomām vienmēr. Tāpēc viņam nebija nekādu izredžu izvairīties no Staļina Lielā terora, spīdzināšanas, apsūdzības līdzdalībā “latviešu fašistiski–teroristiskā spiegu organizācijā” un nošaušanas. Padomju okupācijas varas uzskatīja vecos strēlniekus par bīstamiem, un arī Trešā reiha uzticību viņi nebaudīja, taču Otrajā pasaules karā tā bija Berlīne, ko apstākļi piespieda “atļaut” latviešu karaspēka vienību veidošanu. Kādreizējais strēlnieku pulka komandieris Rūdolfs Bangerskis kļuva par leģiona ģenerālinspektoru. Strēlnieki Jānis Kurelis un Krišs Upelnieks attieksmē pret vācu okupācijas režīmu izvēlējās savrupu ceļu, kas viņus saveda kopā ar profesora Konstantīna Čakstes vadīto nacionālās pretestības organizāciju “Latvijas Centrālā padome”. Un simboliski – Kārlis Skalbe un Jānis Goldmanis bija Rietumu demokrātiskajām valdībām sūtītā – formāli Bangerskim adresētā – LCP 1944. gada vēsturiskā memoranda parakstītāju skaitā. Viņi prasīja 18. novembra Latvijas pēctecības ievērošanu, Satversmes atjaunošanu, ciešu savienību ar Igauniju un Lietuvu. Tas ir dokuments, ko rakstījuši neglābjami, taču rūgtu pieredzi ielāgojuši ideālisti. Pārliecībā, ka Latvijas valsts būs atgūstama vienīgi zem Latvijas karoga. Galu galā viņiem izrādījās taisnība.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. ”Mužīgais latviešu kaŗavīrs” pēc vēsturnieka Edgara Dunsdorfa pētijumiem, pastāvēja simtiem gadi tikai kā kaŗavīri (pakļauti izpildītāji), bez pašnoteikšanas tiesībām, zeme svešām varām kopš krustneši iekaroja latviešu ciltis 13.gs.

    Kas atšķīra latviešu strēlniekus no mūsu vēsturiskās gaitas kaŗavīriem zem svešām varām? Kopš dzimtbūšanas atcelšanas, latviešos pirmo reizi sāka parādīties virsnieki (militāri vadītāji, priekšnieki, līderi, noteicēji, zemākas pakāpes virsaiši) militārās iekārtās. Līdz šim laikam latvieši netika uzņemti virsnieku pakāpēs. Starp krieviem un vāciešiem, latvieši tika brāķēti kā nederīga tauta – kā to jau cauri gadiem psiholģiski propagandēja vācu mācītāji un muižnieki.

    Attiecības starp latviešu virsiniekiem un strēlniekim bija īpaši civilas un tuvas. Tika abpusēji izrādīta lojalitāte un respekts, kas nepastāvēja krievu militārās rindās. Tieši tamdēlj strēlnieki bija sekmīgi, kā neviens, 1PK laikā un Krievijas pilsoņu kaŗā.

    2PK laika sarkanos strēlniekus nevar salīdzināt ar 1PK strēlniekiem, vienalga kādās krāsās viņi toreiz tika nozīmēti. Tā sauktie strēlnieki zem PSRS jugas bija pavisam neveiksmīga 1PK laika imitācija, kas taktiski un stratēģiski rīkojas ar kaŗavīriem kā ar lielgabalu gaļu. Tur nebija nekāda vienlīdzība.

  2. Pie zākātājiem droši varam pieskaitīt arī Viņa Majestātes L-Britānijas vēstnieku Lokartu, kurš kā īstens rietumoīds bija iedomājies, ka varēs nopirkt latviešu strēlniekus. Cik Lokarts tur Maskavā 1918.g. solīja – kādu miljonu zelta rubuļu, 10 000 000 angļu mārciņu un/vai dolāru – , taču smagi izgāzās…

  3. Latviešu Strēlnieki bija un tagad viņu vairs nav.Viņus vajag vienkārši pieminēt nešķirojot labajos un sliktajos. Tas bija laiks kad karš samala tautas un valstis. Nekas nav ideāls.

  4. Ļeņinieši un nelaimes nesēji visā pasaulē! Pérkami. Kæ vācieši 14 gadā nopirka, tā tagad mazbērni arī pāedodās, jau tikai amerikāņiem un tad par atļauju apzagt savu tautu.

  5. ” Padomju okupācijas varas uzskatīja vecos strēlniekus par bīstamiem…..”
    Šmita kungam derētu atcerēties arī tos “savrupā ceļa” gājējus, kuri par svarīgāko uzdevumu uzskatīja to pašu, ko 1915.g. (sk. uzsaukumu) – glābt savu tautu no iznīcības:
    Sarkanās armijas 201. latviešu strēlnieku divīzija tika izveidota 1941. gada rudenī kā pirmā nacionālā vienība Sarkanajā armijā pēc Vācijas–PSRS kara sākšanās….No 1941. gada 19. decembra līdz 1942. gada 11. janvārim 201. latviešu strēlnieku divīzija Rietumu frontē 33. armijas sastāvā piedalījās t.s. Maskavas kaujās (divīzijas kaujas sektors atradās uz rietumiem no Narofominskas). No 1942. gada 13. februāra līdz 5. martam divīzija piedalījās kaujās pie Borodinas, tad Demjanskas, no 20. jūlija līdz 9. septembrim kaujās Tuganovas rajonā (uz ziemeļrietumiem no Demjanskas). 1942. gada 5. oktobrī par kaujas nopelniem pie Maskavas 201. latviešu strēlnieku divīzijai tika piešķirts 43. gvardes divīzijas nosaukums. (sk. vairāk – JŪLIJA BĒRZIŅA LIECĪBAS PAR SARKANĀS ARMIJAS 201. (43. GVARDES) LATVIEŠUSTRĒLNIEKU DIVĪZIJU 1942.- 1945. GADĀ)

    • SS Panzergrenadier Atbildēt

      Tajā latviešu % bija tik mazs, ka pat LKP CK 1. sekretārs viesojoties Gorohovecas nometnē esot apjautājies – Kur es esmu nokļuvis, latviešu divīzijā vai žīdu sinagogā?

  6. Šodien latviešu strelnieki ir ļoti neērti tiem, kas ar visiem spēkiem cenšās dabūt Latviju zem Maskavas diktāta. Visas runas par mūsu varoņiem viņiem, kā ar sirpi pa pautiem.

  7. Par nožēlu, arī latviešu vidū ir daudz tādu, kas paklausīgi, cenšoties izpelnīties, atskaņo krievu propagandas tekošo viedokli šajā jautājumā. Te, pie mums, vienreiz bij iegriezies tāds Avens, latvietis kam labi klājās Krievijā, šodien pietuvināts Putinam, Alfreda Koha draugs (it kā). Viņš te visiem centās ieskaidrot, ka latviešu strelnieki ir nopelnijuši savu tragēdiju, bet LA tās visas blēņas centīgi tiražēja. Avena mērķis gan bijis pievākt kādu īpašumu mantojumā, jā tas ir lietojams. Arī Pauls, pelnoties Krievijā, neaizmirst piepelnīties propagandas lauciņā tai skaitā zākājot strelniekus. Toties avīžniekam pirmā vietā ir intrīga un štrunts ar patiesību un vēsturisko novērtējumu. Latviešu strelniekiem visā kopumā liela nozīme ir bijusi tā, ka viņi parādijuši, ka tas ir spēks ar kuru turpmāk būs jārēķinās. Kopā ar gudriem valsts vīriem tas viss deva iespēju dibināt valsti. Pats redzēju mūsu valsts arhīvā ar roku uz skolnieks klades rūtiņpapīra lapas rakstītu Ļenina vēstuli (un vel kaut kāda Kržižinovska), kur viņš lūdzis uz dažām dienām pamieru Vitebskā un nesist bolševikus, kāmēr viņš nesagatavos neatkarības līgumu ar Latviju.

    • Mums vienreiz par visām reizē jāpasaka , ka Latviešu Strēlnieki godam izpildīja savu uzdevumu Latvijas atbrīvošanā un pildīja savu solījumu Ļēņinam. Par strēlnieku zvērībām ir daudz aplamības. Padomijas sākumā padomju Krievijā valdošie bija žīdi 87%, (“” Zem skorpiona zīmes”” izd Valmierā 2006. g.) žīdu valsts vīri ar Ļeņinu priekšgalā deva komandas uz nepārprotamus uzdevumus un viens no tiem— bezpoščadno uņičtožiķ. Daudzi nezin, ka baltgvardi savās frontes teritorijās veica genocīdu pret krievu tautu, slepkavoja. Latviešu strēlnieki ieņēma daļēji izkautuas sādžas. Ko bija darīt ar baltgvardu civilām slepkavām. tauta un Ļeņins prasīja – uņičtožiķ. Kāpēc nekur nepiemin OFICIĀLI ŽĪDU VALDĪŠANU, RĪKOJUMUS….. TIKAI NEKAUNĪGI VAINU NOVEĻ UZ LATVIEŠIEM. Karavīri izpilda pevēles. Latviešu strēlniekos bija daudz čēhi, vācieši un citi Eiropas karavīri. Latvieši prata krieviski, vāciski, angliski, tāpēc komandēja latvieši. Man ir lepnums par maniem vectēviem – strēlniekiem. Atgādināsim žīdiem par viņu kara vešanas paņēmieniem.

      • Paldies par komentāru! Atbildēt

        Ja kuram vēl ir šaubas par tiem spēkiem, kas guva labumu no 1917. revolūcijas Krievijā, vajag papētīt un izvērtēt starpkaru laikposmu pēc balto sakaušanas un represiju sākšanās. Vēl 1935.gadā Padomijas austākā līmeņa pārvalde’ atradās vēl ļoti daudz latviešu, un pamatoti, par izciliem sasniegumiem, apkarojot to haosu un anarhismu, kas valdīja tā laika Krievijā. Latviešu strēlnieki uz saviem pleciem iznesa smagākās kaujas un pārvarēja krievu darba tautai nepārvaramas grūtības itin visās jomās. Bet kad bija ievesta zināma kārtība pirmajā padomju valstī un viņiem konsekventi bija tiesības baudīt sava darba augļus un likumsakarīgi ambīcijas pretendēt uz augstāko varas posteni, viņiem tika nocirstas galvas kā tādām vistām, kas paredzētas notiesāšanai, jo viņiem revolūcijā bija ‘paredzēta’ tikai izpildoša loma, no kuras viņi jau sen bija izauguši!!! Jautājums ir par to, kam un kā interesēs bija mainīt sabiedrisko kārtību Krievijā, zinot to, ka bez Vācijas ķeizara naudas atbalsta revolūcija un tās iekarojumi pazustu nebūtībā uz visiem laikiem!?

        • iepriekšējam komentāram – latvieši ieņēma atbildīgus posteņus augstākā līmeņa pārvaldē…

        • Uz tavu pēdējo jautājumu: Proti, uz apspriežamo laika posmu cari un kņjazi kopā ar impēriju jau sen ir kļuvuši par anahronismu. Īpašumu sadalīšana, amati un cits kas vitāli svarīgs atkarājās no cara mīlestības – stipri traucēja valsts attīstību. To sabiedrisko kārtību mainīt ir bijis v i s a s k r i e v i j a s i n t e r e s ē s . Ja tur pat ir bijušas kādas svešas naudas, tad tam sevišķas nozīmes nav. Tu droši vien salasījies tādu krievu – Nikolaju Starikovu, tam visur pie vainas rēgojās anglosaksi, bet vācieši tie, kā vientieši izmantoti jo robežojās ar krieviju. Tas viņam ir vajadzīgs lai pārrakstītu vesturi Putinam un KGB vēlamājā traktējumā, pamatot nolaupīto, lai varētu neatzīt to kas viņiem traucē un slavēt to kas interesē. Šodien pats Putins, ar FSB otrā plānā, dala Krievijas bagātības starp savejiem un atņēm tās tiem, kas paši bijuši veiklāki. Grib iemūžināt sevi kā caru un pietuvinātu dievam. Strelnieki, kā atbilde uz galma nodevībām un mūsu zemes izpostīšanu, neiederās šajā teorijā. Starikovs ir apsēsts ar anglosaksu vainas “ideju”, ar Kremļa svētību sarakstījis jau vairākas tādu murgu grāmatas, traktējot visu vēlamā veidā un kropļojot patiesību.

          • … ‘ … Ja tur ( 1917. g. oktobra rev. cariska Krievija ) pat ir bijusas svesas naudas, tad tam seviskas nozime nav … ‘ !!!!!!!

            … Vel viens no visu ‘Kominformistu/ imperialistu un Komunistu ‘ Lieliem meliem’, kas tiek turpinats kadai vajadzibai … !!!

            … Kaut kur jau dzirdeta fraze par tezi, kas ir so cilvek ‘pausta patiesiba’ … soreiz : Nauda nebija, kaut importeta un areji finanseta palidziba ‘pareiziem’ revolucionistiem bija gan…

            … Lai nosleptu un izdzestu no vestures imperialistu un Marksistu sadarbibu kopeja merka sasniegsanai, vesture ir tikusi un tiek viltota pec vajadzibas !

            … Sagraut veco Pasaules governances sistemu vajadzeja, lai varetu panakt jaunas sistemas ieviesanu, un to panakt vareja tikai ar naudas palidzibu … ar neskaitamiem miljoniem …

            … Bet si SLEPENA, NELEGALA un PASAULES MIERAM BISTAMA politiskas sistemas izmaina BIJA UN VEL IR JANOLIEDZ KA MERKIS … jo revolucionaras vadibas ideologija un metodes transformejas un pielagojas vajadzibam, to instinstitucijas turpina merktiecigu darbibu ari sodien …!

            … Tamdel ASV un Eiropas monopolistu/BANKSTERU PIEDALISANOS ari 1917. g. notikumos, seviski Kerenska demokratiskas valdibas uzmesana , finansejot ‘pareizos’ revolucionarus caur Skandinavijas bankam, ar milzigam summam, un velakam investicijam Komunistiskas Krievijas centrali planetas ekonomijas attistiba … ka tas ir pieradits dokumentariski un par ko katrs var parliecinaties ASV Stanfordas un Huvera instituta profesora Antonija Sutona darbos (Antony Sutton, ‘Walstreet and the Bolshevik Revolution’, ‘Western technology and Soviet Economic Development 1917-1930’, ‘… 1930 – 1945’ ; ‘ …1945 – 1973’.

            … Musu novertejums par strelnieku butibu un panakumiem autohtonas latviesu tautas eksistences un brivibas ieguvuma, tas valstiska izveide, ir jaizprot tikai sis globalas straumes ietvaros … un ka dots ATGADIJUMS … tapat ka Tresas Atmodas varonu speja atgut Latvijas Republikas suverenitati otro reizi … mes vel tikai izjutam sis globalizacijas iesakuma efektus … un pasaule cinas par cilveciskas sabiedribas esamibu un pastavibu … to kuras vertibas ir bazetas uz Dabas noteiktiem principiem un no tiem izraisitiem likumiem … un kuras visaugstak sasniegtais etiskais un moralais stavolis ir vel joprojam atrodams Dabiska Nacionala valsts modeli …!

            … Musu strelniekus ir javerte attiecigi …

          • Nevaru piekrist novienkars'otajam

            izskaidrojumam par politiska’s sistemas main,u Krievija’ vardarbibas cel,a’ ka’ meslu nes’anu savam laikam, jo ka’ mes labi zinam karaliene Anglija’ vel s’obaltdien’ sez’ sava’ troni’. Un par to va’cu k,eizara ieverojamas naudas summas vairakas reizes dos’anu revolucionariem jau ir pavisam nesen uztaisita dokumentala filma va’cu valoda’. Lai gan jau nevienai no ieinteresetajam pusem nebija un nav izdevigi s’o faktu atcereties! Patiesa’ vesture nes liecibas un macibas nakos’ajam paaudzem…

  8. Var jau teikt ka śie łaudis noorganizeja latvieśu izkauśanu sveśu kungu interesęs,bet pęc gadsimta jau var visądi spriest,ja nespęjam izprast pat tagadęjo notikumu virzibu,visiem zinąmą slępśanas jęgu utt.

  9. bangerskis bija uzsildīts mironis, kurelis- izmanīgs lidejs, – tā raksta un teic absolūtais vairākums laikabiedru.

    • vēl neapliecina patiesās zināšanas, ja tās iekrāso politiskā pārliecība. Lai uzzināto kaut ko vēl par īsto Bangerski, būtu jāapzina vēl dzīvie viņa laika un cīņu biedri! Tikai tie varēs kaut ko patiesu ve’l pateikt par acīmredzot dažādu politisko pārliecību aprieto vīru, kam mēs esam pateicību parādā…

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (62)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+