Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. janvāris, 2013
Drukāt

Zviedrija pārspēj kārtējo imigrācijas rekordu

Zviedrija 2012. gadā ārvalstniekiem izsniegusi 110 tūkstošu uzturēšanās atļauju, kas ir līdz šim nepieredzēts skaits un par 19 procentiem vairāk nekā 2011. gadā, liecina Migrācijas pārvaldes publiskotie statistikas dati.

 

Pamatā šo pieaugumu sastāda uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas patvēruma meklētājiem, un apmierināto pieprasījumu skaits gada laikā palielinājies par 37 procentiem. Gada otrajā pusē Zviedrijā mēneša laikā ieceļojuši 4600 ārvalstnieki, un imigrantu skaita pieaugumu lielā mērā veicinājis Sīrijas pilsoņkarš. Patvērumu Zviedrijā pieprasījuši vairāk nekā 7000 sīriešu, un aptuveni 5000 no šiem lūgumiem tikuši apmierināti. Sīrieši kopumā veido 18 procentus no visiem patvēruma pieprasītājiem, bet viņiem seko somāļi un afgāņi, kuri attiecīgi sastāda 13 un 11 procentus no kopējā patvēruma pieprasītāju skaita.

Neskatoties uz kraso patvēruma pieprasījumu skaita pieaugumu, Migrācijas pārvaldes vadītājs Anderss Dānielsons uzskata, ka varasiestādes joprojām tiekot galā ar to izskatīšanu. “Tomēr mūsu resursi ir zem liela spiediena,” vienlaikus atzīst Dānielsons. Varasiestādēm izdevies samazināt laiku, kādā tiek izskatītas pieaugušo nepavadītu nepilngadīgo personu iesniegumu izskatīšana. Tas tagad vidēji prasa 108, nevis 149 dienas kā iepriekš. Vislielākais skaits vientuļo nepilngadīgo ieceļojis no Afganistānas, taču varasiestādes norāda, ka viņu vidū sācis pieaugt arī alžīriešu, marokāņu, ugandiešu un sīriešu skaits.

Pērn patvērumu Zviedrijā pieprasījuši gandrīz 3600 bērni vai pusaudži, kas ir par 35 procentiem vairāk nekā 2011. gadā. Nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem izsniegto uzturēšanās atļauju skaits, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Zviedrijā ir vislielākais. Pieaudzis arī patvēruma pieprasītāju skaits no Rietumbalkānu valstīm, un vairāk nekā pusi no tiem sastāda serbu pieprasījumi. Serbiem attiecīgi seko ieceļotāji no Bosnijas-Hercegovinas un Albānijas. Tomēr Migrācijas pārvalde atzīst, ka Rietumbalkānu valstu pilsoņu ieceļošana pamatā saistīta ar “sociāli-ekonomiskiem cēloņiem”.

Kopumā pērn Zviedrijā patvērumu pērn pieprasījuši 44 tūkstoši personu, kamēr, piemēram, Vācijā 2012. gadā tādu bija 64 tūkstoši, bet Francija izskatījusi 60 tūkstošus pieteikumu. Vislielāko skaitu jauno ieceļotāju vidū tomēr sastādījuši ārvalstnieki, kas ieceļojuši Zviedrijā pie tur jau esošajiem ģimenes locekļiem, un šajā kategorijā apmierināto iesniegumu skaits sasniedzis 41 tūkstoti, kas ir par 27 procentiem vairāk nekā 2011. gadā.

2012. gada janvārī Migrācijas tiesas pieņemtais spriedums pavēris ceļu jaunu ģimenes locekļu kategoriju ieceļošanai. Tas galvenokārt ietekmējis Zviedrijā dzīvojošo somāļu kopienu, taču pieaudzis arī taizemiešu, irākiešu un serbu iesniegumu skaits. 8000 personu uzturēšanās atļaujas izsniegtas tāpēc, ka viņu ģimenes locekļiem jau iepriekš ticis piešķirts patvērums, vai arī tie atzīti par tādiem, kam nepieciešama tā dēvētā īpašā aizsardzība. Viņu vidū visvairāk ir somāļu.

Pieaudzis arī to personu skaits, kas Zviedrijā ieceļojuši pie tur strādājošajiem ģimenes locekļiem, gaida laikā palielinoties no 8200 līdz 9700. Šajā kategorijā visvairāk pārstāvēti indieši, sīrieši un ķīnieši.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+