Pirms 510 gadiem Toskānā piedzima pirmais mākslas vēsturnieks – Džordžo Vazāri 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 510 gadiem Areco pilsētā Toskānā turīga keramikas meistara ģimenē piedzima gleznotājs, arhitekts, inženieris un mākslas vēstures žanra aizsācējs Džordžo Vazāri. Viņa pats svarīgākais devums kultūrvēsturē ir itāļu mākslinieku biogrāfiju apkopojums.
Tas ir enciklopēdiskas ievirzes 1550. gadā Florencē pirmo reizi izdotais un 1568. gadā papildinātais darbs “Izcilāko gleznotāju, tēlnieku un arhitektu dzīves”. To uzskata par vienu no nozīmīgākajiem itāļu renesanses laikmeta tekstiem.
Jāuzsver, ka lielā mērā vien pateicoties Vazāri darbam, līdz nākamajām paaudzēm nonāca biogrāfiska rakstura informācija par dižgariem Leonardo da Vinči, Mikelandželo, Rafaēlu, par citu izcilu, taču retāk daudzinātu mākslinieku dzīves un darbības niansēm nemaz nerunājot.
Tas ir Florences un Toskānas valdnieka, baņķiera Kozimo de Mediči finansēts apkopojums par vairāk nekā 300 māksliniekiem, aptverot laiku no 13. gadsimta beigām “līdz mūsdienām”, tātad līdz 16. gadsimta vidum. Tiesa, jāņem vērā, ka Vazāri rakstīja lielākoties par Umbrijas un Toskānas reģionu māksliniekiem, kamēr Ziemeļitālija palika ārpus viņa redzesloka.
Viņš darināja un ieviesa apritē arī gotikas jēdzienu, ar to raksturojot, viņaprāt, neestētisko viduslaiku mākslu. Ar vārdu “gotico” itāļu valodā apzīmēja kaut ko dīvainu, “barbarisku”.
Ir uzskats, ka tāpat termins “renesanse”, ar ko apzīmē 14.–16. gadsimta perioda kultūras uzplaukumu Itālijā, ir Vazāri ieviests.
